| Sākums » Raksti » Atradnes raksti » Arhīvs |
Profesionāļa padoms: ko darīt, ja uzbrūk suņi
| Pēc šokējošās notikuma Rīgā, Šampētera ielā, kur suņi saplosījuši ap
70 gadu vecu sievieti, ir jautājums – kā mums rīkoties, ja uzbrūk
agresīvs, pamests vai saimnieka novārtā atstāts suns? Pagaidām nav ziņu,
ka šie bīstamie dzīvnieki ir noķerti, tātad iespējami jauni upuri... Žurnāls „Degpunktā” izvaicājis Latvijas Kinoloģiskās apvienības prezidentu Jāni Pavlovsku, kurš ar suņiem darbojas jau 40 gadu. Ilgus gadus viņš kā kinologs nostrādāja milicijā un policijā, 50 gadu jubilejā „aizsūtīts” izdienas pensijā, bet joprojām ir pieprasīts suņu eksperts. Pavlovskis atzīst, ka īpaši bīstami ir suņu bari, sevišķi, ja tajos ir kuce meklēšanās laikā. Ja tāds bars aplenc, jāguļas zemē — pavisam nopietni. „Kamēr stāvi, tu esi ienaidnieks, bet guļošos nesit,” no savas pieredzes teic Pavlovskis. Kranči uzbrūk no muguras „Es nebaidos un tajā pašā laikā godīgi saku, ka baidos no suņiem. Pie svešām sievietēm un suņiem neeju,” teic Pavlovskis. „Galvenais ir izsargāties no kontakta. Ja pretī skrien suns, it īpaši divi vai trīs, — paejiet nost un dodiet viņiem ceļu.” Piemērs no dzīves: atpūtnieks Lapmežciemā iet pa koplietošanas ceļu, un pa vaļā atstātiem vārtiem no sētas izskrien liels, nikns krancis. Suns neganti rej, tā nodomi, ja cilvēks turpinās savu likumīgo ceļu, ir visai skaidri. Gājējs, neko nezinādams par profesionāļu padomiem, turot priekšā somu, lēnām atmuguriski atkāpjas. Kad jau atstatums ir ap 30 metru, suns atgriežas „pozīcijās”. Tā bijusi pareiza rīcība, vērtē Pavlovskis un atgādina kranču ieradumu: „Nekad negrieziet viņiem muguru, jo tie klūp virsū no mugurpuses. Atkāpieties, diez vai tālāk par desmit metriem viņi nāks līdzi. Acīs sunim neskatieties, bet virs galvas.” Pagriezt muguru un skriet ir bīstama muļķība. Lietussargs vai soma aizsegam Ja suns tik un tā nāk virsū, var un pat ir ieteicams nostāties ar muguru pret sētu vai mājas sienu, salikt kopā kājas, rokas aiz muguras un nogaidīt, kamēr suns aiziet. „Cilvēks saplūst ar sētu, suns nevērtē pēc gudrības, bet gan pēc lieluma,” skaidro kinologs. Var nostāties arī pie koka vai auto. Divi un vairāk cilvēku var saiet visi kopā, tāpat mierīgi atkāpjoties. Aizsardzībai lieti noder izplests lietussargs, soma, kaut vai iepirkumu maiss, ar ko aizsegt savu vidukli, lejasdaļu. Pavlovskis: „Ne lai uzbruktu, bet atvairītu, nomierinātu.” Starp citu, ja maisā ir desa, to patiešām var pamest sunim, sliktāk nebūs. Velosipēdistiem ieteicams nokāpt no divriteņa un atkāpties, turot braucamrīku starp sevi un suni. Pat ja ir divi suņi, tie turēšoties kopā, nevis kā vilki medībās mēģinās apiet katrs no savas puses. Pastnieku un baiļu smarža Pastnieki kā suņu iecienīta „barība” nav nekāds mīts. Kā par nelaimi, pastnieku izskats var dzīvnieku (protams, neaudzinātākos) pat izprovocēt — cilvēks ar lielo somu šķiet kā drauds. Turklāt pastniekiem ir specifiska smarža, ko rada tipogrāfijas krāsa. „Bet — cilvēks ir pilnībā atbildīgs par savu suni,” atgādina Pavlovskis. Saimnieku zināšanai — ja suns uzbrūk, klāt neskriet, jo tas dzīvniekam šķitīs kā atbalsts un palīdzība. Labāk mazliet attālināties un suni saukt malā. Suņi patiešām jūt baiļu smaržu, jo gluži vienkārši tad izdalās stresa hormoni. Īpaši bērniem, tāpēc Pavlovskis iesaka šādā situācijā rīkoties tā, lai viņi pēc iespējas mazāk redz suni ar atņirgtiem zobiem. „Manā praksē ir bijis gadījums, kad māte pati iegrūda sunim rīklē bērnu, ne tīšām, bet instinktīvi — aizsargājoties, izmantojot pirmo, kas pie rokas,” stāsta kinologs. Par laimi, kodieni nebija ļoti bīstami, saimnieki samaksāja kompensāciju. Un sakost var arī drosmīgos, kas lepni teic, ka suņi uzbrūk tikai bailīgajiem, vai pat aizmurgojas, ka sunīši kož tikai sliktiem cilvēkiem. Tādi drosmīgie, neievērojot robežas, var saskrieties ar suni, kam nepatīk respekta trūkums. Pamēģiniet saķert un aizmest rotveileru Kinologu pārsteidz ieteikumi, kurus bieži visā nopietnībā drukā presē. Piemēram, ar piparu gāzi pret suni — viss atkarīgs no vēja virziena, baloniņu jāpaspēj izvilkt un nomērķēt. „To var darīt, ja skaidri zini, ka tur ir suns, kurš jādabū prom.” Savukārt asaru gāze sunim nekaitē. Visamizantākais padoms ir šāds — uzbrūkošo suni aizlidināt. Princips ir šāds: dzīvnieku satver aiz astes vai pakaļkājas, atrāvienā no zemes iegriež un, turpinot grieziena kustību, aizmet pa gaisu. Publicēts nemaz ne joku lapā, tikai pamēģiniet šādi tikt galā ar rotveileru... Pavlovskis atgādina, ka īpaši nesagatavots cilvēks to nespēs izdarīt pat psiholoģiski, arī ar mazo toiterjeru tā nevarēs, viņš ir ļoti veikls. Eksperts ir kritisks arī pret draudīgu akmens rādīšanu sunim vai izlikšanos, ka kaut ko ceļ no zemes. Kāds jau aizmuks, bet cits — uzbruks. „Nekādā gadījumā tā nedrīkst darīt, pamatprincips ir izvairīties no konflikta un attālināties,” uzsver Pavlovskis. Ir pieredzē balstīti stāsti, ka suns aizbaidīts ar ultraskaņas ierīci, bet Pavlovskis brīdina: „Tas var arī kairināt. Kā večiem — vienam patīk apaļīga sieviete, otram kaulaina. Katram sunim nervu sistēma ir individuāla, trīs suņus ultraskaņa var aizbiedēt, bet ceturto vēl vairāk sakairināt. Bet mūsu uzdevums ir ļaut viņam pēc iespējas mierīgāk aiziet.” Arī skaļa kliegšana var sunī tikai provocēt medību instinktu, sevišķi, ja ir iekodies — upuris vēl spiedz, tātad jāturpina uzbrukums... Troksnis var radīt arī bailes, kas suņa sapratnē mudina aizsargāties. Konjaciņš, 50 latu un divi suņi Zinātājam suns nav šķērslis, ja vien nav īpaši augstā līmenī izdresēts. Pavlovskis atklāj ap 1995. gadu piedzīvoto: „Tolaik dzīvoju Tukuma rajonā, piezvanīja man viens „biezais” — gribot pārbaudīt, vai viņa suņi laiž iekšā teritorijā. Teicu, dārgi maksās — 50 latu, mana alga tolaik bija 17 latu.” Latvija no „Repšes rubļiem” pārgāja uz latiem, un tādas vairākumam bija aldziņas. Pavlovskis aizbrauca pie klienta un pateica, lai lapenē uz galda noliek 50 gramu konjaka, tasi kafijas, bet zem tās — 50 latu: „Ja būšu izdzēris konjaku un kafiju, paņēmis naudu, skaidri zināsiet, ka esmu bijis iekšā.” Izmantodams suņu un instruktoru kļūdas, Pavlovskis tā arī izdarīja, aiziedams pa vārtiem. „Viņiem bija iemācīts skriet gar žoga vienu pusi, es iekāpu pa otru. Kamēr mierīgi dzēru kafiju, viņi pienāca, apostīja, kad iznācu ārā, jau bija draugi.” Saimnieks atbrauca un bez vārda runas abus sargus nošāva. Skaistus Kaukāza aitu suņus... Tolaik nebija stingru dzīvnieku aizsardzības likumu. Kodēja dēļ izjūk randiņš Nav arī Pavlovskis izsprucis sveikā — esot tik daudz sakosts, ka uz pirti neiet. Saplēšas suņi mācībās, kursanti brīnās, kinologs rauj nost, un tiek arī viņam. Jau sen sadzijušas rētas uz rokām, bet par tām palikušas kuriozas atmiņas. Jaunībā Dubultos Pavlovskis ieraudzījis savā vaļā, bez saimnieka nākam kolliju, kurš vai katram garāmgājējam cirtis kājā. Pavlovskis nostājies viņam pretī un strauji izmetis priekšā rokas. Vispirms suns apstulbis, bet tad — šņik, šņik, viss noticis zibenīgi. Ļaundaris aizmuka, bet jauneklim bija jāmeklē pārsēji. „Man bija ap 22 gadiem, uzaicināju dāmu uz kafejnīcu, apsēžamies pie galda. Ieraudzīja manas rokas un aizgāja — ar dullajiem, kas griež vēnas, viņa nerunājot,” smejas Pavlovskis. Uzbrūk dumju saimnieku neskoloti suņi Pret dienesta suni ne ultraskaņa, ne citi triki nelīdzēs. Pavlovskis no likuma sardzes laikiem atceras suni, kurš, ja viņam teica „fas” uz koku, grauza kā bebrs, kamēr neaptur. Mierinājumam — dienesta suņi ir mācīti un tāpat vien neuzbrūk. „Manos 39 suņkopības gados neviens mācītais suns nav pēkšņi uzbrucis,” saka Pavlovskis. Izņēmums ir „pārmācīti” suņi, kas tik centīgi sargā saimnieku, ka cērt zobus katram, kurš pienāk tuvāk par trim metriem. Uzbrūk neskolotie, sevišķi, ja viņiem nav iemācīta teritorijas sapratne un piedevām vēl saimnieks īsti nevalda pār savu „lutekli”. „Viņi vēl ir lepni, ka suns kož un nebaidās. Apbrīnoju tādus cilvēkus, atnāk pie manis mācīt suni un saka — man vajag, lai viņš kož!” sašutis ir Pavlovskis. Kodējus ir jāspēj valdīt, tiem strikti jāklausa komandām — stāt, šurp, blakus. Pieredzējušais kinologs ir pārsteigts par tagad policijas darbā redzēto, ka suns divatā ar varu jāatrauj no likumpārkāpēja, jāpietiek ir ar komandu. Salīdzinājumam — kā ar pistoli izšaut nevis vienu lodi brīdinājumam, bet visas astoņas. Arī saimnieka zemapziņa un attieksme pret līdzcilvēkiem ietekmē suni — ja saimnieks ir naidīgs pret visu pasauli, dzīvnieks tikai pārņems šādu nostāju. Toties skolots suns var būt izcils palīgs saimniekam. Kad vēl būvēta Pavlovska māja, viņam nozagtas ievārījumu burkas un citi labumi. „Kaukāzietis” uzreiz uzņēmis pēdas un aizskrējis pie kaimiņiem, vajadzēja izsaukt ne tikai policiju, bet arī mediķus, un zagšanai bija pielikts punkts. Suņuks nokampj izvarotāju „Cilvēkam suni jāprot pārvaldīt tāpat kā automašīnu, un to var apgūt tikai mācību grupās,” tā suņkopis. Starp citu, suņa „dresūru” ar radio žogu Pavlovskis raksturo kā nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Suns, pārkāpjot robežu, no īpašas kakla siksnas saņem elektrības triecienu. „Eiropā tas ir aizliegts, pie mums radio žogs pārņemts no Amerikas. Suns ir jāapmāca, klaiņojošie ir palaisti bez kontroles.” Pareizi apmācīts kodējs var glābt dzīvības. Padomju laikā Mežaparkā siroja laupītājs izvarotājs. Kāda milicijas darbiniece izdresēja savu mazo suņuku kampt zobus cirkšņos. Viņa kā reiz sastapusies ar noziedznieku, kurš izvilcis nazi — somiņu šurp, ģērbies nost. To maniaks nebija gaidījis, ka sunītis palēksies un iecirtīs zobiņus tieši „zvanos”. Noziedznieku arestēja, vispirms gan vajadzēja ārstēt. Pavlovskis par labu piemēru min Krievijā pieņemtu likumu — no 1. jūlija spēkā stājas prasība, ka 18 mēnešu vecumā sunim ir jābūt apmācītam. Un tas attiecas uz visiem — gan dobermani un bulterjeru, gan pūdeli vai klēpja sunīti. Nav — tad 5000 rubļu sodanauda, par atkārtotu pārkāpumu, sevišķi, ja suns kādu sakodis, saimnieks riskē ar 15 diennaktīm. Māris Puķītis Avots: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/70193/profesionala-padoms-ko-darit-ja-uzbruk-suni | |
| Kategorija: Arhīvs | Pievienoja: Janis_A (22.Jan.2012) | |
| Skatījumu skaits: 1334 |
| Komentāru kopskaits: 0 | |