http://www.aisbergs.lv/?p=3812

Šīs pasaules sērga!

VIEDOKĻI 12.12.2008

To ir vairākas. Tās ir tie, nezin kāpēc neapstrīdamie”, apgalvojumi, kuri grauj cilvēku spējas domāt. Tie ir kā sērga, kas pārņem un padara par stulbiem zombijiem. Minēšu dažus:

1) tirgus visu sakārtos pats, nevajag iejaukties (gandrīz vai bēgt no iespējas to izdarīt nejauši);
2) nedzīvojam viduslaikos, katrs dara, kā grib, un tās arī ir viņa vērtības… Tā nu esam nonākuši pie tā, ka vērtību izpratne ir mirusi, jo tādas tās nav, izņemot šo;
3) individuālisms ir vērtība, kas ir vērtīgāka par visu pārējo… Šāda doma veicina nošķiršanos, citu ignorēšanu, egoismu, no kā virkne problēmu ceļas pašiem cilvēkiem arī psiholoģiskā ziņā.

Šoreiz gribēju parunāt par kādu citu, neizglītotām sabiedrībām raksturīgu, tajās izplatītu sērgu, ar kuru nepārejoši slimo visa pasaule un visas sabiedrības. Un tai ir vistiešākais sakars arī ar šodienas krīzi, un tās pierāda, ka sabiedrības neattīstās savā vērtību izpratnē un pasaules izpratnē ne par mata tiesu.

.

Un tā izpaužas tajā, ka mēs kaut kādas problēmas, kuras vienmēr ir sekas kaut kādai aplamai rīcībai, cenšamies noslēpt, nevis atrast to cēloņus un ieviest tādu kārtību pašiem sev, lai ne tikai nenonāktu līdz attiecīgajai problēmai, bet pat lai veicinātu mums vēlama rezultāta veidošanos.

Piemēram. Ja kāds saslimst ar kuņģa čūlu, ko viņš dara? Viņš iet pie ārsta, kurš viņam gan paskaidro parasti, kā šī čūla radusies un ko darīt, lai novērstu tās saasināšanos. Bet cilvēks jau savā būtībā ir vājš garā un tizls rīcībā. Ja viņu šī problēma nesāks mocīt nāves mokās, viņš no saviem sliktajiem ieradumiem, kuri noveduši līdz attiecīgajai problēmai, neatteiksies.

Bet tas, ko viņam vajadzētu sākt darīt, ir sākt veselīgu dzīvesveidu, ATMETOT VISU, KO DARĪJIS LĪDZ ŠIM, PILNĪBĀ MAINOT VISU, nevis ar zālēm censties nomākt simptomus, saglabājot vecos, slimību izraisījušos ieradumus, kas beigās vēl tikai radīs virkni blakusproblēmu esošajai, gan no zālēm, gan no pastiprinātās veco ieradumu kultivēšanas. Un tas viss beigsies ar sabeigtu veselību, tātad arī darbanespēju, ienākumu samazinājumiem gan no darbspēju daļēja zuduma, gan arī no nepieciešamības izdot par zālēm, lai nebūtu jācieš mokas. Šāds cilvēks, ja nav bijis bagāts iepriekš, ir nolemts nabadzībai un sāpēm visu atlikušo mūžu.

Kāpēc to saku? Tāpēc, ka šodienas „varas turētāji” rīkojas kā tas slimnieks. Viņi vispār nekādā veidā nemaina galvenos esošās problēmas izraisītājus:

1) Lata beznosacījumu piesaistes politika;
2) „Plakanā nodokļu” politika, pie kam samazinot minimālos ienākumus, kuri arī pirms aplikšanas ir zem tā līmeņa, kurš būtu katram jānodrošina saskaņā ar Satversmi;
3) Pilnīgs valsts politikas trūkums kredītu piesaistes, dalīšanas un apkalpošanas jautājumos.

Neviens no esošajiem valdības piedāvājumiem krīzes risināšanai neko no esošā nemaina… Tas nozīmē, ka mēs beigsim ar to, ka mums būs jāaizņemas atkal un atkal, un pēc 10 gadiem mēs modīsimies Latvijā, kura ir to valstu grupā, kur vidējais cilvēks pārtiek ar 1$ dienā… Un pilnīga garīga degradācija, bez jebkādām iespējām jebkad nākotnē no tā visa izlīst.

Par kredītu no SVF. Diemžēl mums, kā jau ierasts, pārāk daudz visā šajā krīzē, ir palicis noslēpums. Mums ir noslēpums gan tas, kāds ir patiesais banku stāvoklis un kāds ir patiesais valsts stāvoklis, un, vissliktākais, mēs nezinām, kam tieši ir paredzēta tā nauda, kuru „MĒS” aizņemamies.

Mani biedē iespēja, ka liela daļa šīs naudas tiks nodota bankām, līdzīgi kā Parex gadījumā, un patiesībā tiks tikai bankrotējušu biznesu atdzīvināšanai uz to cilvēku parādā iekrišanas rēķina, kurus šī banku, un valsts arī, aprobežotā politika jau tāpat ir ievilkusi parādos, ko tie nemaz nespēj atmaksāt.

Kāpēc mums būtu jāapmaksā bankrotējuši biznesi, kuri turklāt vēl visu šo krīzi ir radījuši? Un apliecinājums, ka tas varētu būt tiesa, ir aizdomīgi aktīvā Zviedrijas valdības rīcība visā šajā pasākumā. Jo bankrotējošs bizness vienkārši beidzas, bet, ja mūsu valsts paņems no Zviedrijas un SVF naudu un to atdos tiem, kuri pēc taisnības ir tikai godīgi zaudējuši savu biznesu savas aprobežotības un alkatības dēļ, tad iznāk, ka mums ir jāapmaksā to zaudējumi, kuri radījuši zaudējumus mums.

Nost ar slepenību. Ja ne, lai ir ārkārtas vēlēšanas un zaudēta nauda no SVF. Jo šobrīd mēs ejam vienkārši nelietīgu ceļu. Mēs tiekam krāpti. Un Godmanis iet priekšgalā, „uzņemoties visu atbildību”… Vai šī valdība tiešām pārstāv tautu un ir tās „vecākais brālis”, kurš to pasargā no ārējiem spēkiem, vai pilnīgi pretēji, šī valsts ir tā, kas iegrūž savu tautu, savus brāļus ekonomiskā un, iespējams, ne tikai ekonomiskā verdzībā.

Šie cilvēki nav pelnījuši atlaišanu. Viņi ir pelnījuši padzīšanu no valsts. Gan valdība, gan bankas…

Kāds var būt risinājums? Daļēji par to esmu ielicis rakstu www.tribine.lv un www.diena.lv. Neordinārā situācijā neordināri risinājumi.

Mums saka - lats esot nosargāts, pensionāru ienākumi, kredītņēmēju maksātspēja – nosargāti. Nekā tamlīdzīga. Slīgšana bezgalīgos kredītos, kad IKP krituma iemeslus visa valdība un visas valdošās partijas VĒL JOPROJĀM NESPĒJ PAT IZPRAST, tāpat kā nespēj prognozēt, cik tālu tas kritīs un kā notiks, ja vispār notiks, ekonomikas atjaunošanās, nekas nav nosargāts. Viņi saka, ka viņi nezina, kā situācija attīstīsies rīt, bet zina, ka latam nekas nedraud… Varbūt no šiem apgalvojumiem lien ārā „āža kāja”?…

No: http://www.tvnet.lv/zinas/lasitaju/article.php?id=573287
12.12.2008