Prezidents Obama parakstījis t.s. "Nacionālās aizsardzības autorizācijas likumu" (National Defense Authorization Act), kurš ASV militāristiem dod tiesības bez apsūdzības uzrādīšanas uz neierobežotu laiku aizturēt, turēt ieslodzījumā un spīdzināt jebkuru ASV pilsoni vai pilsoņu grupu ASV teritorijā. Vienlaikus aktivizēts koncentrācijas nometņu (FEMA Camps) tīkls ASV teritorijā. Pieņemšanai tiek gatavots "Ienaidnieka ekspatriācijas likums" (Enemy Expatriation Act), kurš ļaus Amerikas pilsonību bez tiesas atņemt katram amerikānim, kura rīcībā iestādes saskatīs sadarbību ar teroristiem. ASV visu pasauli apjozusi ar vairāk nekā 1000 karabāzēm (ja neskaita nesen Afganistānā, Irākā un Austrālijā uzceltās) un slepenu CIP cietumu tīklu. Ja vēl ņem vērā jau Buša administrācijas laikā pēc 2001. gada 11. septembra pieņemto Authorization for Use of Military Force, kas ASV prezidentam dod tiesības bez ASV Kongresa piekrišanas izmantot militāru spēku pret jebkuru nāciju, cilvēku grupu vai indivīdu, kuru prezidents turēs aizdomās par terorismu, tad var secināt, ka ASV savu militāro jurisdikciju attiecinājušas uz visām pasaules tautām un visiem pasaules iedzīvotājiem.

No otras puses, gandrīz visas ASV satelītvalstis, tai skaitā Latvija, ar ASV parakstījušas līgumus, kuros apņemas nesodīt un neaizturēt ASV pilsoņus, kuri viņu teritorijā veikuši noziedzīgu darbību, pildot savus dienesta pienākumus. Tātad ASV sev piešķīrušas neierobežotas militāras patvaļas un nesodāmības tiesības visas pasaules teritorijā, visās jūrās, pazemē, gaisā, kosmosā un kibertelpā. ASV Kongress pieņēmis normu, kura arī konvencionālā karadarbībā ASV militāristiem ļauj izmantot t.s. taktiskās kodolraķetes, kuru postošais potenciāls līdzinās 1946. gadā Hirosimai un Nagasaki ASV uzmestajām atombumbām vai pat to pārsniedz.

Bijušais Reigana administrācijas funkcionārs brīdina pasauli par karu

Bijušais augsta ranga Reigana administrācijas darbinieks, bijušais Wall Street Journal asociētais redaktors, ietekmīgs politisko un ekonomisko procesu komentētājs, analītiķis, vairāku grāmatu un neskaitāmu publikāciju autors Pols Kreigs Robertss (Paul Craig Roberts), kurš saņēmis Vorena Bruka balvu par izcilību žurnālistikā un kuru Forbes Media Guide nosaucis par septīto ietekmīgāko ASV žurnālistu, šajās dienās publicējis savu trauksmes brīdinājumu pasaulei – Washington Moves The World Closer To War ("Vašingtona tuvina pasauli karam"). Latviešu lasītājiem sniedzu šā raksta latvisku atreferējumu.

Obamas režīms izmanto savu Propagandas ministriju (t.i., ASV korporatīvos mēdijus), lai izplatītu ziņu, ka prezidents Obama, Pentagona šefs Paneta un citas augstas ASV amatpersonas it kā nosūtījušas Izraēlai brīdinājumu neuzbrukt Irānai.

Šā "nopludinātā" stāsta mērķis ir izvairīties no atbildības par karu, kuru pati Vašingtona sagatavojusi. Ja šis karš izies no kontroles, vai ja tajā iesaistīsies Krievija un Ķīna un sāks lidot kodolraķetes, Vašingtona vainu par kara izraisīšanu centīsies novelt uz Izraēlu, un Izraēla šo vainu ir gatava uzņemties. Krievijas pārstāvi ANO Drošības padomē Nikolaju Patruševu, šķiet, šīs mediju manipulācijas ir jau maldinājušas, jo, saskaņā ar Interfax ziņu aģentūras izplatīto informāciju, Patruševs esot nosodījis Izraēlu par centieniem ASV iesaistīt karā pret Irānu.

Vien iztēlojaties šo aizkustinošo ainu: bezpalīdzīgie amerikāņi, kurus Izraēla spiež samierināties ar bīstamo karu, pretējā gadījumā draudot liegt [ebreju] finansējumu ASV vēlēšanu kampaņām.

Taču fakti liecina par citu scenāriju. Ja Vašingtona nevēlētos karu ar Irānu, tā liegtu Izraēlai nepieciešamo bruņojumu. Ja Vašingtona nevēlētos karu, tā Izraēlā neizvietotu tūkstošiem savu karavīru, rēķinoties, ka tie cietīs Irānas atbildes reakcijā pret Izraēlas agresiju, līdz ar to "piespiežot" Ameriku iesaistīties Izraēlas karā. Ja Vašingtona nevēlētos karu, tā nebūtu Izraēlu apgādājusi ar pretraķešu aizsardzības sistēmu un nerīkotu kopīgus militāros manevrus, lai pārliecinātos, kā šī sistēma darbojas.

Ja Vašingtona patiešām negribētu, lai Izraēla sāktu karu, tā Izraēlas valdību brīdinātu nepārprotamiem un stingriem vārdiem: ka Izraēlas uzbrukuma gadījumā Irānai, ASV neizmantos veto tiesības ANO Drošības padomes nosodījumam un atbalstīs ANO sankcijas pret Izraēlas kara noziegumiem pret Irānu. Vašingtona Izraēlai skaidri pateiktu, ka kara sākšana nozīmēs ardievas miljardiem dolāru lielajai ASV palīdzībai, ko Izraēla noslauc ASV nodokļu maksātājiem, kuri izlikti no mājokļiem par nespēju maksāt krāpnieciski uzpūstos hipotekāros kredītus, kuru darbavietas eksportētas uz ārzonām un kuri tiek nežēlīgi izsūkti, lai tikai atbalstītu Izraēlas noziegumus pret cilvēci.

Bet, protams, Vašingtona nedarīs neko, lai novērstu karu, ko tā pati tik dedzīgi vēlas. Un to nedarīs arī Vašingtonas satelīti NATO organizācijā. "Lielā" Britānija darīs tā, kā tai liek, pakalpīgā un ASV okupētā Vācija, bankrotējusī Francija, ASV gaisa karabāzu pārpildītā Itālija, kuras valdību pārņēmuši CIP operatori, bankrotējusī Spānija – tās visas, cerībā uz ASV dolāru plūsmu, norīs pēdējo cieņas un goda apziņu, lai tikai atbalstītu karu, kas var iznīcināt dzīvību uz planētas. Tikai Krievija un Ķīna var novērst karu.

Krievija jau spērusi pirmo soli, kad par premjerministra vietnieku aizsardzības jautājumos nesen ieceltais Dmitrijs Rogozins preses konferencē Briselē paziņoja, ka Krievija katru uzbrukumu Irānai uzskatīs par "tiešu draudu Krievijas drošībai".

Vašingtona arvien cer novērst Krievijas pretestību Vašingtonas karam. Vašingtona uzbrukumu Irānai laika ziņā var pieskaņot Krievijas prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas martā. Kad Putins atkal uzvarēs, CIP finansētās Krievijas opozīcijas partijas un NVO sāks ielu nemierus. Pakalpīgie un absolūti korumpētie Rietumu mēdiji Putinu vienbalsīgi apvainos vēlēšanu rezultātu viltošanā. Labi orķestrēti ielu protesti Krievijā var pāraugt vardarbīgās sadursmēs ar mērķi diskreditēt, ja ne novērst, katru Krievijas atbildi agresijai pret Irānu.

Lai Rogozina brīdinājums spētu novērst karu, jāpievienojas arī Ķīnai. Vašingtona ļoti cer uz Ķīnas piesardzību un neizlēmību. Ķīna mēdz visu pārdomāt un nesteigties ar reakciju. Taču šajā gadījumā Ķīnas apdomība var izrādīties labvēlīga Vašingtonas kara plāniem.

Pastāv iespēja, ka saprātu zaudējušo neokonservatoru pārņemtā Vašingtonas administrācija gūs vēl vienu "uzvaru", pirms Krievija un Ķīna sapratīs, ka tās ir nākamie upuri Vašingtonas sarakstā. Tā kā izšķirošais brīdis nevar būt tālu, dzīvība uz zemeslodes var izbeigties ātrāk nekā iestāsies atmaksas termiņš nesamaksājamajiem ASV un ES parādiem.

Jānis Kučinskis

http://aculiecinieks.delfi.lv/news/pasaule/janis-kucinskis-trauksmes-bridinajums-no-asv.d?id=42062956