http://www.aisbergs.lv/?p=2645

Saules mūžu Latvijai!

VIEDOKĻI 27.11.2008

Senā pagātnē Dievs bija radījis tautas un nu aicināja tās uz zemes dalīšanu. Katra saņēma, kādu vēlējusies. Kad visas ar guvumu izklīdušas, ierodas latvietis:

- "Es te pēc zemes… teica, ka dalīšot…”
- "Bet viss jau izdalīts. Kur tad tu biji?”
- "Nu… darbiņu bija jāpabeidz… Nevar jau pusratā pamest.”
- "Nu, re, nokavēji!”
- "Žēl gan, bet neko darīt!”

Dievam kļūst žēl latvieša. Viņš izņem no azotes tādu mazītiņu zemes gabaliņu un dod latvietim:

- "Es gan to taupīju sev, bet, še, ņem!”

No tā laika to zemes pleķīti sauc par Dievzemīti. Kad latvietis tur apmetās dzīvot, viņš to nosauca par Latviju! Tā nākam pie slēdziena, ka, lai Dievzemīte turpinātu palikt par Latviju, ir nepieciešams, ka Latvijā dzīvo latvietis.

.

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā katru gadu piedzimst ap 20 000 mazāk bērnu nekā ir nepieciešams lai nodrošinātu, lai Latvijā turpinātu dzīvot latvietis. Kad valsts svētkos vēlam saules mūžu Latvijai, tad ir jāatceras, ka tādam vēlējumam ir priekšnoteikums, ka summārajam dzimstības koeficientam ir jābūt 2,2 un tas nozīmē, ka katrai latvietei viņas mūžā ir jārada vismaz trīs bērnus. Ja tā nav, tad tāds vēlējums ir tikai tukša frāze.

Viena latviešu zeltene, pēc apprecēšanās, abi ar vīru apmetās uz dzīvi Izraēlā. Tur valdība viņai pieprasīja, lai viņai būtu seši bērni. Ja Latvijas valdība pieprasītu, ka katrai latvietei ir jābūt sešiem bērniem un sekotu, lai tas tiek izpildīts, tad simtu gadu laikā Latvijā dzīvotu 690 miljoni latviešu (skat. formulu Archīvs XXIII, 190. lpp). Tiem 690 miljoniem latviešu būtu tiesības no Krievijas pieprasīt, lai latviešiem atgriež visas tās seno latviešu zemes, kas ir rietumos no Maskavas. Ja moderna demokrātija kā Izraēla, ko atbalsta kā ASV, tā visas ES valstis, var uzstādīt tādas prasības savas valsts sievietēm, tad nav nekāda iemesla, kādēļ Latvija tādas pašas prasības nedrīkstētu uzstādīt savā valstī. Ja tādu prasību uzstādīšana nav sieviešu cilvēktiesību pārkāpšana Izraēlā, tad pastāv precedents, ka tas pats attiecas arī uz Latviju. Latvijai, protams, nav pretenziju uz senajām latviešu zemēm Krievijā, bet tai ir pretenzijas uz tiesībām nodrošināt tautas pašatražošanās līmeni, kas nozīmē pienākumu katrai sievietei radīt trīs vai četrus bērnus viņas dzīves laikā.

2005. gada 13. marta ziņa no Briseles (LETA). Eiropas Savienības (ES) valstu valdībām ir jāsāk pievērst uzmanība plašākajām sekām, ko rada izmaiņas Eiropas demogrāfiskajā situācijā, kā arī uz aizvien pieaugošo veco cilvēku skaitu visā kontinentā, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisija. "Jautājums ir daudz plašāks par gados veciem strādniekiem un pensiju reformu. Tas ietekmēs gandrīz visus mūsu dzīves aspektus,” teica ES sociālo lietu komisārs Vladimirs Špidla. "Šīs demogrāfiskās izmaiņas ievērojami ietekmēs mūsu pārticību, dzīves līmeni un paaudžu attiecības. Modernajā Eiropā nekad nav bijis ekonomiskā pieauguma bez dzimstības pieauguma,” teikts ziņojumā. No šī varam secināt, ka komisāra Vladimira Špidlas vadītā EK sagaida Latvijas valdības rīcību dēļ dzimstībai labvēlīgas likumdošanas ieviešanas valstī.

Angļu BBC televīzijas programmai Panorama intervētais Džonatāns Grants, kas vada Eiropas krītošās dzimstības pētniecību RAND organizācijai, ir teicis, ka daudzās Eiropas valstīs politiķi ir sākuši pieprasīt valstij tiesības spert drastiskus soļus dzimstības veicināšanai. Granta pētījumi norāda, ka pirmais solis dzimstības veicināšanai esot valdību nepārprotama deklarācija, ka tās vēlas, lai dzimstība valstī uzlabotos. Savā vienkāršībā šis Džonatāna Granta ieteikums ir ģeniāls. Ir taču nepārprotams fakts, ka bērni dzimst tikai tad, ja tos grib! Tas nozīmē, ka ir nepieciešams, ka tiem, kam rūp Latvijas un latviešu tautas pastāvēšana ir jārada kustību zem saukļa: "Mēs gribam, lai Latvijā būtu vairāk bērnu!” No pašreizējās Latvijas valdības neko pozitīvu sagaidīt nevaram, jo to labi raksturo žests tautas vēlmēm, kā tas tika rādīts tautai pēc prezidenta vēlēšanām. To šķietami apstiprina arī prezidents Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē deputātiem sakot, ka „Saeima šobrīd pilda "noliedzēja, nevis aktīvā problēmu risinātāja lomu”.

Katrs par sevi mēs neko panākt nevaram, jo katram ir savs "darbiņš jādara, ko pusratā pamest nevaram”. Tas nozīmē, ka mums ir vajadzīgs sabiedrisks nodibinājums, kurā labi algoti profesionāli cilvēki nodarbotos ar dzimstības veicināšanas problēmu risināšanu. Šāda sabiedriska nodibinājuma radīšanai un darbībai nepieciešamo naudu ir jāmeklē pie sponsoriem, kā pretvērtību solot reklāmas iespējas. Kā piemēru varētu ņemt bankas. Tās reklāmai izdod milzīgas summas. Vai tās varētu atturēties no reklāmas uz jaundibināmā sabiedriskā nodibinājuma automašīnām – (Labākā) Banka Latvijā "grib, lai Latvijā būtu vairāk bērnu”, jo tas nodrošinās jaunus kontus bankai nākotnē? Te ir iespēja tautvaldībniekiem darīt praktisku darbu Latvijas nākotnes nodrošināšanai izveidojot darba grupu šāda sabiedriskā nodibinājuma iedzīvināšanai. Sākuma pārrunām varētu apskatīt 2005. gadā Saeimā iesniegtos Dzīvības Fonda Statūtus. Varētu runāt ar laikraksta Laiks redakciju par apaļā galda konferenci par jautājumu kā panākt lai Latvijā tautas pašatražošanās līmeni sasniegtu piecos gados. Varbūt varētu apvaicāties, vai naudu nevarētu dabūt no Latvijas Brīvības Fonda, kas savā laikā tika dibināts Latvijas neatkarības atgūšanai, bet tagad jau 90% pasaules brīvo latviešu dzīvo brīvajā Latvijā un zemās dzimstības dēļ Latvijas neatkarība ir apdraudēta. Pastāv tāds iestādījums, ka PBLA demogrāfiskā darba grupa. Plašs un interesants darba lauks! Skeptiķiem ir jāņem vērā, ka ieteiktā rīcība balstās uz Džonatāna Granta vadītās modernās pētniecības rezultātiem, bet tādas pētniecības, ka tas varētu neizdoties, vienkārši nav. Latvijas pirmais prezidents Čakste par ļoti līdzīgu priekšlikumu esot teicis, ka tā lieta varētu iet, ja tikai atrastos kāds cilvēks…

Jēkabs Ziedars
2008. gada jūlijs