Visvairāk latviešu valodu apdraud latvieši

Ventspils mērs Aivars Lembergs Pirmā Baltijas kanāla ēterā savā ironiskajā manierē pastāstīja, kādēļ parakstu akcija par krievu valodu kā otru valsts valodu bija tik veiksmīga. Pēc Lemberga domām tas ir Latvijas pēdējo gadu valodas un nacionālās politikas nopelns, bet latviešu valodu visvairāk apdraud paši latvieši.

„Es, protams, sekoju šai situācijai. Mūsu pilsēta ir daudznacionāla. Pie mums attiecība starp tiem, kas runā latviski vai uzskata sevi par latviešiem un tiem, kas nav latvieši, ir apmēram 50 uz 50. Tāpēc jau kopš 1988.gada, kad es sāku vadīt pilsētu, mana pieeja ir meklēt to, kas vieno sabiedrību. Bet vieno mūs viss! Ekonomiskās intereses, lai mums būtu darbs, lai bērniem būtu bērnudārzi, lai būtu labas skolas, kultūras dzīve, lai būtu laba futbola komanda. Sabiedrība attīstījās normāli un nebija nekāda acīmredzama dalīšanās divās kopienās,” teica Lembergs.

Pēc viņa vārdiem viss mainījās, kad par izglītības ministru kļuva Kārlis Šadurskis no Jaunā Laika. Tieši tad sākās uzbrukumi krievu skolām, administratīva piespiešana lietot valsts valodu neņemot vērā pedagogu, skolnieku un vecāku gatavību to realizēt, kas izsauca pretēju reakciju.

„Es tad teicu: „Ko jūs darāt? Katrs normāls cilvēks, tas taču ir instinkts, aizstāvēs savus bērnus. Jūs varat aiztikt ko vien gribat, bet bērnus aiztikt nedrīkst. Vai tā ir lauvene, vai kaķene, vai arī tas ir cilvēks, starpības nav, viņi aizstāv savus bērnus!” Tā bija pirmā lielā plaisa, kas nav sadzijusi vēl līdz šai dienai.

Pēc tam, pus gadu atpakaļ, bija akcija, ka vajag visām skolām, ko finansē valsts, mainīt valodu uz latviešu. Atkal skolas, atkal skolnieki, pretreakcija – tātad viss, valsts valodai jābūt krievu. Šo konfrontāciju atbalsta tikai tie, kas nevar sabiedrībai piedāvāt neko vairāk, kā starpnacionālo cīņu, kā no vienas puses, tā arī no otras. Viņi šādā situācijā jūtas kā zivs ūdenī. Bet, lai izlabotu šīs kļūdas, atkal vajadzēs gadus desmit,” uzskata Ventspils mērs.

Viņš tāpat piebilda, ka visa sarakste starp ministrijām par starptautiskiem jautājumiem notiek angļu valodā, un ka piemēram līgums ar starptautisko valūtas fondu ir tikai angļu valodā, kaut arī pēc likuma tam bija jābūt arī latviešu valodā. Tāpat ES paskaidrojošie dokumenti netiek tulkoti latviski – pašas regulas tiek tulkotas, bet skaidrojumi, kas ļauj saprast to būtību, tulkoti netiek. „Tas ir, mēs paši – latvieši, mēs samazinām latviešu valodas lietošanu gan starptautiskajās attiecībās, gan valsts iekšienē. Un neviens par to īpaši nebēdā,” teica Lembergs

Viņš vēl piebilda, ka tā turpinoties drīz vien daudzi vecāki teiks bērniem, ka galvenokārt ir jāiemācās tikai angļu valoda. „Mēs uz to ejam! Paskatieties, kādas ir latviešu valodas zināšanas tiem, kas beidz vidusskolu. Tur lielākais uzsvars tiek likts uz angļu valodu – tā jāzina labi, bet latviešu valoda, nu tā… Un tā ir valsts politika. Pieņem cilvēku darbā, viņam ir augstākā izglītība, bet viņš nespēj rakstīt normālā latviešu valodā. Kad mēs, beidzot vidusskolu, rakstījām sacerējumus, drīkstēja pieļaut tikai trīs kļūdas. Bet lai tagad kāds uzrakstītu tikai ar trim kļūdām! Un trīs kļūdas, starp citu, bija tikai trijnieks piecu ballu sistēmā,” teica Lembergs.

Avots:

http://rus.delfi.lv/news/daily/politics/lembergs-glavnaya-ugroza-latyshskomu-yazyku-sami-latyshi.d?id=41998188

http://tv.delfi.lv/ru/video-viewed/hz1uaaf6/?p=7

Informācijas aģentūra

/21.12.2011/

http://infoagentura.wordpress.com/