http://www.aisbergs.lv/?p=6128

Stāsts ir beidzies: finanses + vara & ekonomika

VIEDOKĻI 13.02.2009

PĀRDOMĀM
Prof. Kārlis Balodis,(1864 – 1931):
«Mūsu Saeimas deputāti lieli „taupības principa” cienītāji. Bet ar taupību vien nevar valsti, nevar tās saimniecību uzbūvēt. Ja grib ko ražot, ja grib ražošanu un līdz ar to tautas labklājību pacelt, tad visupirms jāgādā par kapitāla ieguldījumiem ražīgā darbā, ražīgos uzņēmumos. Un ar to mums neveicas! Mēs negribam, t. i. tie, kam noteikšana valstī, negrib mācīties moderno tautsaimniecību. Negribam iet skolā pie attīstītām kultūras tautām. Mēs gribam paši, bez visas zināšanas, būt gudrāki par visiem pasaules gudrajiem. Un iestiegam arvienu dziļāki dažādu izmantotāju valgos!»
—————————————————————-

Stāsts ir beidzies: finanses + vara & ekonomika

Stāsts ir beidzies: finanses un vara vairs nekad neveidos, neatbalstīs un nestimulēs ekonomiku. Gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē.

Man patīk teksti par finanšu sistēmas stabilizēšanu ar apakštekstu - būs stabila finanšu sistēma, būs normāla ekonomika.

Sen pagājis laiks, kad normāla ekonomika (cik nu normāla tā katrā periodā ir bijusi) veidoja finanšu sistēmu. Pēdējā gadu desmitā bankas un biržu spekulanti veiksmīgi visu apgrieza kājām gaisā. Nav svarīgi, ko ražo, cik tas maksā, cik inovatīva ir prece; nav jēgas optimizēt ražošanu vai lauksaimniecību, jo vērtību nosaka ne jau patērētājs vai cits ražotājs - uzņēmuma vai procesa, vai preces vērtību nosaka birža un banka. Iestādījumiem, kas pēc savas būtības ir "plānā galdiņa urbēji” - neko neražo, nedod nekādu sabiedriski derīgu vai ekonomiski pienesumu.

.

Kāpēc ekonomiskās krīzes laikā vai laikā, kurā reālā ekonomika ir aprakta zem virtuālo finanšu čupas, jāsamazina strādājošo skaits (es nerunāju par dīkdieņiem ministrijās un aģentūrās), bet nav jāslēdz bankas, biržas u.c. situāciju degradējoši elementi? Kādēļ jāstutē struktūras, kuras pat pēc savas definīcijas nu nekādi nevar atrisināt ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas atjaunošanas jautājumus? Vai tad kāds iztēlojas, ka zemi šķipelēs ar banknoti?

Ja bankas plosās, brēc pēc palīdzības, tad rodas jautājums - ko tās ir darījušas, lai pasaulē nebūtu tik nenormāli daudz virtuālas naudas? Ar saviem "naudas tirgiem”? Kāpēc viņām būtu jāpalīdz? Lai tās iedotu naudu, kura tām nekad nav piederējusi, ekonomikai un tad biržā pateiktu, ka uzņēmuma vērtība ir niecīga?

Un, ja valdība aizņemas virtuālo naudu banku stutēšanai, tad valdība, jāsaka, neko nesaprot no dabiskās un normālas lietu kārtības, bet ir pakļāvusies tiem ideoloģiskajiem virzieniem, kuri vēlāk dzemdē diktatūras un nāves nometnes. Vēsturē ir bariem tādu piemēru.

Pēteris
No: http://www.tvnet.lv/zinas/lasitaju/article.php?id=582682
12. februāris (2009)

Teksta izcēlumi – mani.
Juris P.