Sākums » Raksti » Atradnes raksti » Arhīvs |
Aigars Freimanis aicina ierobežot demokrātiju Latvijā
Šodien (09.12.2011) Latvijas Avīzē publicētajā intervijā centra "Latvijas fakti" vadītājs Aigars Freimanis aicināja padomāt par vēl lielāku demokrātisko procesu ierobežošanu Latvijā. Runājot par „Nacionālās apvienības” aktivitātēm par latviešu valodu krievu skolās un gaidāmo referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, Freimanis teica: „Tas liek arī aizdomāties, vai šobrīd šie vārti – desmit tūkstoši parakstu – nav pārāk plati. To varētu uztvert kā vēršanos pret demokrātiju, bet šis cipars ir vilinoši mazs.” Uz Latvijas Avīzes korespondenta jautājumu-apgalvojumu, ka „Urbanovičs jau solīja izveidot desmit tūkstošu cilvēku aktīvu, kas būs gatavi parakstīties par jebkuru "Saskaņas" ierosinājumu, lai to varētu virzīt tālāk referendumam”, Freimanis atbildēja: „Tas var kļūt par instrumentu, kā nepārtraukti noteikt sabiedrībai un valstij darba kārtību. Iespējams, vajadzētu domāt par šā skaita palielināšanu. Varbūt tie varētu būt pieci procenti no balsstiesīgajiem, kas piedalījušies iepriekšējās vēlēšanās.” Atgādinām, ka Latvijas Republika, sekojot Rietumu valstu paraugam, sevi pozicionē kā demokrātisku valsti, kā būtība izpaužas iedzīvotāju iespējā noteikt valsts likteni un ietekmēt valsts institūciju lēmumus. Praktiski gan Rietumuvalstīs, gan Latvijā demokrātija izpaužas tikai uz papīra, gadījumos, ja prognozētais demokrātiski pieņemamu lēmumu rezultāta prognozes sakrīt ar valdošā grupējuma pārstāvju uzskatiem. Latvijas sabiedriskajā iekārtā vislielākā ietekme uz lēmumu pieņemšanas procesu ir tiem, kam ir visvairāk naudas, kam ir ietekme uz plašsaziņas līdzekļiem un kam ir pazīšanās biznesa, politikas, ierēdniecības un mēdiju vidē. Latvijas vēlētājiem nav iespējams balsot par personībām, bet tikai par partijām, kas ir salīdzinoši nedemokrātiskāk. Un tas ir neskatoties uz to, ka 18.novembra Latvijas Republikas laikā vēlētājiem bija iespējams no visu partiju sarakstiem veidot savu ievēlamo sarakstu. Tāpat Latvijas vēlēšanu likums paredz nedemokrātisku 5% vēlēšanu barjeru, kas rada nopietnas priekšrocības bagātajām, zināmajām un administratīvo resursu izmantot varošajām partijām un ignorē samērā liela cilvēku skaita gribu. Vēl jāatzīmē, ka Latvijas Republikas politiskajā praksē šaurs cilvēku skaits pieņem visai sabiedrībai būtiskus lēmumus, ne tikai neprasot sabiedrības viedokli referendumu formā, bet klaji ignorējot sabiedrisko domu un rīkojoties pretēji sabiedrības vairākuma uzskatiem, kas ir izraisījis dziļu uzticības krīzi visai politiskai sistēmai Latvijā. Līdzīga problēma ir skārusi par demokrātisku saukto Rietumu pasauli.
Avots:
Informācijas aģentūra /09.12.2011/ | |
Kategorija: Arhīvs | Pievienoja: Janis_A (10.Dec.2011) | |
Skatījumu skaits: 1122 |
Komentāru kopskaits: 0 | |