Sākums » Raksti » Atradnes raksti » Arhīvs

Valdība gatavojas jaunu imigrantu integrēšanai Latvijā


Valdība gatavojas jaunu imigrantu integrēšanai Latvijā

 

Rīga (20.12.2011). Valdība šodien apstiprināja projektu konkursu organizēšanas kārtību iebraucēju no trešajām valstīm pilnvērtīgākai integrēšanai Latvijā.

Paredzēts, ka kopumā tiks īstenotas deviņas aktivitātes. Pasākumiem ar mērķi popularizēt nesen iebraukušo trešo valstu valstspiederīgo pielāgošanos uzņemošajai sabiedrībai un palīdzēt viņiem apgūt latviešu valodu, vēsturi, kultūras dzīvi un tamlīdzīgi kopējais pieejamais finansējums būs 421 682 lati, no tiem 316 262 lati būs fonda finansējums, bet valsts budžeta finansējums būs 70 280 lati.

Lai uzlabotu iebraucēju piekļuvi valsts un privātajiem pakalpojumiem un produktiem, kā arī palīdzētu viņiem integrēties Latvijas sabiedrībā, nodrošinot starpniecības pakalpojumus un nepieciešamās konsultācijas, tiks īstenoti projekti, kur pieejamais finansējums būs 281 122 lati, ko veido fonda finansējums 210 841 lata apmērā un valsts budžeta finansējums 70 281 lata apmērā.

Tiks izstrādāta arī izglītības vai adaptācijas programma trešo valstu valstspiederīgajiem jauniešiem, kuru īstenošanai pieejamais finansējums būs 140 561 lats, no tā 105 421 lats būs fonda, bet 35 140 lati valsts budžeta finansējums, savukārt, lai veicinātu labvēlīgāku attieksmi sabiedrībā pret migrantiem, iecerēts īstenot izglītojošas kampaņas, īpaši masu informācijas līdzekļos. Šim mērķim kopējais pieejamais finansējums būs 96 586 lati, ko veido fonda finansējums 7243 lati un valsts budžeta finansējums 24 147 lati.

Pieņemtie noteikumi paredz, ka efektīvai trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas plānošanai un pielāgošanai imigrantu vajadzībām tiks izveidota informācijas tehnoloģiju sistēma, kur finansējums būs 50 602 lati, no tiem 37 951 lats ir fonda, bet 12 651 lats - valsts finansējums, savukārt uzraudzības instrumentu un izvērtējuma shēmu izstrādei integrācijas politikai un īstenotajiem integrācijas pasākumiem paredzētais finansējums būs 21 084 lati, ko veido fonda finansējums - 15 813 lati - un valsts budžeta finansējums - 5271 lats.

Plānots izstrādāt un ieviest mācību kursus valsts iestāžu darbiniekiem, vietējo pašvaldību pārstāvjiem, sociālajiem darbiniekiem, medicīnas personālam, nevalstisko organizāciju (NVO) un starptautisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī citiem speciālistiem, kuri nodrošina pakalpojumus imigrantiem, un šo mērķu īstenošanai finansējums būs 63 533 lati, kur 47 650 lati būs fonda, bet 15 883 lati - valsts budžeta finansējums.

NVO iesaistīšanā starpkultūru dialoga veidošanā starp Latvijas sabiedrību un trešo valstu valstspiederīgajiem un trešo valstu valstspiederīgo pilsoniskās aktivitātes veicināšanai paredzēts atvēlēt 50 883 latus, ko veido fonda finansējums 38 162 latu apmērā un valsts budžeta finansējums - 12 721 lats. Lai integrācijas politikas veidošanās un tās funkcionēšana noritētu veiksmīgi, notiks pieredzes un labās prakses apmaiņa ar citām dalībvalstīm, un šim mērķim finansējums būs 28 112 lati, ko veido fonda finansējums - 21 084 lati - un valsts budžeta finansējums - 7028 lati.

Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda mērķa grupa ir to valstu, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, pilsoņi, kā arī bezvalstnieki, kuri Latvijā ieradušies pēdējo piecu gadu laikā pirms fonda projekta īstenošanas sākšanas un legāli uzturas Latvijas teritorijā.

Tāpat mērķa grupa ir trešo valstu valstspiederīgie, kuri ir saņēmuši atļauju ieceļošanai Latvijā, lai tiem pirms ieceļošanas nodrošinātu integrācijas pakalpojumus, un trešo valstu valstspiederīgie, kuri legāli uzturas Latvijā piecus līdz 10 gadus pirms fonda projekta īstenošanas sākšanas brīža, kā arī studenti un pētnieki. Minētās personas var tikt iekļautas mērķa grupā, ja tas nepieciešams fonda projekta mērķa sasniegšanai un fonda projekta iesniedzējs to pamatojis fonda projekta iesniegumā.

Fonda mērķa grupa nav tādi trešo valstu valstspiederīgie, kuri iesnieguši patvēruma pieteikumu un par kuriem galīgais lēmums vēl nav pieņemts, kuriem ir bēgļa vai alternatīvais statuss vai kuri var pretendēt uz bēgļa vai alternatīvo statusu saskaņā ar Patvēruma likumu, kā arī sezonas strādnieki.

Atgādinām, ka ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma (Zviedrija) paziņoja par nepieciešamību palielināt ES uzņemto bēgļu skaitu un izmitināt tos solidāri pa visām ES dalībvalstīm.

 

Avots:  http://www.leta.lv/lat/news/?id=3B33D437-9BEF-4D1A-BFE0-D1A3E703E250

 

Informācijas aģentūra

/20.12.2011/

http://infoagentura.wordpress.com/

Kategorija: Arhīvs | Pievienoja: Janis_A (21.Dec.2011)
Skatījumu skaits: 1192 | Komentāri: 3
Komentāru kopskaits: 3
3 Raivo  
0
..un ar ko Eiropas Savienība ir mazāk totalitāra, antinacionāla kā bijusī PSRS? Rezultāts viens - vai izved cilvēkus vagonos par valsts līdzekļiem, vai aizlido paši par savu naudu. Vietā imigranti no PSRS nomalēm vai no sabombardētām arābu valstīm.. Rezultāts abos gadījumos viens. Latvija - minoritāšu zupas katls.

2 REFERENDUMS  
0
kategorisks NĒ!!!

1 esme  
0
kliedzu. protesteeju. kaa pretoties?

Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Statistika