Sākums » Raksti » Atradnes raksti » Arhīvs |
Mēs nepiekrītam nekustamā īpašuma nodokļa
(turpmāk - Nodoklis) aprēķināšanas kārtībai Latvijas Republikā, kā
rezultātā aprēķinātais nesamērīgi lielais nekustamā īpašuma nodoklis par
2012.gadu var kļūt par iemeslu īpašuma, kura izveidošanā ir ieguldīts
dažkārt pat paaudžu darbs, zaudēšanai un iedzīvotāju izlikšanai no
vienīgā mājokļa.
Nav izslēgta iespēja, ka šāda situācija neveidojas tikai Kalngalē, bet arī citās pašvaldībās. Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" (turpmāk - Likums) 3.pantu Nekustamā īpašuma nodokļa likme ar 2012.gadu ir:
Turklāt Likums paredz, ka pašvaldības var pieņemt saistošos noteikumus, kuros var paredzēt atvieglojumus iepriekšminēto nodokļu piemērošanai, bet neparedz valstī vienotu kārtību to izstrādei. Iepriekšminētie skaitļi it kā norāda uz likumdevēja nodomu iedzīvotājiem ar lielākiem ienākumiem piemērot lielākus nodokļus, ar mazākiem ienākumiem - mazākus nodokļus, tādejādi ievērojot sociālā taisnīguma principu. Tomēr iepriekšminētā principa piemērošanas kārtība, sasaistot Nodokli ar nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, rada pilnīgi citu ainu, proti, nodokļu maksātāji ar vidējiem ienākumiem (kas nav maznodrošinātas un citi, kurām likums paredz Nodokļa atlaides) kļūst par nesamērīgi dārgu nekustamo īpašumu īpašniekiem. Mēs saprotam izveidojušos situāciju valstī, kad bezatbildīgas saimniekošanas dēļ ir nepieciešams papildināt budžetu no tiem, no kuriem vēl var kaut ko paņemt, proti, no tiem, kuriem vēl ir nekustamais īpašums un kuri nestrādā uz papīra par minimālo algu vai nesaņem algu "aploksnē". Tomēr ir robežas, līdz kurām no šiem iedzīvotājiem var mēģināt izspiest naudu, nepārkāpjot Satversmē noteikto, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kurā saskaņā ar 91.pantu cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas un 105.pantā noteikto, ka Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Tāpat Satversme nošķir Saeimas un tiesas kompetenci likumdošanas jomā, nosakot, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai (64.pants), bet tiesneši ir padoti vienīgi likumam (83.pants). Situācija, kādā esam nonākuši valsts institūciju bezatbildības dēļ, prasa nekavējošu rīcību. Nedarot neko un turpinot bezpalīdzīgi pildīt tiesu lēmumus, kuri attaisno Valsts iestāžu visatļautību, mums nāksies noskatīties, kā viens aiz otra mūsu un mūsu kaimiņu īpašumus pārņem Carnikavas novada domes nolīgtie tiesu izpildītāji un iedzīvotājiem būs jāpamet savas mājas. Tādēļ, pirms lūdzam starptautisko palīdzību, uzskatām par nepieciešamu Jūs informēt par to, kas notiek Jūsu vadītajā valstī nodokļu politikas jomā, kā valsts institūcijas ņirgājas par iedzīvotājiem un tiesa attaisno šo rīcību ar - LĒMUMS NAV PĀRSŪDZAMS. Iepriekšminēto situāciju rada no Likuma atvasinātie normatīvie akti, uz kuru pamata tiek aprēķināta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība. Carnikavas novada dome (turpmāk - Dome) līdz 2012.gada 1.janvārim, kad stājas spēkā jaunā nodokļu aprēķināšanas kārtība, nepiemērojot nodokļa kāpuma ierobežojumu 25 % apmērā, ir pieņēmusi saistošos noteikumus "Carnikavas novada domes saistošie noteikumi Nr. 2009/21" (turpmāk - Saistošie noteikumi). Tātad formāli Dome ir izpildījusi Likuma 5.panta trešās daļā noteikto. Taču ja izlasa, kādām iedzīvotāju kategorijām ir piešķirti atvieglojumi, tad bez Likumā noteiktajām personām, atvieglojumi 70% apmērā pienāksies dabas parka "Piejūra" teritorijā esošajām apbūves teritorijām, tas ir Lilastes, Garupes ciema nekustamo īpašumu iedzīvotājiem un ievērojamai daļai no Garciema un Carnikavas. Mūsuprāt, šādus atvieglojumus iepriekšminētie nekustamie īpašumi jau vienu reizi ir saņēmuši, piemērojot atvieglojumus, kuri noteikti nekustamajam īpašumam noteiktajiem apgrūtinājumiem. Līdz ar to, dramatiskais nodokļu kāpums 2012.gadā ir paredzēts tikai daļai no Carnikavas un Garciema iedzīvotājiem, kā arī visiem Kalngales iedzīvotājiem. Vēršam uzmanību, ka atšķirībā no Carnikavas, Kalngalē nav ne skola, ne bērnu dārzs, ne centrālais ūdensvads, ne kanalizācija, ne ambulance, ne bibliotēka. Interesanta ir arī otra kategorija, kurai saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem pienākas 50% Nodokļa atlaide - ja fiziskā persona ir investējusi infrastruktūras izveidē un pēc tam šo objektu nodevusi Domei. Šeit ir uzlikts laika limits - iepriekšējais gads. Tātad tas, ka Kalngales iedzīvotāji gadu desmitiem par savu naudu asfaltēja ielas, ievilka gāzi un telefonu, izveidoja lokālo kanalizāciju un ūdensapgādi, kamēr par Kalngales iedzīvotāju nomaksātajiem nodokļiem Carnikavā ierīkoja infrastruktūras objektus par budžeta naudu, tagad netiek ņemts vērā. Vēršam uzmanību uz to, ka infrastruktūras esamība vai neesamība lielā mērā nosaka nekustamā īpašuma tirgus vērtību - jo labāk attīstīta infrastruktūra, jo lielāka tirgus vērtība un loģiski būtu, ka lielāka kadastrālā vērtība un Nodoklis. Dome, piemērojot iepriekšminētās Nodokļa atlaides, šo principu izjauc. Tieši pretēji - piemērojot daļai no novada iedzīvotājiem 70% Nodokļa atvieglojumu, tā sašķeļ sabiedrību, jo lielāko daļu novada iedzīvotāju nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības pieaugums praktiski neietekmēs (Carnikava, Garciems, Lilaste), jo to Nodoklis paaugstināsies minimāli, bet daļai novada iedzīvotāju (Kalngales iedzīvotājiem) Nodokļu pieaugums būs dramatisks.
Mūsu cīņa ar Domi par netaisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanu ilgst jau no 2007.gada. Jau 2010.gadā Domei uzdevām jautājumu - kāda būs Domes rīcība, ja iedzīvotāji nevarēs nomaksāt aprēķināto neadekvāti augsto nekustamā īpašuma nodokli un kādai būtu jābūt novada iedzīvotāja rīcībai, lai netiktu atņemts viņam piederošais īpašums. Uz to saņēmām atbildi (skat. 1.pielikuma 5.lpp) - "... likuma varu turam augstāk par visu... (Tas ir) likumdevēja uzdevums... gādāt par to, ka šis noregulējums ir taisnīgs. Godprātīga likumdevēja pieņemtajam likumam ... piemīt taisnīguma prezumpcija. Ja likuma noregulējums ir netaisnīgs, pastāv iespēja, kā to labot (Satversmes tiesa). Ja pašvaldība, kas noteikusi nekustamā īpašuma nodokli, izdevusi prettiesisku aktu, tad persona savas tiesības var aizstāvēt administratīvajā tiesā. " Vēršam uzmanību uz to, ko likums paredz darīt ar to iedzīvotāju, ja viņš nevarēs nomaksāt neadekvāti augsto nodokli. (skat. 2.pielikumu Nekustamā nodokļa maksāšanas paziņojuma veidlapu). Būtībā tas nozīmē pajumtes zaudēšanu. Sekojot Domes norādījumiem, apzinājām gan likumdevēju viedokli, gan iespējas aizsargāt savas tiesības tiesā. Likumdevēja viedoklis Latvijas Pašvaldību savienība paskaidro, ka Likumā ir noteikts, kā aprēķina nodokli. Nav svarīgi, cik cilvēks ir ieguldījis nekustamā īpašuma radīšanā un kāda ir tirgus situācija konkrētā Latvijas vietā. Likums paredz tikai īpašām iedzīvotāju grupām saņemt Nodokļa atlaides, bet pārējiem iedzīvotājiem tikai iespēju uz trim mēnešiem pagarināt nodokļu samaksas termiņu vai sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam. Protams, šajā situācijā ir jāapzinās, ka iepriekšminētajos trīs mēnešos krājas jau nākamā gada nodoklis un šī gada nodoklis būs jānomaksā tik un tā (skat. 3.pielikumu). Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (skat. 4.pielikuma 3 lapu) noņem no sevis jebkādu atbildību par saprātīgu tiesisko regulējumu Nodokļa noteikšanas kārtībā - "ne ministrs, ne Ministrija nevar apturēt vai atcelt ... pašvaldības lēmumus, tai skaitā, pašvaldības izdotos administratīvos aktus vai ietekmēt pašvaldības faktisko rīcību." Laikam jau loģiski, ka pēdējais, no kā šajā valstī prasīt taisnīguma principa ievērošanu izdodot likumus nodokļu politikā būtu Saeima, tomēr "...oficiālus tiesību normu skaidrojumus var sniegt pati Saeima, pieņemot jaunu tiesību normu, kurā tiek skaidrota vai precizēta iepriekšējā tiesību norma, vai šādu interpretāciju veic cita likumā noteikta institūcija (skat. 5.pielikumu)." Tātad arī Saeimā nav iespējams nepastarpināti noskaidrot, vai tiešām Saeimas deputāti, pieņemot grozījumus tiesību normās, kuras paredz nekustamā īpašuma aprēķināšanas kārtību, ir domājuši par taisnīguma principa ievērošanu. Tiesas viedoklis Tā kā pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu paziņojumi (turpmāk - Maksājumu paziņojumi) ir administratīvi akti, tad šajā gadījumā tiesību normu interpretāciju sniedz administratīvās tiesas un te nu sākas pats "interesantākais". Precizējam, kā šī norma īstenojas dzīvē. Par aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa apmēru iedzīvotājs uzzina tikai tad, kad saņem Maksāšanas paziņojumu pašreizējajam gadam (aptuveni februārī). Vēršam uzmanību uz to, ka PATIESĪBĀ Maksājumu paziņojumā nav informācija par to, kā tas ir ticis aprēķināts. Tā ir apzināta valsts rīcība vai nē, bet Maksāšanas paziņojumā ir norādīts tikai nekustamā īpašuma atsevišķu objektu lietošanas mērķis, kadastrālā vērtība un zemes platība. No šī paziņojuma nodokļu maksātājam nav iespējams iegūt informāciju par datiem (dokumentiem), uz kura pamata iepriekš nosauktās trīs Nodokli veidojošās pozīcijas ir piemērotas, kā arī par izmaiņām, kuras ir skārušas viņa īpašumu iepriekšējā gada laikā, ja vien viņš neraksta pieprasījumu Valsts zemes dienestam (skat. 2.pielikumu). Kamēr nodoklis bija saprātīgās robežās, neviens neuzsāka šo datu ticamības pārbaudi. Diemžēl mūsu ciemata iedzīvotājiem jau ir nācies saskarties ar negodprātīgu valsts iestāžu rīcību, kad kadastrālā vērtība salīdzinoši ar iepriekšējo gadu pieaug pat par 20 000 LVL neveicot nekādas darbības, kuras varētu ietekmēt nekustamā īpašuma vērtību. Līdz ar to esam atklājuši nepatīkamus faktus, kuri liecina par to, ka nodokļu aprēķināšanas kārtība Latvijā tiek noteikta atbilstoši valsts, tai skaitā pašvaldības budžetā iztrūkstošajam naudas daudzumam, nerēķinoties ar iedzīvotāju maksātspēju. Un tā nu nonākam pie paša galvenā - kā Latvijā tiek noteikta zemes un ēku kadastrālā vērtība. Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka četras pozīcijas (turpmāk - Pozīcijas), par kurām nav minēts ne vārds Maksāšanas paziņojumā, tas ir: kadastrālo vērtību bāze; kadastra objektu raksturojošie dati; nekustamā īpašuma lietošanas mērķis; nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi. Tik tālu būtu skaidrs, bet problēmas sākas tad, kad uzzini, uz kāda pamata iepriekšminētās četras pozīcijas ir tikušas piemērotas konkrētajam nekustamajam īpašumam. Taču pirms sākam katrai no tām pārbaudīt ticamību, vispirms vēlamies vērst uzmanību uz to, vai iedzīvotājam Latvijā vispār ir dota reāla iespēja apstrīdēt Maksāšanas paziņojumu. Lai arī administratīvā tiesa piekrīt, "...ka nodokļa kopējais apjoms ir cēloņsakarībā ar nekustamā īpašuma lietošanas mērķi (un pārējām trim pozīcijām) un tā kadastrālo vērtību, tomēr norādītais nevar būt par pamatu, lai ... neievērotu ārpustiesas izskatīšanas kārtību. ... Kaut arī nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts, balstoties uz nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, tiesnese norāda, ka prasījums par kadastrālās vērtības noteikšanu nav izskatāms vienā tiesvedībā ar prasījumu par ... domes aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli. (Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 14.janvāra lēmums lietā Nr.A420408311 3.lpp)." Tātad no sākuma ir jāapstrīd administratīvais akts (tas attiecas uz 2., 3. un 4.pozīciju), uz kura pamata ir noteikta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība. Vēršam uzmanību uz to, ka vairumā gadījumu administratīvie akti, ar kuriem tiek noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis (3.pozīcija), kadastra objektu raksturojošie dati (2.pozīcija) vai apgrūtinājumi (4.pozīcija) tika izdoti zemes reformas laikā, kad tika iedibināta kārtība teritorijas plānojumam, ar kuru tika noteikta teritorijas attīstība, nevis nodokļu aprēķināšanas kārtība. Pārbaudot šos dokumentus, nekustamā īpašuma īpašniekiem nākas konstatēt, ka iepriekšminētie administratīvie akti ir kļūdaini pēc būtības jau no to pieņemšanas dienas un ir par cēloni nepareizas Nodokļa aprēķināšanas metodikas pielietošanai, kas ir par pamatu neadekvātam Nodoklim, tas ir, iedzīvotājam ir jāmaksā Nodoklis par to, ko viņš nekustamajā īpašumā nevar darīt. Turklāt jāņem vērā, ka daudzas tā laika valsts iestādes, kuras izdeva šos administratīvos aktus, ir likvidētas vai reorganizētas. Uz šī fakta pamata tiesa pauž viedokli, ka tā kā "... novada dome nav augstāka iestāde ... pagasta padomei... (jo) ...administratīvi teritoriālās reformas ietvaros .... pagasts tika ietverts ... novadā. (tad tikai) Līdz minētās reformas pabeigšanai ... padomes pieņemtos lēmumus varēja pārsūdzēt administratīvajā tiesā (Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 28.novembra lēmums lietā Nr. A420584311 3.lpp) ". Tātad tagad, pēc jaunās nodokļu politikas ieviešanas un teritoriālās reformas, konstatēto agrāk izdoto administratīvo aktu kļūdu labojumus, nav iespējams veikt administratīvā procesa kārtībā. Ko tas nozīmē praktiski? Tas nozīmē tikai to, ka iedzīvotājam vienam pašam jāapmaksā ar kļūdu labošanu saistītie izdevumi un jāsamaksā šajā periodā neadekvāti augsts Nodokis, kamēr pašvaldības var mierīgi sēdēt un neko nedarīt līdz visi dokumenti tiks savākti un iesniegti, pie kam visu šo laiku saņemot paaugstinātu Nodokli. Situāciju vēl absurdāku padara fakts, ka pamatojoties uz Administratīvā procesa likumu "tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja tas iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms vai vajadzēja uzzināt par iestādes konkrēto faktisko rīcību (Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 28.novembra lēmums lietā Nr.420584311 2.lpp)." Tātad, ja iedzīvotājs saņems Maksājuma uzdevumu, piemēram, 2012.gada 1.februārī un pēc 35 dienām (2012.gada 7.martā) saņems Valsts zemes dienesta vēstuli ar skaidrojumu, kā vēsturiski ir radusies nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, tad lai cik absurdi būtu vecie administratīvie akti, ja viņi ir izdoti pirms 2009.gada 7.marta, tad tie paliek spēkā mūžīgi mūžos par piemēru minot iepriekš citētās administratīvās lietas, kur vienā gadījumā Jūrmalas vēsturiskajā centrā jāmaksā nodoklis par rūpnieciskām ēkām, kaut arī jau uz lietošanas mērķa noteikšanu teritorijas plānojums šajā teritorijā pieļauj tikai individuālo māju apbūvi, bet otrajā gadījumā jāmaksā par dīķi kā par apbūves zemi. Abos gadījumos nodokļu starpība ir ļoti būtiska (vairākos simtos pat tūkstošos latu). Turklāt jāņem vērā fakts, cik ilgi Latvijā tiek izskatītas šādas administratīvās lietas. Pēc pieredzes zināms, ka vidēji tas ir trīs gadus. Tātad tikmēr, kamēr iedzīvotājs būs iztiesājies par veco administratīvo aktu kļūdu labojumiem, tikmēr būs jau pagājis termiņš Maksājuma uzdevuma apstrīdēšanai. Tātad tiesas ieskatā maksāt nepareizi aprēķinātu nodokli (aptuveni 3 gadus) ar no tā izrietošām sekām (izlikšanu no mājas) ir taisnīgi, jo Saeimas deputāti, kuri pieņēma šīs tiesību normas, tiesas ieskatā, ir paredzējuši īpašu nekustamā īpašuma ziņojuma apstrīdēšanas kārtību, sadalot to neskaitāmās tiesvedībās un to laikā piedzenot nekustamā īpašuma nodokli bezstrīdus kārtībā. Kam tas ir izdevīgi! Tiesa rada situāciju, kurā valsts iestādēm nav jāatbild par savām kļūdām. Gan jau tiesa atradīs argumentus valsts iestāžu vietā, ja ne nu gluži ievērojot Satversmi, tad gan jau kaut ko šai mudžeklī noteikti varēs atrast, lai varētu norādīt uz procesuāliem pārkāpumiem. Jāsecina, ka taisnīgums valstī paliek tikai ilūzija. Tiesas ieskatā tai nav pienākums apturēt Maksāšanas paziņojuma izpildi un pieprasīt arī no valsts iestādēm ātru konkrētu rīcību, lai novērstu laika gaitā radušos kļūdu. Tiesa rīkojas pretēji. Pat tas apstāklis, ka pašvaldība nav paziņojusi adresātam par savu lēmumu, ar kuru atsakās veikt labojumu Maksājumu paziņojumā (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra lēmuma lietā A420584311) tiesai nav par kavēkli izlemt, ka tā kā šis lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēts tāpēc Maksājuma paziņojums paliek spēkā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Latvijā vieni noteikumi par administratīvo aktu darbību ir valsts iestādēm un pavisam citi - iedzīvotājiem. Lieki teikt, ka tā administratīvā tiesa izprot un piemēro Satversmē noteikto - spriest taisnīgu tiesu. Mūsu ieskatā tā ir valsts iestāžu bezatbildības veicināšana un iedzīvotāju absolūts beztiesīgums valsts varas priekšā. Par kadastrālās vērtības noteikšanu Par kadastrālās vērtības noteikšanas 1.pozīciju (kadastrālo vērtību bāze) ir ļoti lielas šaubas, vai kāds ir iepazīstinājis iedzīvotājus kā praktiski tas notiek un kur publiskā vietnē var redzēt iegūtos datus, piemēram, par tirgus cenu konkrētajā apvidū un par tirgus cenu valsts mērogā, lai nodokļu maksātājs nepastarpināti varētu salīdzināt rezultātus. Lai arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros katru gadu tiek noteikta cita bāzes vērtība atbilstoši ekspertu veiktajiem aprēķiniem, tomēr, kā paredz iepriekšminētais normatīvais akts - gala rezultātam būtu jābūt vismaz aptuveni vienādam "objektu grupai vērtību ziņā nosacīti viendabīgā teritorijā - zonā". Realitātē šī situācija atšķiras. Mūsu apgalvojumu ir viegli pārbaudīt, jo, cerams, vismaz Jums ir pieejami šie dati. Lūdzu, salīdziniet informāciju par bāzes vērtību Ķekavā, kura arī atrodas 18 km no Rīgas vai arī Carnikavā - 28 km, bet kurās ir bērnu dārzs, ambulance, skola, kanalizācija u.t.t. ar Kalngali, kurā nav ne skola, ne bērnu dārzs, ne centrālais ūdensvads, ne kanalizācija, kur par infrastruktūras izveidi maksāja iedzīvotāji no saviem ienākumiem papildus nomaksātajiem nodokļiem. Par kādu objektīvu tirgus vērtības datu analīzi var būt runa, ja šis pētījums nav publiski pieejams un informācijas ticamību iedzīvotāji nevar pārbaudīt, pirms uz tās pamata Ministru kabinets pieņem noteikumus, pēc kuriem iedzīvotājiem būs visu nākamo gadu jāmaksā nodokļi. Šo spēlīšu ar skaitļiem dēļ nekustamo īpašumu vērtība atsevišķās teritorijās pieaug gada laikā par 20000 LVL un Nodoklis par vienģimeņu māju nebūt ne pili sasniedz 1000 LVL/gadā. Attiecīgi rodas jautājums, kurās adresēs Kalngalē ir noticis nekustamā īpašuma pārdošanas fakts un kā tas ietekmē citu šī ciemata iedzīvotāju maksātspēju? Ja Jums liekas, ka mēs pārspīlējam par to, kā bāzes vērtība ietekmē kadastrālo vērtību, tad aicinām ieskatīties 6.pielikumā. Tāpat lūdzam padomāt par to, cik daudz produkcijas ir jāsaražo, lai viena ģimene varētu nomaksāt nodokļu pieaugumu, pārejot no grupas ar nodokļu likmi 0.2% uz 0.6% pie Ministru kabineta noteiktās bāzes vērtības. Tāpat aicinām pievērst uzmanību, cik daudz no pašvaldības budžeta sastāda Kalngales iedzīvotāju samaksātais nodoklis pret pārējo Carnikavas novada samaksāto nodokli un attiecīgi pret vēlētāju skaitu. Diemžēl nākas secināt, ka šīs izredzēto pulkam domātās spēlītes ar skaitļiem, palielinot vai pazeminot kadastrālo vērtību, tiek balstītas nevis uz reālo tirgus situāciju un citiem objektu grupas raksturojošiem lielumiem, piemēram, infrastruktūras pieejamība uc, bet gan atkarībā no tā, vai šajā gadā ir gaidāmas vēlēšanas. Tā nu aplis ir noslēdzies - no pašvaldības uz Saeimu, no Saeimas uz tiesu, bet, veicot pilnu apli, cilvēks ar savu Maksājuma paziņojumu paliek turpat, nesaprot raudāt vai smieties šajā absurdajā valstī. Tāda ir realitāte. Ciniski, vai ne, vai arī tā Latvijā tiek izprasta demokrātija (iedzīvotāju piedalīšanās viņiem svarīgu lēmumu pieņemšanā), Satversmē noteiktās tiesības uz privātīpašumu, uz taisnīgu tiesu? Lai arī Satversmes tiesas spriedumi par taisnīgu nodokļu aprēķināšanas kārtību un tiesībām no nodokļa paziņojuma saņemt pilnu informāciju par to, kā tas ir ticis aprēķināts, atšķiras no iepriekšminēto valsts institūciju viedokļiem, tomēr ierindas cilvēkam ir tāls ceļš ejams, lai viņa iesniegums kaut vai tiktu pieņemts izskatīšanai Satversmes tiesā. Diezin vai tā tam būtu jābūt. Augsti godātie kungi, visa iepriekšminētā rezultātā mums ir ļoti konkrēts jautājums, uz kuru vēlamies saņemt atbildi, jo, kamēr notiks diskusijas, mums ir jābūt gataviem, ka tiesu izpildītāji klauvēs pie mūsu durvīm: ja tā nav piespiedu (ekonomiskā) iedzīvotāju deportācija ar īpašumu denacionalizāciju, kas tad tas ir? Tāpat lūdzu padomājiet jau laikus par praktiskām lietām (paredzot naudu 2012.gada budžetā): par papildus līdzekļu piešķiršanu Valsts zemes dienestam (kā Valsts zemes dienests tiks galā ar pieprasītās informācijas apjomu, jo Maksāšanas paziņojuma apstrīdēšanas termiņš ir viens mēnesis no tā saņemšanas dienas); kur Jūs liksiet no mājām izliktos cilvēkus, jo šoreiz no Krievijas lopu vagoni netiks atdzīti; kas maksās izdzīto cilvēku parādus bankām un komunālo pakalpojumu sniedzējiem? Šai situācijai ir praktisks risinājums, mainot esošo tiesas praksi un izdarot grozījumus tiesību aktos pirms tiesu izpildītāji ķeras pie nodokļu maksātāja īpašuma: papildināt Maksājuma paziņojumu par 2012.gadu ar informāciju, uz kāda tiesību akta un administratīvā akta pamata ir tikusi piemērota konkrētajam nekustamajam īpašumam katra kadastrālo vērtību veidojošā pozīcija; ja nevar pagūt veikt 1.punktā minētās darbības, tad nekavējoties pārtraukt tiesu praksi, kura atstāj spēkā Maksājuma paziņojumu, kamēr notiek tiesvedība par tiesību aktiem un administratīviem aktiem, uz kura pamata noteica kadastrālo vērtību vai bāzes likmi. Šajā periodā nodokļu maksātājs maksā iepriekšējā gada Nodokli; Atcelt 3 gadu ierobežojumu administratīvā akta, apstrīdēšanai, ja valsts ir ieviesusi jaunu (Nodokļa) politiku; Ekspertu ziņojumam par to, kā konkrētam apvidum ir noteikta bāzes vērtība ir jābūt publiski pieejamam pirms tā tiek apstiprināta Ministru kabineta sēdē. Jānosaka vieta, kur nodokļu maksātājs var apstrīdēt ekspertu viedokli, termiņš, līdz kuram ir iespējams iesniegt iebildumus, un publiski pieejama tabula, kurā ir norādīts katrs iebildums un informācija par to, vai iebildums ir ņemts vērā vai nav, kā arī noraidījuma gadījumā - pamatojums. Avots: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/kalngales-iedzivotaji-atklata-vestule-par-nin.d?id=42027576 | |||||||||||||||||||
Kategorija: Arhīvs | Pievienoja: Janis_A (05.Jan.2012) | |||||||||||||||||||
Skatījumu skaits: 1130 |
Komentāru kopskaits: 0 | |