Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Viedokļi |
http://www.aisbergs.lv/?p=13701
VIEDOKĻI 01.12.2009
Džons Feivors (25.02.1950.–27.06.2005.) ir dzimis dievbijīgā kristiešu ģimenē un jau kopš bērnības regulāri uzstājies televīzijā ar sludināšanas runām. Jaunībā viņš kļuva par vienu no ietekmīgākajiem līderiem Mārtina Lutera Kinga kustībā, kura cīnījās par cilvēktiesībām. Prinstonas universitātē viņš bija Jaunatnes savienības prezidents un trešās pasaules valstu Koalīcijas priekšsēdētājs. Džons Feivors bija starptautisko tiesību speciālists un strādāja par konsultantu ANO. Viņš ir strādājis par konsultantu arī ASV izglītības sistēmā, bijis direktors vairākās ASV narkomānu ārstēšanas klīnikās. Džons Feivors ANO uzdevumā ir nodarbojies arī ar starptautisko konfliktu risināšanas jautājumiem. Džons Feivors daudzus gadus ir studējis Indijas garīgo literatūru – Vēdas. Šī pieredze un zināšanas caurvij visu viņa daiļradi. Piedāvāju jums Džona Feivora rakstu, kuru viņš īsi pirms savas nāves publicēja kā veltījumu domājošam homo sapiens. Agris Vanags —————————————————————– "Amerikāņu sapnis” – ātrgaitas šosejas, mašīnas, lidmašīnas un debesskrāpji. Sapnis par to, kā "uztaisīt” pēc iespējas vairāk naudas. Amerikāņu materiālistiskā filozofija sāk dominēt, kļūstot par mūsdienu pasaules vispārpieņemtu doktrīnu. Jau pašlaik gandrīz visas pasaules valstis cenšas atdarināt Ameriku un tās bezgalīgo skrējienu pēc materiālās bagātības. Pasaules lielāko daļu ir saindējusi materiālisma slimība, kas tiek dēvēta par "amerikāņu sapni”. . Atsakoties no savas dvēseles garīgās piederības, "amerikāņu sapnis” pamazām pieņem formu, kas vairāk atgādina tēlu no ļauniem nakts murgiem. Šajā murgā citu zemju mierīgo iedzīvotāju nogalināšana tiek attaisnota, piesedzoties ar ekonomisku, politisku un humanitāru izkārtņu lozungiem. Vēdās laikmets, kurā mēs dzīvojam, tiek dēvēts par liekulības un viltus laikmetu, un tam ir dots nosaukums kalijuga. Kalijugas attīstības kopējo virzību spēj saprast pat ne visai tālredzīgs cilvēks – atliek tikai paraudzīties apkārt. Kalijuga ir kaislību un tumsonības pieauguma laikmets. Šo īpašību dēļ cilvēki aizvien vairāk attālinās no savas īstenās dievišķās dabas. Kalijuga ir laiks, kad norisinās cīņa par materiālo labklājību. Līdz ar kalijugas attīstību cilvēki kļūs aizvien neizvēlīgāki pret labklājības iegūšanas veidiem. Savā tumsonībā viņi šo zemes eksistenci uzskatīs par savu vienīgo dzīvi, un šīs dzīves vienīgais mērķis būs jutekļu apmierināšana. Šī iemesla dēļ viņi kļūs ārkārtīgi alkatīgi. Sabiedrībā dominēs kaislības, un civilizācija ies ekonomikas ceļu. Tātad cilvēciskā attīstība tiks izprasta un novērtēta pēc tā, cik bagātības ir uzkrāts, cik varena ir rūpniecība, cik lieli ir uzņēmumi un cik daudz pūļu un darba ir ieguldīts peļņas, slavas un statusa iegūšanā. Līdz kalijugas sākumam, pirms 5000 gadiem, civilizācijas attīstību ietekmēja tikumības un miera enerģija. Sabiedrībā valdīja stabilitāte, līdzsvars, mūžīguma apjausma, pasargātības izjūta un harmonija ar Dievu un dabu. Mūsdienu ātrgaitas šosejas, mašīnas, lidmašīnas un debesskrāpjus ir radījuši sapņi par to, kā "uztaisīt” pēc iespējas vairāk naudas. Šādu domāšanu ir veicinājusi kaislību un tumsonības enerģijas ietekme. Amerikāniskā filozofija ir kļuvusi par mūsdienu pasaulē dominējošo doktrīnu. Jau tagad gandrīz visas pasaules valstis cenšas atdarināt Ameriku, iesaistoties bezgalīgajā sacensībā par materiālo bagātību. Visas šīs valstis ir saindētas ar tā dēvēto "Amerikas sapņa” vīrusu. Vislielākā problēma, iespējams, ir tā, ka šī filozofija ignorē reinkarnācijas¹ eksistenci. Visas pasaules tradicionālās reliģijas un nopietnākās filozofiskās skolas ir atzinušas reinkarnācijas esamību jeb dvēseles mūžīguma principu. Patiesībā reinkarnācijas koncepcija pasaulē pašlaik ir tik plaši izplatīta, ka tai neticēt ir nosodāmi. Tomēr Rietumos šīs koncepcijas izplatība tiek kavēta visos izglītības līmeņos. Tāpēc pat tiem, kas atzīst dvēseles mūžīgumu, ir liegts iedziļināties šai jautājumā. Šāds virspusējs piegājiens reinkarnācijas jautājumam mudina dzīvot lielākoties fiziskajā līmenī un vadīties pēc principa "šeit un tagad”, noliedzot visu, kas sniedzas ārpus mūsu saprašanas spējām. Dzīvesveids "šeit un tagad” nozīmē, ka cilvēki uzvedas kā mēnessērdzīgie. Un mēs visi it labi zinām, ka mēnessērdzīgais jebkurā brīdī var nokļūt visai problemātiskā situācijā – nokrist, sasisties vai pat nosisties. Vēdu "Bhavišja Purānā” ir teikts, ka līdz ar kalijugas sākumu materiālās lietas sāks zaudēt savu spēku. Piemēram, pārtika vairs nebūs tik barojoša kā senāk, zeme nedos pietiekami daudz pārtikā lietojamo augu utt. Cilvēkus ir pārņēmusi tik stipra alkatība pēc naudas, ka viņi ar jebkuriem līdzekļiem cenšas no zemes izdabūt pēc iespējas vairāk produkcijas. Lai palielinātu ražību, tiek lietotas ķimikālijas, kas beigu beigās izposta augsni. Pārtika, kas iegūta šādā veidā, ir pilnīgi nederīga mūsu mentālā un fiziskā ķermeņa attīstībai. Tā zūd iespēja izaudzēt veselīgu pārtiku, un rezultāts ir neatgriezeniski negatīvs. Augsne, gaiss un ūdens tiek saindēti, un pārtika patiešām ir zaudējusi savas barojošās īpašības. Tas viss grauj cilvēka dzīvi, un cilvēks pats pie tā ir vainīgs. Apkārtējās vides piesārņojuma, kā arī mazvērtīgas pārtikas lietošanas dēļ cilvēku un dzīvnieku smadzenes ir bojātas vai pat deformētas. Proporcionāli kalijugas attīstībai cilvēku prāta potenciāls samazinās. Jo vairāk tiek piesārņota augsne un atmosfēra, jo vairāk dažāda veida slimību un kroplību ir cilvēku un dzīvnieku pasaulē. Jūs vēlaties jautāt: kam tas ir izdevīgi? Kāpēc ļaunprātīgi ļaudis ap sevi sēj apjukumu un haosu? Tas tiek darīts tāpēc, ka uz kopējā haosa fona viņiem ir vieglāk nomaskēt savas darbības patiesos motīvus. Liedzot to, kas mums ir vajadzīgs, viņi veic daudz citu slēptu noziegumu. Lai novērstu mūsu uzmanību, viņi, izmantojot abstraktu ideju propagandu un citus līdzekļus, ir gatavi pārējos pārliecināt par savu taisnību. Šie cilvēki pastāvīgi meklē iespējas iztīrīt mūsu kabatas, liegt mums tīrību un piesārņot mūsu apziņu. Piemēram, nevienu vairs nepārsteidz fakts, ka pa visu planētu ir izplatītas narkotikas un ļoti daudzi ļaudis ir no tām atkarīgi. Narkotiku tirgošana ir dēmonu² iecienītākā nodarbošanās. Narkotiku izplatība ļauj dēmoniem cilvēkus pakļaut verdzībai un padarīt viņus par bezprātīgiem, uz jebkuru noziegumu spējīgiem radījumiem. Dēmoniskā apziņa ir izplatīta krietni plašāk un nodara daudz vairāk posta, nekā mēs varam iedomāties. Dēmonu ļaunie darbi ir pat daudz briesmīgāki par atsevišķiem prātu stindzinošiem mūsu laika cilvēku izdarītajiem noziegumiem. Lai arī cik briesmīga mums šķistu mūsdienu situācija, patiesībā viss ir vēl daudz sliktāk. Sātanisms ir iekļuvis pašā sabiedrības struktūrā un virza tās vektoru, iesaistot cilvēci nebeidzamos konfliktos un, sabiedrībai nemanot, manipulē ar politisko un ekonomisko sistēmu svirām. Kamēr ikviens no mums savā dzīves ceļā gluži kā mēnessērdzīgais turpina soļot uz priekšu, cenšoties atrisināt ikdienas eksistences jautājumus un rūpējoties par sevis nodrošināšanu ar "sviestmaizi”, tikmēr dēmoniskais plāns pakāpeniski realizējas, ar katru brīdi sagrābjot savā varā aizvien vairāk uzņēmīgu jauniešu prāta potenciālu un iedzenot sabiedrību narkotiskajā un masu informācijas atkarībā. Tā pakāpeniski tiek veicināta plaša mēroga sabiedrības degradācija un vienlaikus turpinās ekonomiskā ekspluatācija. Dēmoni stimulē mūsu rakstura zemiskākās iezīmes – dusmas, bailes, skopumu, depresiju un neiecietību, paralēli bloķējot informāciju par cilvēka eksistences augstākajām reālijām. Šajā vēsturiskās attīstības posmā visa planēta ir iegrimusi sistemātiski mērķtiecīgā dēmoniskā aktivitātē, kas aizvien pastiprinās un ir vērsta uz to, lai padarītu cilvēkus par vergiem – robotiem. Mēs esam pieraduši verdzību asociēt ar važām, jo senie vergturi vergu brīvību ierobežoja ar fiziskiem līdzekļiem. Laiki mainās. Mūsdienās dzelzs važas ir pārvērstas prāta un emocionālajās važās. Un izrādās, ka tās ir ne mazāk efektīvas. Vēl vairāk – komfortablas dzīves un viltus drošības savaldzināti, mēs esam zaudējuši izpratni par to, kas ir brīvība. Līdzīgi tam, kā esam pieraduši pārslēgt televīzijas kanālus, izmantojot distances pulti, tā daudzi ļaudis ir iejutušies no attāluma vadāma personāža lomā un saraduši ar to. Piemēram, vai ir iespējams veiksmīgi izvēties vienu no diviem vēlēšanu kandidātiem, ja tiem abiem ir vienādi plāni? Vārdu sakot, dēmoni, ieguvuši nenovērtējamu pieredzi mūsdienu cilvēku ekspluatācijā, jau sen nodarbojas ar savu nodomu realizēšanu. Viņi to dara daudz veiksmīgāk nekā seno laiku vergturi. Kā šī sistēma darbojas? Iedomājieties, ka man ir izdevies pakļaut kontrolei visus jūsu īpašumus. Pakļaušanas process ir bijis tik lēns, ka neesat to pat pamanījis. Iztēlojieties, ka es jums piedāvāju pēc jūsu ieskatiem neierobežotā daudzumā izmantot naudu, kura piederēja nu jau man. Pēc tam es radīju jums tik daudz neērtību un problēmu, ka jūs esat ar mieru nopirkt no manis visu, ko jums piedāvāju. Āķis ir apstāklī, ka visa nauda tik un tā būs manā kabatā. Tā notiks, kaut gan sākotnēji viss piederēja jums. Vārdu sakot, visas manis pārdotās preces tika iegūtas no izejmateriāliem, kas sākotnēji piederēja jums. Vienīgais, ko es izdarīju – pārliecināju jūs, ka tas viss ir mans. Patiesībā es aizdevu jums naudu, lai beigu beigās jūs palielinātu manus noguldījumus. Turklāt es uzbūru jums neatkarības ilūziju, lai jūs ar vēl lielāku pārliecību atdotu man savu naudu. Mūsdienu vergturi kaļ neskaitāmus plānus, kā iegūt peļņu. Viņu būtiska atšķirība no pagātnes amatbrāļiem ir tāda, ka mūsdienu vergturiem citu verdzināšana ir kļuvusi par sava veida izpriecu. Jaunais vergturu slānis ir tik bagāts, ka tam citu pakļaušana ir kļuvusi par izpriecu. Kad spēle uz naudu apnīk, cilvēks meklē citas izklaides. Un, tā kā viņa spēkos nav iztērēt visu iegūto naudu, nākamais sasniegums ir varas iegūšana un manipulēšana ar citiem. Lūk, kāpēc daži bagātie un ļoti bagātie kļūst par visizvirtušākajiem planētas iemītniekiem. Viens no mūsdienu vergturu mērķiem ir atrast lētu un pavisam lētu darbaspēku, kuru izmantojot, viņi gūtu iespēju būvēt kanālus, ceļus, dzelzceļus, fabrikas un daudzus citus kontroles un varas instrumentus. Viņi tiecas dominēt arī ekonomikas un politikas jomā. Verdzība ir realitāte. Mūsu vidū ir daudz vergu, kurus mēs uzskatām par parastiem cilvēkiem. Šo ļaužu prāts ir neatgriezeniski pievērsts narkotikām un citām uzspiestām atkarībām, piemēram, masu informācijas līdzekļiem un materiālajam komfortam. Šīs verdzības pamatā ir cilvēku pieķeršanās materiālismam, kas savukārt mērķtiecīgi tiek viņiem uzspiests. Kurš uzspiež šo materiālismu? Pamēģiniet uzminēt! Pašreizējā vēsturiskajā situācijā pasaule ir nonākusi nopietnā krīzē, jo ļoti daudz ļaužu ir pilnīgi pakļauti svešas gribas spiedienam. Es nerunāju par iespējamo, bet par jau esošo pakļaušanu. Piemēram, cik ilgi parasts cilvēks spētu nodzīvot bez alkohola, cigaretēm, televizora vai citām narkotikām? Atsevišķi telemāni ir tik ļoti atkarīgi no savām iemīļotajām programmām, ka pietiek kādam pārslēgt televizoru uz citu programmu, lai tie tūdaļ pat kristu izmisumā un izpaustu agresiju. Piemēram, narkotikas. Ja cilvēks ir gatavs atteikties no ēdiena, seksa un attiecībām, kā arī aizmirst visas morāles normas, kļūt vardarbīgs, novērsties no sev tuva cilvēka vai aplaupīt paša ģimeni, lai tikai iegūtu vēlamo, tas vairs nav mirkļa untums, bet gan īsts noziegums. Un šos apdullinošos preparātus neiegūst pusaudžu bariņš, kas nodarbojas ar ķīmiskiem eksperimentiem. Šīs narkotiskās un halucinogēnās vielas tiek ievestas no attālākajiem pasaules reģioniem. Vispasaules tirdzniecības tīkla pamatā ir finansu plūsma, ietekmīgi cilvēki un zinātnieki, kas ar dēmonu – augsta ranga amatpersonu – atbalstu gadiem ilgi veic atbilstošus pētījumus. Pastiprinoties kaislībām un tumsonībai, aizvien vairāk cilvēku pakāpeniski zaudē spēju apgūt augstākās filozofiskās patiesības, jo zināšanu ieguves vietas – skolas, universitātes un institūti – pārvēršas par biznesmeņu un materiālistu kalvi. Tā pamazām tiek degradēta inteliģence. Tā kā mācības notiek saspringtā kaislību atmosfērā, izglītības iestādes pakāpeniski kļūst par narkomānijas un seksuālās izlaidības perēkļiem. Tajās sāk dominēt personiskās slavas un peļņas gars. Jo labāk pasniedzējs spēs parādīt savas spējas konkurēt cīņā par slavu un naudu, jo vairāk studentu pierakstīsies uz viņa kursu. Un, jo vairāk studentu pierakstīsies pie pasniedzēja, jo vairāk naudas viņš iegūs. Tāda ir šo izglītības iestāžu būtība. Laiks, kad izglītības mērķis bija pilnveidot personības talantus un uzlabot cilvēka spēju izprast filozofiskus jautājumus un spriest par tiem, ir pagājis un nez vai atgriezīsies. Ja cilvēks ir ieguvis labāko izglītību, kādu vien var vēlēties, tomēr nezina, kas viņš ir, raugoties no garīgā viedokļa, viņš nespēs izvēlēties sev pareizo vietu šai pasaulē un nezinās, ko ar sevi iesākt. Šādus cilvēkus bieži pārņem izjūta, ka viņiem kaut kā pietrūkst. Tomēr šie ļaudis tā arī īsti nesaprot, tieši kā viņiem trūkst. Šī iemesla dēļ viņi nespēj iegūt mieru un harmoniju, pēc kā tik ļoti tiecas. Mūsdienu sabiedrībā tā jau ir kļuvusi par normālu parādību. Vēdiskajā laikā³ tieši inteliģencei bija raksturīga skaidra izpratne par garīgajiem jautājumiem – Absolūto Patiesību4, un tieši inteliģencei piemita garīgā spēja visu redzēt objektīvi. Šiem cilvēkiem bija praktiskas zināšanas, kas sniedza iespēju noteikt sabiedrības tendences un attīstības virzienus, lai spētu šai sabiedrībā saglabāt stabilitāti. Viņi bija visas sabiedrības smadzenes. Bezsmadzeņu sabiedrībai nav izredžu virzīties pareizā virzienā. Tādā sabiedrībā katrs rūpējas tikai par personisko labumu. Sasniedzot personiskās virsotnes, kas cilvēkam šķiet visaugstākās, viņš paliek neziņā par dzīves patieso nozīmi un jēgu. Diemžēl kalijugā tā ir plaši izplatīta parādība. Kalijuga ir arī laiks, kad vides piesārņošana kļūst par draudīgu globālu problēmu. Tomēr planētas reālais stāvoklis ir tikai tās iemītnieku apziņas atspulgs. Ārējās vides piesārņojums ir civilizācijas iekšējā piesārņojuma sekas. Iekšējie sārņi ir prāta izvirtīgie ieradumi, vēlmju un domu stereotipi. Ārējais piesārņojums sākas ar apziņas piesārņošanos. Tā kā visa mūsu darbība ir vērsta uz netīru vēlmju – naudas, varas, izrādīšanās, slavas un ķermenisku vajadzību apmierināšanu –, mēs darbojamies egoistiski, tiecoties tikai pēc ātri un viegli iegūstamas peļņas un baudām. Tāda ir materiālistiskā apziņa. Šādā apziņas stāvoklī veikta darbība ļoti ātri saindē visu apkārtējo vidi. Turklāt saindē ne tikai materiāli, bet arī morāli, ekonomiski, politiski u. c. ziņā. Nav svarīgi, vai esam ietekmīgas vai mazsvarīgas personas, vai pārvaldām gigantiskas korporācijas vai tikai paša māju – mūsu apziņas stāvokli nosaka mūsu lēmumi. Šie lēmumi ietekmē pilnīgi visu, kas ir ap mums. Tā mēs netieši ietekmējam visu pasauli. Par laimi, mūsdienās aizvien vairāk cilvēku sāk apzināties, cik svarīgi ir mainīt savu apziņu, ieviest radikālas pārmaiņas savā prātā un panākt apziņas revolūciju, piedāvājot cilvēcei dzīvotspējīgu nākotni. Šeit neder virspusējs piegājiens. Mēs tiecamies pēc vairāk nekā tikai "ieplānotas darbības” vai "planētas kosmētiskā remonta”. Mums ir steidzami un pašos pamatos jāmaina pasaules redzējuma leņķis, jo tieši no tā ir atkarīga mūsu darbība. Visu iepriekšējo domāšanas shēmu vietā ir jāliek kaut kas jauns. Mums ir jāņem vērā esošā situācija un ir jāapzinās, cik ļoti liela ir mūsu nozīme visas planētas nākotnē. Ļoti svarīga ir mūsu visu piedalīšanās šai procesā. Mums ir jānosprauž mērķis ik dienu un ik minūti paaugstināt savu apziņu. Ikviens no mums, ja vien to vēlas un ir gatavs saņemt konkrētās darbības sekas, var kļūt par garīgo cīnītāju. Šīs sekas ietver nemitīgu tiekšanos pēc patiesības izziņas, pieliekot visas iespējamās pūles, lai izveidotu pēc iespējas veselīgus dzīves apstākļus, kuru pamatā ir atbildības izjūta, briedums un arī godīgums. Godīgums mūs sargā no apkārtējās pasaules nevēlamas iedarbības: ja esam godīgi un atvērti, neviens mūs nespēj apmānīt, savukārt mēs nespējam kaitēt citiem. Padarīsim godīgumu
par savu stiprāko īpašību un pēc iespējas vairāk spēka ieguldīsim šīs planētas
atveseļošanā! ————————————— ¹ Reinkarnācija –
lat. re – vēlreiz; incarnate – iemiesošanās. Vēlreiz iemiesošanās, pārdzimšana. | |
Kategorija: Viedokļi | Pievienoja: Janis_A (01.Dec.2009) | |
Skatījumu skaits: 1239 |
Komentāru kopskaits: 0 | |