Zviedru banka nav svētā govs

Sociālajos tīklos saorganizētais svētdienas flešmobs pie Swedbank bankomātiem jau ir laimīgi beidzies ar komercbankas nesabrukšanu, kas ir burvīgi.

Nevajag Latvijai vēl vienu baisu banku krīzi, kas izpostītu līdz galam jau tāpat traumēto Latvijas ekonomiku un iedzīvotāju psihi. Ap šo notikumu ir kūlies daudz putu, bet patlaban tās nosēžas, un nu var redzēt nosēdušamies mieles.

Galvenā miele ir tā, ka jaunajā mūsdienu modernajā laikmetā tehnoloģijas ir jaunas, taču cilvēki ir palikuši tie paši vecie – dažādas pasakas, tāpat kā sērgas, arī senajos laikos izplatījās pa pasauli apbrīnojami plašos areālos. Tolaik izplatīšanās notika ilgi. Piemēram, runas par mesijas Šabtaja Cvi nākšanu līdz ebreju kopienām – no Mazāzijas līdz Rietumeiropai – 17. gadsimtā nonāca kādos trijos gados. Tagad pa internetu un mobilajiem sakariem tam būtu nepieciešamas dažas sekundes.

Kādu juridiski nenoskaidrotu, taču nojaušamu biznesa grupējumu interesēs mākslīgi tika sacelta brēka, ka «ar Swedbank arī tūlīt būs cauri», un lai visi tik steidzas ņemt ārā no šīs bankas naudu, jo citādi būs tāpat kā ar Latvijas Krājbanku vai pat sliktāk. Kampaņa pa daļai nostrādāja.

Vēl Latvijā ir cilvēki, kam jārūpējas ne tikai par savu personīgo kreklu, bet arī par liela uzņēmuma darbiniekiem vai par veselas pašvaldības spēju izmaksāt algas un pabalstus. Pamuļķīgi tādos kritiskos brīžos nedrīkst rīkoties. Zinot, ka notiek baumu uzbrukums lielākajai Latvijas komercbankai, varēja rīkoties divējādi: pārskaitīt naudu uz kādu citu vietu vai arī nepārskaitīt.

Kā tagad kļuvis zināms, piemēram, Ventspils pašvaldībai četri miljoni latu atrodas Swedbank kontā, un tā nekur neko nepārskaitīja. Citās vietās pašvaldību vadītāji lēma citādi – Jelgavas pilsēta pagājušajā nedēļā daļu naudas – 134,2 tūkstošus latu – izņēmusi no Swedbank, bet Jelgavas novada vadītājs Ziedonis Caune sestdien vēlu vakarā licis padotajiem visu pašvaldības naudu pārskaitīt no Swedbank kontiem uz Valsts kasi.

Te lielā miele ir tā, ka diezgan plašā mediju areālā Caune ar troksni tagad tiek apķēzīts – apķēzīts idiotiski nepamatoti, dēvēts par teju vai galveno panikas cēlāju valstī. Ar to vēl nepietiek – šajā idiotisma vilnī ierauta vai pati pieslēgusies pat Drošības policija, kura izvērtēšot Caunes rīcību, pārskaitot naudu no Swedbank.

Nu, labrīt, cienījamie pilsoņi! Vai tad naudas pārskaitīšana no zviedru bankas uz Latvijas valsts kasi tagad skaitās noziegums? Kur tad nu vēl tālāk var uz vēdera aizlīst zviedru priekšā? Kaut kā tomēr nav dzirdēts, ka pašvaldību darbību regulējošu likumu ruļļos jau būtu teikts, ka ikvienam novadam sava nauda jāglabā tieši skandināviem piederošā bankā. Tā, par laimi, pagaidām ir pašvaldības kompetence, kur turēt naudu.

Nupat Latvijas Krājbankas sabrukuma rezultātā trīs mazās pašvaldības ieberzās tāpēc, ka turēja šajā bankā visu naudu; milzīgi līdzekļi tur ir iesaluši arī daudzām citām pašvaldībām. Iespējams, liela daļa vai pat lielākā daļa naudas ir zaudēta neatgriezeniski. Tagad, lai kaut kā nebūt turētos uz ūdens, nauda ir jāaizņemas. Ir pilnīgi dabiski, ka pašvaldības, kas vienas šausmas nupat kā ir pieredzējušas, satraucas arī par jaunajām iespējamajām šausmām un parūpējas noglabāt naudu kādā drošākā vietā. Lai arī šoreiz runas par Swedbank brukšanu ir bijušas bez pamata, ir pilnīgi normāli, ka bija cilvēki, kas naudu izņēma. Lai arī skandināvu bankas ir stipras, tām nevajag kļūt par svētajām govīm. Pēc KB sabrukuma gan pašvaldību vadītāji, gan uzņēmēji ir vairāk sākuši domāt par riska izkliedi – par to, ka visas olas nav prātīgi glabāt vienā grozā.

Bet nu Latvijā ir viedoklis, ka domāt un vērtēt pašam ir slikti, kaitnieciski, pat, iespējams, kriminālsodāmi. Ziņas par Caunes «panikas celšanu» parādījās Jelgavas izdevumā Zemgales Ziņas, tās ar lielu prieku tālāk tiražēja žurnāls Ir un pēc tam laikraksts Diena. Par Ir tāpat viss ir skaidrs – tas ir kvēls kompradoru izdevums, taču ko šajā kampaņā bija bāzties Dienai? Zviedru mediju koncerns savulaik šo redakciju uzmeta un pameta. ņŗā redakcijā un mūsu izdevējam SIA Mediju nams jau ceturtdien no rīta ienācās informācija, ka šis tas nelabs briest ap Swedbank. Tomēr, izvērtējot visus par un pret riskus, tika izlemts naudu ārā no Swedbank neņemt.

Tomēr nekādā gadījumā nav nosodāma kādu citu uzņēmumu vai pašvaldību rīcība, ja tie naudu ārā ir ņēmuši. Latvija ir demokrātiska valsts, tāpēc katram ir tiesības lemt, ko darīt ar savu naudu – likt to zeķē, iztrallināt vai noguldīt bankā, izvērtējot bankas akcionāru uzvedību, kā to ieteica finanšu ministrs Andris Vilks. Ja noziegums ir naudas ņemšana ārā no zviedru bankas, tad noziedznieks ir ikviens, kas to darīja pagājušajā nedēļā. Pašvaldības var arī nolikt naudu Valsts kasē, kā to, starp citu, nesen silti ieteica premjers Valdis Dombrovskis. Ko tad Caunem vajadzēja darīt – neklausīt viedajam un skaistajam premjeram?

Māris Krautmanis

/15.12.2011/

Avots: http://zinas.nra.lv/viedokli/maris-krautmanis-3/