http://www.aisbergs.lv/?p=2949

Par darbībām ap "Parex Banku”

VIEDOKĻI 04.12.2008

Pie darbībām ap „Parex Banku”, jāvērš uzmanība uz sekojošo.

Valdības vēlme pārņemt šo banku par katru cenu un dara to neparasti haotiski.

Kas par to liecina?

Pirmkārt: tikai ļoti liels nepraša finansu sfērā nezin, ko nozīmē sindicētais kredīts. (Standarta nosacījums šāda kredīta saņemšanai - ir garantija par tā nekavējošu atgriešanu pēc pirmā kreditora pieprasījuma, ja mainās saņēmējpuses īpašnieks. Šajā gadījumā: „Parex Bankas” īpašnieki)

Cerība, ka šajā ekonomiskajā situācijā, kāda valda Pasaulē, kreditors paļausies uz Latvijas valsts garantijām un nepieprasīs nekavējoši atgriezt izsniegto kredītu, būtu naiva.

.

Attiecīgi: Latvijas valstij nekavējoties vajadzētu atgriezt kreditoram ap vienu miljardu USD. Ja pieskaita vēl vienu miljardu USD, kurš nepieciešams bankas „atveseļošanās” procesam….. (ap 200 milj. LVL jau ieskaitīti bankā, pat neveicot juridiskās formalitātes par īpašnieku maiņu).

Daudz traģiskāk, ja zem šīm darbībām risinās gadsimta noziegums: sindicētā kredīta izsniedzēji „Parex bankai”, ir paši šīs bankas dibinātāji; Kargins un Co.

Atbildi (ja kāds meklētu) var meklēt teicienā: "Dubults neplīst”. Nojaušot par bankas dibinātāju pieredzi, nevar izslēgt šo varbūtību. Uz šī fona liekas smieklīgi „banku uzraugu” apgalvojumi, ka īpašnieki nav apzināti noveduši banku līdz bankrotam un nav „izveduši” bankas aktīvus. Kāpēc tas viņiem būtu jādara, ja viss viņiem pieder tik un tā?
Otrkārt: kāpēc Latvijas valstij tik dārga banka vajadzīga? Laikā, kad valsts „cenšas” ekonomēt pat uz apsveikumu kartiņām?

Negrib, lai atkārtojas „Baltijas Bankas” liktenis? Domas par savu tautu? Rādās – ne tuvu. „Baltijas Bankā” atradās ap 75% procentiem no „tautas naudas” – „Parex bankā” – ne vairāk kā 10%.

Atbilde meklējama „shēmošanā’. No laika gala „Parex Banka”, kā var spriest no tā ko runā tauta, ir bijusi „veļas mašīna” „netīrās” naudas legalizēšanai. Tāda (veļas mašīna), savulaik bija arī „Baltijas banka” (citādi, tolaik bankas nevarēja eksistēt).

Kāpēc tik atšķirīga pieeja?

Laiki ir mainījušies. Ja agrāk pēkšņi „uzradušos” miljonus kādā no klienta kontiem varēja „norakstīt” uz no debesīm nokritušu mantojumu (kā to savulaik izdarīja A.Lembergs), tad tagad likumdošana, gan arī uzraudzība, ir nedaudz civilizētākas.

Elitei ir vajadzīga sava banka (ne jau ar svešu tautu bankām var „art”). Vēlēšanu kampaņas, no valsts nozagtā nauda – kura banka to „visu” var „pavilkt”?

Traģiskākais, ka „Parex bankas” (nu jau bijušie - nomināli) īpašnieki ir savākuši tik daudz kompromāta par visu politisko eliti, ka diezin kāds būs ieinteresēts „celt lielu brēku” - kā no „pozīcijas”, tā arī no „opozīcijas”.

Šie kungi vadās no viena argumenta. Nav varas – nav vajadzīga Latvijas valsts, bet vara iegūstama tikai caur naudu. Tas, ka paaudžu paaudzes maksās viņu „sastrādātos” parādus – viņus neuztrauc; „Mērķis attaisno līdzekļus”.

No: http://www.tribine.lv/reportazas/Par-darbibam-ap-Parex-Banku/7396.

«AISBERGA» izcēlumi