http://www.aisbergs.lv/?p=2627

Tautas izmiršana

VIEDOKĻI 27.11.2008

Pavisam nesen tika veidota jauna valdība. Jaunajai valdībai prezidents sagatavoja uzdevumu prioritāšu listi un tādu listi sagatavoja arī prospektīvais ministru prezidents. Latvijā jau ilgus gadus izmirst tauta. Uz norādījumu, ka šim Latvijas valsts un latviešu tautas pastāvēšanai kritiskajam jautājumam būtu jābūt sevišķi prominentā vietā topošās valdības darbības programmā tika saņemtas vairākas atbildes. Viena no tām: „Atbildot uz Jūsu jautājumu par tautas izmiršanas problēmas jautājuma iekļaušanu topošās valdības debašu ciklā, varu teikt, ka līdzšinējās valdības ar šo jautājumu jau ir strādājušas, veicinot dzimstību, un arī veidojot jauno valdību, šis jautājums tiks turpināts risināt un par to tiks domāts, sastādot jaunās valdības deklarāciju.

Līdzšinējais darbs ir samazinājis demogrāfisko lejupslīdi un jaunā vadība turpinās strādāt pie šīs problēmas." Otrs citāts: „Turpmāk lūdzam racionālāk izvērtēt sociāli ekonomisko un demogrāfisko situāciju Latvijā, kā arī aicinām saskatīt jau padarīto ģimenes politikas jomā, lai sekmētu latviešu tautas uzplaukumu Latvijā un vienotību pasaulē."

.

Labi! Paskatīsimies faktus, lai varam „racionālāk izvērtēt" Latvijā notiekošo. Tam nolūkam lietosim internetā pieejamo Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) izdevumu: Demogrāfiskās statistikas galvenie rādītāji 2006. gadā.

Nodaļā: ‘Iedzīvotāju skaita izmaiņas’ lasāms, ka CSP sakopotie 2006. gada demogrāfiskās statistikas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju skaits vēl aizvien turpina samazināties. 2007. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,281 milj. cilvēku, vai par 13,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2006. gadā bija lielāks nekā iepriekšējā gadā: 0,58% salīdzinājumā ar 0,51% 2005. gadā. Jāpiezīmē, ka CSP ir paziņojusi presē, ka 2007. gada pirmajā pusgadā dzimstība ir bijusi zemāka nekā tajā pašā laikā 2006. gadā. Šie ir fakti, ko Latvijas nākotnes veidotāji politiķi gan nedrīkstētu ignorēt!

CSP izdevuma 4. lpp ir redzama summārā dzimstības koeficienta Latvijā diagramma par laiku no 1987. gada līdz 2006. gadam. Tas vizuāli parāda dzīvā spēka saglabāšanas problēmu Latvijā. (Summārais dzimstības koeficients ir vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim.)

Diagramma rāda, ka 1987. gadā šis koeficients bija 2,21. Tas ir apmēram tautas pašatražošanās līmenis. Lai tauta un valsts pastāvētu, summārajam dzimstības koeficientam ir jābūt tautas pašatražošanās līmenī un tā tam ir jābūt katru gadu. Ja tā nav, tad tauta izmirst!

Tālāk ir redzams, ka pirmajos desmit Latvijas neatkarības gados summārais dzimstības koeficients ir nokritis līdz 1,13. Tas ir ievērojams skaitlis, jo tas ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā pasaules rekords. Te der piezīmēt, ka tanī gadā Latvijā noteikti nebija ne pasaules sliktākais saimnieciskais, ne sabiedriskais stāvoklis un tādēļ nevar dzimstību saistīt ar šiem apstākļiem.

No 1997. gada dzimstības koeficients ir gadu no gada pieaudzis: 1.13 – 1.18 – 1.21 – 1.29 – 1.31 un 2006. gadā ir sasniedzis 1.35. CSP oficiālais 2007. gada vērtējums būs pieejams jūnija vidū, bet ES statistiķi ir prognozējuši, ka tas būšot 1.27. Tas nozīmē, ka pirms ķeramies pie dzimstības datu analīzes publicētajai CSP summārā dzimstības koeficienta diagrammai ir jāpievelk 2007. gada straujais koeficienta kritums uz 1.27.

Valdības politikas vērtējums ir atkarīgs no izejas punkta. Ja par izejas punktu pieņemam Latvijas neatkarības atgūšanas laika 1987. gada koeficientu 2.21 tad 2007. gada koeficients 1.27 skaidri rāda, ka valdības politika Latvijas 20 gadu neatkarības laikā ir bijusi sliktāka par sliktu!!! Ja par izejas punktu pieņemam 1997. gada Ginesa rekordu grāmatā ierakstīto pasaules zemāko koeficientu 1.13, tad ir taisnība, ka pēdējo desmit gadu laikā dzimstība ir pieaugusi. Tā ir pieaugusi uz 1.27. Ja pieņemtu, ka koeficienta pieaugšana ir lineāra, tad, diagrammā savienojot šos divus punktus 1.13 un 1.27, kļūst redzams, ka Latvijas valsts pastāvēšanai nepieciešamais 2.21 koeficients tiktu sasniegts pēc apmēram 50 gadiem. Tā kā tanī laikā latviešu skaits būs samazinājies līdz neatjaunošanās līmenim tad redzams, ka pašreizējā valdības politika nav pelnījusi vairāk nekā 2- atzīmi. Drīzāk ticams, ka pie pašreizējās valdības politikas par izejas punktu būtu jāuzskata 2003. gada koeficients 1.29 un velkot lineāru taisni uz 2007. gada 1.27 kļūst redzams, ka nepieciešamais koeficienta līmenis 2.21 nekad netiks sasniegts. No tautas dzīvā spēka saglabāšanas viedokļa tā ir drausmīgi nepietiekoša! Saka, ka neseno Latvijas valdības maiņu esot panākusi lietussargu revolūcija. Vai pašreizējās valdības politikas maiņai nav vajadzīga sekumu revolūcija? Sekumi ir dakšas, mēslu izmešanai mēslainē.

Tātad Latvijas pastāvēšanas nodrošināšanai ir nepieciešama drastiska valdības politikas maiņa.

Visai tautai ir jāmaina domāšana! To varētu panākt ar intensīvu izglītošanu skolās, sākot jau ar pirmo klasīti, ja Izglītības ministrijas nolikumā būtu tautas dzīvā spēka atjaunošana.

Latvijā izmirst tauta. Tas ir tādēļ, ka Latvijā piedzimst mazāk bērnu nekā nomirst pieaugušo. Miršanas laiks ir Dieva ziņā, bet bērnu dzimšana vai nedzimšana ir cilvēku personīgās izvēles jautājums. Tātad latviešu tautas pastāvēšana nav demogrāfijas problēma! Tā ir dzimstības problēma! Ir ārkārtīgi svarīgi saprast starpību starp abiem jēdzieniem. Kamēr demogrāfija nodarbojas ar jau esošo cilvēku statistiku, dzimstību nosaka personīgās izvēles laikā pirms bērna dzimšanas. Tas, protams, nozīmē, ka dzimstības veicināšanas politikai ir jākoncentrējas uz šo laiku. Džonatāns Grants, kas vada sabiedrības novecošanās problēmu pētniecību RAND organizācijai saka, ka viņu slēdziens esot, ka zemo dzimstības līmeni varot mainīt, bet priekšnoteikums esot valsts valdības nepārprotama deklarācija, ka tā vēlas, lai valstī dzimtu vairāk bērnu. Tas ir loģisks slēdziens, jo bērni dzimst tikai tad, ja viņus grib. Latvijas demogrāfijas gurū, profesors Pēteris Zvidriņš saka, ka dzimstības veicināšanas pasākumiem nauda nav problēma. Problēma ir gribas trūkums!

Cien. latviešu tautas pārstāvji! Vai Jums ir griba?

Jēkabs Ziedars
2008. gada aprīlis