Latvijas karoga slēptais simbols.

~ Sarkanā krāsa sastāv no septiņām dažādas intensitātes nokrāsām ar dažādu vibrāciju skaitu. Tā ir grāmata, kura ir jāatšifrē. (P.Donovs)

~ Latvijas Republikas Satversmes 4.pants deklarē: Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.

Runājot par Latvijas valstiskā karoga izcelsmi, vairums autoru un publicistu citē ap 1300.gadu nezināma autora sarakstītās „Atskaņu hronikas” rindas, kuras latviski skan : „Nāca nu ar sarkanu karogu, kam vidū balta josla bija” (Atskaņu hronika, vārsmas 9223-9225). Vācu valodas vārdu salikums banier rot tiek tulkots kā „sarkans karogs”. Šī karoga dibināšana tiek datēta ar 1279.gadu, Cēsīs. Kā apgalvo hronists, tas esot bijis latviešu karogs. Nekāda papildus informācija dota netiek.

Viduseiropas, vācu bruņniecības invāzija Baltijā 13.gadsimtā ir atsevišķa tēma un šeit to pieminēsim tikai vispārīgos vilcienos. Tas, ko topošajai latviešu nācijai atnesa šī invāzija, ir vispārzināms fakts. Jāuzsver, ka vārds karogs etimoloģiski ir saistāms ar vārdu karot. Bet karošana, kā zināms, ir saistīta ar asins izliešanu, tāpēc viduslaiku Eiropas heraldikā bieži sastopama tieši sarkanā krāsa – asins krāsa. Jāatgādina, ka bijušās Padomju Savienības valsts karogs arī bija sarkanā krāsā. Pēc manas dziļākās pārliecības latviešu nācijas (etnosa) misija nav saistāma nedz ar karošanu, nedz asins liešanu. Šī tauta ir bijusi un ir saistīta ar zemi un jūru, ar garīgajām vērtībām – savu nacionālo bagātību -  Dainām. Lai karo tie, kas prot to darīt labāk par mums! Kā piemēru ir jāmin senie lietuvieši (žemaiši), kuri spēja nosargāt savu valsti no krustnešu iebrukumiem un viduslaikos kopā ar poļiem izveidoja lielvalsti, kas aizkāvās līdz pat Maskavai. Tāpēc Lietuvas nacionālais ģerbonis ir spilgti sarkanā – asins – krāsā ar viduslaiku bruņinieku zirga mugurā, kura rokā ir pacelts zobens.

 Bet atgriezīsimies pie Latvijas karoga. Brīvības cīņu laikā 20. gadsimta sākumā no jauna parādās Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Latvijas Kara muzejā var aplūkot šos karogus un to vēlākās kopijas – dažādās sarkanās nokrāsās ar baltu svītru. Bet, kā jau noskaidrojām, sarkanā ir kara krāsa. 1883. gadā dzimst nākamais Latvijas patriots Ansis Cīrulis – cilvēks, kurš izstrādāja Latvijas nacionālā (ne kara!) karoga krāsu salikumu. Vērsīsimies pie autoritātes šajā jomā – Kārļa Dzirkaļa un viņa monogrāfijas „Latvijas karoga vēsture” (Grāmatu draugs, Rīga, 1936.).

„Karoga krāsa ir spēcīga dzīvības krāsa. Viņa (krāsa) sauc atmiņā mūsu tautas labiešus, mūsu seno aristokrātiju, jo viņu cienījamā krāsa bija sarkani brūna ” (16.lpp.).

„Ja tomēr hronikā (Atskaņu hronika) ir runa par sarkanu krāsu, tad Cēsu apkārtnē tā sastopama vienīgi tumši sarkanās, brūni sarkanās krāsas noskaņās” (44.lpp.).

„Senatnes pētnieks E.Paegle uzskata: ... ja tomēr tas (karogs) Cēsīs pacelts, tad sarkanajai krāsai vajag būt tumši sarkanai, tādai pat, kāda figurē vecākā tipa Lielvārdes apvidus jostās” (46.lpp.).

„... sarkani brūno krāsu dabūja ar madaru augu sulu palīdzību. Tāpēc ir diezgan pamatoti, ka mūsu tagadējam valsts karogam sarkanā krāsa izvēlēta tāda, kādu senie latvieši pazina un lietoja, tas ir – sarkani brūna” (48.lpp.).

„1917.gada tautas saieta maija sēdē vienojās par Anša Cīruļa priekšlikumu piešķirt Latvijas karogam tumši sarkanās krāsas. Valsts proklamēšanas dienā 1918. gada 18.novembrī tika izkārti karogi tumši sarkanā krāsā ”.

Citāti no K.Dzirkaļa monogrāfijas apliecina, ka Latvijas nacionāls karogs nav sarkans ar baltu, bet gan tumši sarkans, sarkanbrūns ar baltu. 1923.gada 20.janvāra likuma „Par Latvijas valsts un citiem karogiem” 1.pants nosaka „Karoga krāsa ir tumši sarkana (karmin)”. 1994.gada 24.novemra likuma „Par Latvijas valsts karogu” 4.pants nosaka: ”Valsts karoga sarkanā krāsa (karmīns)....”. Jāpiezīmē ļoti būtisks fakts, ka no šā likuma apzināti vai neapzināti ir ticis izslēgts vārds tumši. Latvijas karoga veidolu var redzēt 2001.gada 25.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.412 likuma „Par Latvijas valsts karogu” piemērošanas noteikumu pielikumos.

No kurienes radies šis noslēpumainais vārds karmin? Latviešu konversācijas vārdnīcā ir skaidrots: karmīns – no arābu kermes, persiešu kirm – latviski nozīmē tārps; spilgti (!!) sarkana krāsviela, kuru iegūst no košinelēm (subtropu (!!) augs, kura dzimtene ir Meksika un Argentīna). Franciski carmin nozīmē spilgti sarkans vai purpursarkans; krieviski кармин tiek tulkots kā алый – spilgti, koši sarkans; latīņu vārds purpura latviski tiek tulkots kā sarkani violeta nokrāsa. Bet violets ir zilās krāsas tonis! Uzskatu, ka šim karmin ar Latvijas nacionālo karogu nav nekāda sakara. Vācu rot, krievu красный, angļu red – visi tiek tulkoti kā sarkans. Bet sarkanai krāsai ir 7 nokrāsas (apakš krāsas) un līdz ar to arī 7 nozīmes! Latvijas karoga sarkanā krāsa varētu tikt tulkota no angļu deep red: latviski tas burtiski nozīmētu dziļi sarkanā, jo deep tiek tulkots kā dziļš, arī kā noslēpums, okults, jūra, tumšs, biezs. Par pamatu varētu ņemt arī angļu clarity, latviski: tīrs, dzidrs, kurš sasaucas ar senlatvisko klāras, un no šejienes etimoloģiski angļu claret, latviski: bordo, tumši sarkana krāsa. Pēteris Donovs māca atšķirt tīru krāsu no netīras, uzsverot, ka sarkano toni bez tīrības iegūt nevar – „tīrība ir sarkanās krāsas vadītāja,” un šeit ir domāta gan miesiska, gan morāli-ētiska tīrība.

Vispirms ir jāatgādina vispārzināms fakts, ka Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī zodiakālajā zīmē Skorpions. Senatnē Latviju dēvēja par Māras zemi. Māra ir viena no senlatviešu trīsvienības – Laima, Dievs, Māra – izpausmēm. Latīņu vārds mare tiek tulkots kā jūra, jūrmala. Arī Skorpions ir ūdens stihijas zīme. Šai zodiakālajai zīmei tradicionāls valdnieks ir Marss. Līdz ar Plūtona atklāšanu 1930.gadā par Skorpiona valdniekiem pieņemts uzskatīt divas planētas: agresijas, asins un kara valdnieku Marsu, un transformācijas, reģenerācijas un attīrīšanās valdnieku Plūtonu. Un atšķirība ir ļoti būtiska, arī krāsās. Marsa krāsa ir sarkana, Plūtona – tumši sarkana, tumši bordo, tumši brūna. Tumši brūnā ir saistīta ar zemi, seno latviešu Zemesmāti. Skorpions kā sieviešu zīme ir saistīts ar sievišķo aspektu iņ enerģiju, līdz ar to Latvijas garīgajā attīstībā būtiska loma ir jāspēlē tieši sievietei caur viņas galveno funkciju – mīlestību. Skorpionam ir daudz kas dots – spēja atrast un izprast lietu būtību, milzīgs gribasspēks, liela izturība, kaisle un mīlestība, arī prasme ilgi klusēt un gaidīt. Un vēl – Skorpionam ir  spēja atdzimt no jauna, jo viens no Skorpiona simboliem ir mītiskais putns Fenikss, tas, kurš atdzimst no pelniem. Kā katrai zodiakālai zīmei, arī Skorpionam ir gan zemākā, gan augstākā izpausmes sfēra. Zemākā ir saistāma ar agresiju, cietsirdību, nežēlību, indīgumu, augstākā – ar žēlsirdību, aizstāvību, patiesu garīgumu. Līdz ar to latviešu etnosam ir daudz zaudējumu un šķēršļu, kas vienai tautas daļai stiprina dvēseli, otrai – to nocietina. Zemāko cilvēku daļai tas dod tieksmi pēc personīgās varas, augtākajai – varu pār sevi.

Baltā krāsa simbolizē garīgumu, tīrību, svētumu. Baltas drānas senatnē nēsāja tautu iesvaidītie priesteri. Karoga baltā, bet šaurā josla norāda uz latviešu etnosa garīgā ceļa virzienu un tā iespējamību, bet līdz ar to arī uz šauro, grūto ērkšķaino atziņas taku. Balto joslu no abām pusēm ieskauj tumši sarkanā – transformācijas un aizsardzības krāsa. Latviešu etnosu vēl aizvien sargā gan debesis, gan zeme. Bet mūžīgi tas tā var nebūt – Dievs pacietīgi gaida, lai katrs (arī tauta) izpildītu sev uzlikto pienākumu. Enerģiju mēs smeļamies no savas zemes un jūras, no vēl aizvien ekoloģiski tīrās vides un mērenā klimata, no dabas un mežiem; garaspēku rodam no senču atstātā mantojuma – latvju dainām. Alķīmijā sarkanais kopā ar balto ir apvienots duālā sistēmā – tie papildina viens otru. Un viena no problēmām latviešu etnosa īstenā potenciāla apzināšanai ir saistāma ar Latvijas nacionālā karoga – tautas, zemes, etnosa simbola – nepareizu deklarēšanu valsts augstākajā likumā – Satversmē!

Atkārtoju un uzsveru: LATVIJAS NACIONĀLAIS KAROGS IR TUMŠI SARKANS (SARKANBRŪNS) AR BALTU JOSLU.

 Angļu valodas vārdi maroon - sarkanbrūns un murrey – tumši sarkans etimoloģiski ir saistīti ar latvisko Māra, jūra. Atgādināšu, ka madaras, augs no kuru sulas iegūst tumši sarkano krāsu, otrajā vārdā saucas maranas. Arī šeit var saskatīt vārdu etimoloģisko saiti. Bet tas viss, runājot Andreja Pumpura vārdiem, „ ir priekš tādiem, kas saprot un spēj panest”. Starptautiskajā karogu klasifikatorā deklarētā Latvijas karoga krāsa Latvian red ir diletantisks apzīmējums un nekādu būtisku informāciju nesniedz. Vai tiešām mūsu tautas priekšstāvji 18 gadu laikā no atjaunotās Satversmes pieņemšanas (06.07.1993.) nav bijuši spējīgi aizdomāties līdz tam un atrisināt šo jautājumu?! Bet varbūt kādam ir izdevīgi, lai mēs atrastos tur, kur mēs esam?! Diemžēl.....

Latvieti – turies un neatpaliec!

© Ivars Ozoliņš

Pirmpublicējums Mistērija 2004.gads Nr.6

Koriģētā versija 2011.gads