http://www.aisbergs.lv/?p=2633

Visas dzīvas zivis peld pret straumi!

VIEDOKĻI 27.11.2008

2005. gada septembrī toreizējais ministru prezidents Kalvītis, kopā ar ministriem Staķi un Baštiku ziņoja presei, ka sākot ar 2006. gada 1. janvāri „māmiņu algas" tikšot paugstinātas par 100 latiem mēnesī un tas būšot par iemeslu tam, ka katrā ģimenē turpmāk dzimšot trīs līdz četri bērni.
Viņa teikto jāsaprot, ka sākot ar 2006. gadu visus turpmākos gadus dzimstības koeficients Latvijā būs vismaz 2.21, tāpat kā tas bija 1987. gadā. No diagrammas (pilns demogrāfiskās statistikas pārskats - .pdf datne) redzams, ka 2006. gadā dzimstības koeficients bija 1.35 un ne 2.21. ES statistiķi paredz, ka 2007. gadā dzimstības koeficients būs 1.27 un ne 2.21. Tas apstiprina plaši zināmo faktu, ka netiešā dzimstības veicināšana ar sociālo pabalstu palielināšanu nedarbojas. Bagātās valstis ir izdevušas triljonus dolārus tādam nolūkam, bet bez panākumiem.

.

No diagrammas ir redzams, ka Latvija nav izņēmums.

Lai Latvija varētu pastāvēt ir nepieciešams, ka dzimstības koeficients ir vismaz pašatražošnās līmenī, tas ir vismaz 2.21 katru gadu. Kāpēc tā? Sievietei dabas dotā spēja radīt dzīvību izbeidzas ap viņas četrdesmit gadiem. Ja viņa savas dzīves četrdesmitos gados ir radījusi trīs pēcnācējus (dzimstības koeficients 2.21), tad viņai pensijā aizejot viņas sešdesmitos gados viņas vismaz 20 gadus vecie trīs pēcnācēji varēs viens art, viens sēt un viens maizi cept, ar ko vecākus pabarot. Ja tai sievietei viņas pirmajos četrdesmit gados pēcnācēju nebūs, tad viņai sešdesmitos gados pensionējoties būs pašai jāiet art, pašai būs jāsēj un pašai būs jācep maizi, ja tā gribēs ēst un tas būs tādēļ, ka nebūs strādnieku un tādēļ valstij nebūs nodokļu, ar ko finansēt pensiju sistēmu. Tātad, lai valsts varētu pastāvēt, valdībai ir nepieciešams spert soļus lai nodrošinātu, ka dzimstības koeficients sāk strauji tiekties uz 2.21.

Saeimas JL frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis saka, ka valdības sūtītos signālus ļoti labi nolasa valsts iedzīvotāji. Pašreizējie signāli, ko valdība sūta valsts iedzīvotājiem ir, ka no sievietēm nevar prasīt, lai tās rada bērnus, jo tas aizskar viņu cilvēktiesības. Sevišķi skaidri tādi signāli nāk no valsts birokrātēm. Labklājības ministrija un Bērnu un Ģimenes ministrija privātās vēstulēs autoram ir deklarējušas, ka pastāvošā dzimstības veicināšanas politika netiks mainīta. Nu! No diagrammas ir skaidri redzams, ka tāda rīcība nepārprotami ved uz valsts sabrukumu, jo dzimstības koeficientam nav tendences strauji tiekties uz augšu.

Ir vēl viens signāls, kas tautai nāk no valdības (un no demogrāfiem) un tas ir likteņa nenovēršamība, jo tautas izmiršana, ar nedaudziem izņēmumiem, notiek visās Eiropas valstīs. Bet dabā ir redzams, ka visas dzīvas zivis peld pret straumi. Ja mēs pieņemam likteņa nenovēršamību tautas izmiršanai, tad mēs esam kā beigtas zivis, kas peld pa straumi un ar laiku sāk smirdēt. Jau 1984. gadā Andris Zeidaks rakstīja, ka zemā dzimstība ir „mūsu paražu posts". Tas nozīmē, ka, lai mainītu dzimstību, ir jāmaina paražas. Ilgus gadus mātes ir teikušas meitām: „Tikai ar bērniem, meitiņ, nesteidzies!" Tātad, ja gribam veicināt dzimstību, ir jāpanāk, lai mātes meitām teiktu: „Tikai ar bērniem, meitiņ, pasteidzies, jo citādi mums bada maize draud!" Straujo dzimstības kritienu pēc neatkarības atjaunošanas arī var izskaidrot ar straujo paražu maiņu no padomju apspiestības izkļūstot rietumu brīvībā.

Pamatideja teiktajam ir fakts, ka paražas nevar mainīt ar valsts naudas piešķiršanu šim vai tam. Tās var mainīt tikai ar pierunāšanu un izglītošanu un tādam nolūkam ir vajadzīgas speciālas institūcijas valdībā un ārpus tās, kas nodarbotos tikai ar dzimstība veicināšanas problēmu risināšanu.

Ir jāņem vērā, ka absolūti nekas nemainīsies līdz tam laikam, kad pašiem būs kļuvis skaidrs, ka mēs gribam, lai Latvija turpina pastāvēt un tādēļ mēs gribam lai Latvijā būtu vairāk bērnu. Teikto atbalsta modernā pētniecība sabiedrības novecošanās problēmu risināšanā. Vienas tādas pētniecības vadītājs Džonatāns Grants saka, ka pirmais solis esot valdības nepārprotama deklarācija, ka tā vēlas, lai valstī būtu vairāk bērnu.

Tas ir jādara veselā saprāta dēļ!

Jēkabs Ziedars
2008. gada jūnijs