Sākums » Raksti » Atradnes raksti » Arhīvs

Latvijā nedomā sniegt atbalstu mājdzemdībām
Arī pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmuma, kas Eiropas valstīm uzliek par pienākumu mājdzemdības apmaksāt tieši tāpat kā bērniņa nākšanu pasaulē stacionārā, Latvijā par to runā izvairīgi. Savukārt šī dzemdību veida atbalstītāji gatavi tiesāties ar valsti, svētdien ziņoja LNT raidījums "Top 10"

Latvijā ik nedēļu trīs līdz četri bērni piedzimst mājdzemdībās. Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības pārstāve Linda Rozenbaha norāda, ka jāievēro princips - nauda seko dzemdētājai.

"Visi mēs esam nodokļu maksātāji - gan tās māmiņas, kas dzemdē slimnīcā, gan tās, kas mājās. Kāpēc tad vieniem šī noteiktā summa tiek atlīdzināta par dzemdībām, bet mājdzemdētājām nē? Mums nav doma pieprasīt - ņemiet un apmaksājiet visus ārstniecības izdevumus. Nē. Doma ir tik, cik dod jebkurai dzemdētājai stacionāros. Lai ir šis princips," skaidro Rozenbaha.

Līdz šim sievietes samierinājušās ar valsts atteikumu atmaksāt līdzekļus, kas izlietoti par dzemdību palīdzības saņemšanu mājās. Tomēr tiesību zinātņu doktore Solvita Olsena ir pārliecināta, ka tas tā ilgi vairs nebūs, un prognozē tiesvedību.

"Mēs pat varam paredzēt, ja nekas netiks mainīts, tad sastapsimies ar prasību Latvijas tiesā, un, ja Latvijas tiesa noraidīs, būs prasība Eiropas Cilvēktiesību tiesā", apliecina Olsena.

Juristei pārliecība ir tāpēc, ka šogad Eiropas Cilvēktiesību tiesā šāda prāva uzvarēta.

Kāda Ungārijas iedzīvotāja iesniedza prasību pret Ungāriju par to, ka valsts tai nenodrošina iespēju saņemt kvalitatīvu ārstniecības personas palīdzību mājdzemdībās. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka tās ir cilvēka privātās dzīves tiesības izvēlēties, kur un kādos apstākļos dzemdēt. Savukārt valstij ir pienākums nodrošināt, lai sieviete šīs tiesības var realizēt. Tas ir precedents - pirmais spriedums attiecībā uz mājdzemdībām.

Mājdzemdību vecmāte Dina Ceple norāda uz šo absurdo situāciju - no vienas puses Latvija mājdzemdības ir legalizējusi - dzemdēt mājās ir atļauts, bet, kā to izdara likumīgā veidā - jautājums palicis neatrisināts.

"Jā, ir ierakstīts Ministru kabineta 611.noteikumos, kas nosaka dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību, ka šo pakalpojumu sniedz speciālists, kas saņēmis metodes sertifikātu. Vispirms jābūt metodei, tās aprakstam, tad tā jānosertificē, tad saņem sertifikātu, ka esi apguvis šo metodi. Tad nu izraisījās diskusija, vai dzemdības, vai tās ir mājās, vai stacionārā atšķiras viena no otrām, respektīvi, vai dzemdības stacionārā atšķiras no dzemdībām transportlīdzeklī, vai no dzemdībām mājās. Tā pie kopsaucēja nenonācām," atzīst Ceple.

Veslības Ministrijas Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktors Atis Mārtiņsons norāda, ka valsts nemaksās, kamēr mājdzemdības nebūs atbilstoši reglamentētas.

"Jebkurai jaunai metodei, ko gatavojamies ieviest, jābūt drošai, ekonomiski izdevīgai. Pašreiz neviens šo izvērsto mājdzemdību tehnoloģijas aprakstu nav iesniedzis, pašreiz nevar būt runa, ka mēs slēgtu līgumu ar kādu ārstniecības iestādi par mājas dzemdību apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem. Tiek uzskatīts, ka mēs esam likuši šķēršļus, jo neapmaksājam, bet neapmaksājam, jo nav izpildītas normatīvo aktu prasības. Tiklīdz būs, varēs jautājumu izskatīt," skaidro Mārtiņsons.

Pēc Ceples teiktā, vecmāšu asociācijas līmenī patlaban notiek metodes izstrādāšana, atrisinot diskusiju, vai tā tiešām ir atšķirīga metode no vienkāršām fizioloģiskām dzemdībām.

Dzemdību nama nodaļas vadītāja, ginekoloģe Ināra Miltiņa atbalsta dzemdības tikai stacionārā. "Es domāju, ka tā nav diskriminācija - sievietei ir visas iespējas dzemdēt stacionārā, kas ir valstiski apmaksāts, bet, ja sieviete grib dzemdēt mājas apstākļos - tā ir brīva izvēle un tātad viņa saprot, ka par to būs jāmaksā," savu viedokli skaidro Miltiņa.

Olsena mediķiem nepiekrīt, sakot, ka joprojām tiek ignorēti pētījumi un atzītu speciālistu viedokļi par to, ka mājdzemdības ir viens no labiem izvēles veidiem tajās dzemdībās, kur medicīniski riski nav augsti.

Kā norāda juriste, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā apskatīti gan apstākļi, kas saistīti ar mājdzemdību risku, un atainoti Pasaules Veselības organizācijas argumenti, ka mājdzemdības ir viens no dzemdību veidiem, un nevienam nav pierādījumu, kas tas saistīts ar augstiem riskiem.

Latvijā no kopējā dzemdību skaita mājdzemdības ir mazāk par 1% jeb aptuveni pusotrs simts sieviešu izvēlas bērniņu laist pasaulē mājas apstākļos. Eiropā šis procents ir divtik lielāks, bet arī ne tik liels, lai rastos satraukums par to, ja ārpus stacionāra dzemdības apmaksātu valsts, tad  visas sievietes turpmāk tikai un vienīgi dzemdētu mājās.


Avots: delfi

Kategorija: Arhīvs | Pievienoja: Janis_A (28.Nov.2011)
Skatījumu skaits: 434 | Komentāri: 1
Komentāru kopskaits: 1
1  
Katrai vietai savi plusi un mīnusi,pozitīvie un negatīvie iznākumi. Ja gribi zobārsta pakalpojumus mājās, tad attiecīgi piemaksā, tāpat ar dzemdībām, par savām ērtībām un par visu tagad ir jāmaksā.

Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Pieteikšanās

Informaģentūra
TAUTASFORUMS
INFOWARS
ABOVE TOP SECRET
NATURALNEWS
GLOBALRESEARCH
DRUDGE REPORT
ECOCOLLAPS
PLANETA-MOJA
EARTH CHRONICLES
Statistika