http://www.aisbergs.lv/?p=6725

„Partiju” sistēma Latvijā

VIEDOKĻI 07.03.2009

- Bet Latvijā partijai jau nemaz nevajag tūkstoti biedru!

- Jā, pietiek ar diviem simtiem biedru, lai piereģistrētu partiju. Un šeit ir viena ļoti būtiska nianse, proti - kāpēc mums Latvijā nav nevienas piecdesmit vai simts tūkstošu biedru partijas, kādu, starp citu, vēlamies izveidot mēs? Tas patiešām būtu ļoti cienījams modelis, jo, ja partijā ir piecdesmit tūkstoši biedru, tad gadījumā, ja nobalso kaut vai tikai šie piecdesmit tūkstoši, partija automātiski pārvar piecu procentu barjeru, iekļūst parlamentā un tā ir ļoti normāla pārstāvniecība. Lūk, un tad ir jautājums: kāpēc neviena Latvijas partija uz to pat netiecas? Man ir atbilde šim jautājumam. Visas mūsu valdošās partijas, kas regulāri nozog tos vismaz piecdesmit miljonus, no kuriem kampaņā iegulda kaut vai tikai vienu miljonu, visas faktiski ir viena īpašnieka partijas, kurās tūkstotis dalībnieku nekādā gadījumā nemaz nav vēlams tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tik lielu skaitu nav iespējams veiksmīgi kontrolēt. Piemēram, par piecdesmit tūkstošu biedru partijas līderi nevarētu būt cilvēks, kuram pašam pieder pieci mersedesi, kad pārējie un faktiski visa sabiedrībā dzīvo reālā nabadzībā. Viņu ātri vien kā korķi izmestu laukā gan no amata, gan no pašas partijas. Un viņam būtu jāatbild par katru piekrišanu, ko viņš kā amatpersona devis kādam visnotaļ šaubīgam liela mēroga projektam. Vārdu sakot, šādā partijā tādiem cilvēkiem pastāvētu konkrēti riski, ka ātri var zaudēt savas pozīcijas partijas vadošajos amatos, kas parasti arī darbina to naudas mašīnīti. Lūk, tāpēc Latvijā nav valdošo partiju, kurās būtu vairāk par tūkstoti biedru, ar ko arī pilnībā pietiek, lai nodrošinātu savu pārstāvniecību visās svarīgākās ministrijās, pašvaldībās un padomēs, bet kas tajā pašā laikā netraucē šo partiju vadīt tā, kā tas nepieciešams saimniekam.

- Tātad faktiski pat ne tuvu nedarbojas tāds jēdziens kā ‘tautas pārstāvniecība’?

- Šajās partijās tautas pārstāvniecība vienkārši nav vēlama. Tieši tāpēc tur ievieš virkni dažādu mistisku ierobežojumu, kas sekmē šo nepielaišanu.

- Var teikt, ka kopumā pār mums valda viena veiklo ļaužu kopa, kas faktiski satilpināma vienā nelielā skolas sporta zālītē, pat ne Rīgas "Dinamo” hokejistu līdzjutēju auditorija aizraujošākajās spēlēs?

- Pat ne tik daudz. Visus lēmumus pieņem - augstākais - daži desmiti cilvēku.

Arnis Terzens,
fragments no sarunas ar Normundu Grostiņu
6. marts 2009
No: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=23433794

Zināšanai!
Fragmenta virsraksts – mans.
Juris P.