Dzīvības formula H2O – ūdens, kuru lietojam.

Ikviena cilvēka bioloģiskai eksistencei ir nepieciešamas trīs būtiskākās sastāvdaļas: gaiss, ūdens un pārtika. Šoreiz parunāsim par ūdeni, kuru dzeram un lietojam ikdienā. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka cilvēka smadzenes sastāv no 90% ūdens, ķermenis – no 70% ūdens un pat kaulos ir līdz 60% ūdens. Ar ūdeni ir saistīta arī cilvēka limfātiskā sistēma, kura veidojas no asins plazmas un kas no grieķu valodas – lympha – latviski nozīmē "skaidrs ūdens”.

Simbolismā visiem šķidrumiem, tai skaitā, asinīm ir vienāda emblēma – ūdens. Un tāpēc, ka cilvēks galvenokārt sastāv no ūdens, milzīga nozīme ir tam, kādu ūdeni lietojam. It sevišķi tas ir attiecināms uz tiem cilvēkiem, kuru natālajās dzimšanas kartēs Saules, Mēness un Ascendenta atrašanās vieta ir kādā no ūdens stihijas zīmēm – Vēzī, Skorpionā vai Zivīs. Ideālā variantā jebkuram cilvēkam būtu jādzer tīrs kalnu avotu ūdens, bet kur lai tādu ņem lielpilsētās dzīvojošie. Arī tīru, dzidru avotu Latvijas laukos nav nemaz tik daudz. Pēteris Donovs par to saka: "Ja cilvēks saprastu ūdens īpašības, ar to varētu ārstēt visas slimības. Bet ūdenim, kuru izmantojam ārstēšanā ir jābūt absolūti tīram.”

Simbolismā ūdens nozīmē tīrības, auglības un arī pašas dzīvības nesēju. Vecākais āriešu rakstu piemineklis "Rigvēda” dzied pateicības himnu ūdenim – visa dzīvā nesējam. Senatnē tika uzskatīts, ka tīrs ūdens – rasa, avots un lietus ir ar ārstnieciskām īpašībām un ka tas – rasa un lietus – ir Debesu tēva dāvana un avota ūdens ir Zemes mātes dāvana.

Ar ūdeni kristīja Jānis Kristītājs. Ūdens tiek salīdzināts ar garīgo gudrību – viedumu. Avoti tika uzskatīti par svētu, maģisku vietu. Avots, kurš iztek no Bībeles Dzīvības koka saknēm un dod sākumu četrām Paradīzes upēm – ir kristiešu pestīšanas simbols. Arī upes ūdens ir svētuma simbols. Senajiem indiešiem tāda ir Gangas upe, senlatviešiem tāda bija Daugava. Sengrieķu varonis Hērakls izmanto upes ūdeni, lai iztīrītu karaļa Augija staļļus (psiholoģijā tas būtu attiecināms uz cilvēka sārņu, netikumu, grēku tīrīšanu).

Pēc Latvijas zinātnieku secinājumiem gandrīz viss Latvijas dzeramais ūdens ir pārbagāts ar dzelzi. Daudzdzīvokļu mājām praktiski visām trūkst atdzelžošanas iekārtu. Šāds pārbagāts dzelzs piemaisījums sevišķi kaitīgi ietekmē cilvēka aknu darbību. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju lielo alkohola lietošanas procentu, tas viss rada nācijas katastrofālu veselības stāvokli un vairākumam Latvijas iedzīvotāju krasi samazina dzīves ilgumu.

Tāpat zinātnieki ir konstatējuši, ka Latvijas dzeramajā ūdenī ir paaugstināts kalcija saturs un ka lielākajā Latvijas daļā ir ciets ūdens. Šāds ūdens veicina nierakmeņu un žultsakmeņu veidošanos. Ir konstatēts, ka viss Latvijas ūdens būtu jābagātina ar selēnu, jo tā ūdenī vispār nav. Selēna trūkums var būt par cēloni audzējiem. Lūk, kādu ūdeni mēs lietojam! 

Bet pats būtiskākais, pēc manām domām, ir pateikts Vecās Derības 3. Mozus grāmatā 17:11: "Miesas dvēsele ir asinīs”. Un līdz ar to, lietojot šādu piesārņotu ūdeni, mēs maitājam kā savas asinis, tā arī savu dvēseli.

Ko darīt? Šeit eksistē tikai divas iespējas. Pirmā – lietot ikdienā tikai tīru avota ūdeni, bet tas ir saistīts ar milzīgām grūtībām, galvenokārt pilsētu iedzīvotājiem un ņemot vērā aptuveni 200 litru ikdienas patēriņu, tas praktiski nav iespējams. Otrā – kuru izmanto daudzas ES valstis- ir maksimāli attīrīt ūdeni un pēc tam atbilstoši katra veselības nepieciešamajām normām pievienot ūdenim vajadzīgos biomikroelementus.

Šādu daļēji attīrītu ūdeni mūsdienās var nopirkt tirdzniecības tīklos, bet šīs ūdens, pasakoties tam, ka valstī nav vienotas kontroles sistēmas par šādiem procesiem, arī ir ar dažādu, bieži vien stipri atšķirīgu, attīrīšanas pakāpi. Sadzīvē lietojamie mazjaudas filtri arī nav spējīgi maksimāli attīrīt šādu ūdeni. Šeit izņēmums ir atgriezeniskā osmoss filtrēšanas sistēma , kura praktiski attīra ūdeni līdz destilēta ūdens līmenim.

Savos pētījumos esmu izmantojis speciālu mērinstrumentu – testeri, kurš ļauj noteikt ūdenī izšķīdušo piemaisījumu pakāpi (angliski tds – total dissolved solids). Šie mērījumi ir apkopoti tabulā. Jāuzsver, ka Eiropas Savienības pieļaujamais piemaisījumu līmenis dzeramajam ūdenim nedrīkst pārsniegt 500 ppm, ciets ūdens ir sākot ar 170 ppm. Jāatgādina, ka mērījumos tiek izmantots tikai dzeramais ūdens (minerālūdeni šādi izmērīt nevar). Jāpiezīmē, ka pie novārīšanas krāna ūdenim šis līmenis tikai palielinās; divi vienāda dziļuma urbumi var dot pilnīgi dažādus mērījumus, jo katra atsevišķa ūdens slāņa atrašanās vieta ir stipri lokāla – dažu desmitu metru rādiusā; pār piesārņoto ūdeni Jūrmalā, Dzintaros nedrīkstētu lietot pat mazgājoties, kur nu vēl dzeršanā.

Nāk jaunā – Ūdensvīra ēra. Pēteris Donovs saka: "Galvenā Ūdensvīra īpašība ir tīrība. Kurš ir nonācis Ūdensvīra vidē, tam noteikti ir jāattīrās. Tīrība ir saistīta ar to ūdeni, ar kuru nāk jaunā dzīve”. Vecajās grāmatās Ūdensvīrs ir attēlots ar 2 traukiem, no viena līst Dzīvības ūdens, no otra – Nedzīvais ūdens .To atcerēsimies!

numerologs@inbox.lv

P.S. Tā kā raksts ir tapis vairāk kā 7 gadus atpakaļ, autors šobrīd uzsver, ka, viennozīmīgi - tīrs, dabas, avota ūdens ir pārāks par jebkādiem mākslīgi attīrītiem ūdeņiem un būtu lietojams pēc iespējas biežāk.