Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Viedokļi

Nezina un tāpēc nav iespējams aizmirst

http://www.aisbergs.lv/?p=11909

 

Nezina un tāpēc nav iespējams aizmirst

VIEDOKĻI 05.08.2009



Trimdas rakstnieks un vesturnieks Uldis Germanis nacionalkomunista Eduarda Berklava (1914 – 2004) gramatas „Zinat un neaizmirst” (1998.) prieksvarda uzsver, ka „sajos „tresas atmodas” gados daudzi politiski aktivi darbinieki bija gatavi apmierinaties ar Gorbacova piedavato viltus suverenitati „vienotas savienotas socvalsts sastava” un „tapec tik svarigs toreiz bija Berklava organizetais darbs Latvijas atbrivosanas gaita.” Diemzel Berklava paveiktais joprojam netiek pienacigi novertets, vel launak – nav nemtas vera vina skaidras un parliecinosas norades par bledigo pakalpinu izdaribam, tiesi vins nosaucis vardos un uzvardos daudzas personas, kas 18 neatkaribas gados noveda valsti lidz bankrotam, un kuras joprojam „taisa lielo politiku”.
Mums tas ir jazina un mes to nedrikstam aizmirst. Izvilkumi no abam Eduarda Berklava gramatam sniedz neapstridamus faktus, vertejumus, lauj atpazit latviesu tautas kangarus.
Skaidrojumi un papildinajumi ievietoti bez pedinam.
Laimonis Purs,
2009. gada augusts
v
Fragmenti no „Latvijas komunistu vestules arzemju kompartijam”. Vestuli uzrakstija un nosutisanu noorganizeja Eduards Berklavs 1971. gada.:
„Piespiedu asimilacijas programma. Kadi ir sis programmas galvenie virzieni, kada veida to realize? Pirmais galvenais uzdevums ir parvietot no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, cik daudz vien iespejams, krievus, baltkrievus un ukrainus un nometinat vinus Latvija (un parejas Baltijas republikas) uz patstavigu dzivi.”
.
„Kurp ved sada politika, to skaidri rada bijusas Karelijas PSR liktenis. Tas vairs nav. To likvideja tapec, ka vietejie iedzivotaji sastadija mazak neka pusi no visa iedzivotaju skaita. Tagad Karelija ir Krievijas Federativas Republikas sastavdala. Tads pats liktenis gaida Kazahijas savienoto republiku un Latviju.”
Vestule aplidoja visu pasauli, Rietumos par to rakstija un runaja. Pie mums VDK mekleja autoru, it ipasi centas PSRS vestniecibas Stokholma atasejs Alberts Andrejevics Liepa. Pret vestuli nikni versas laikraksts „Cina” un „Sovetskaja Latvija”. 1972. gada aprili zviedru laikraksts „Dagens Nyheter” redakcija sanema „latviesu tautas parstavju” parakstitu protestu pret „viltoto vestuli par Latviju”, kuru laikraksts 1972. gada 29. janvari bija nodrukajis. Ka protestetaji bija parakstijusies: Valija Berzupe no VEF, Pavels Abolins no Rigas mebelu kombinata, slauceja Elza Mitrike no Adazu kolhoza, brigadieris Arnis Stokis no Marupes kolhoza, PSRS tautas maksliniece Vija Artmane, arste Gaida Linina, students Uldis Rozevskis, Vikentijs Latkovskis (cekas agents) un Fricis Bergs (komunists).
„Nakamais teksts gan bija iecerets ka raksts laikrakstam „Literatura un Maksla”, tacu skaidri zinaju, ka redakcija to nedrukas, neuzdrosinasies. Ta ari bija, tapec paludzu redakcijas darbinieku Zalamanu Eidusu rakstu nodot CK Kulturas nodalas vaditajam Aivaram Gorim personiski.”
E. Berklavs versas pret laikraksta „Cina” 1983. gada 27. janvari nodrukato rakstu „Polemiskas piezimes par etiska ideala meklejumiem kritika un publicistika”, autors zem pseidonima G. Atvars bija A. Goris, un publikacija pausta nostaja pret latviesu folkloru un etnografiju:
„Ziniet, – Jus man atgadinat (Stalina, Kalnberzina un Pelses) laikus, kad dazi cilveki no latviesu tautas kulturas mantojuma atzina tikai Raina un Andreja Upisa darbus un ari ne visus un kategoriski iebilda, ka ar Rudolfa Blaumana „Skroderdienam Silmacos” mes brauktu uz Maskavu Latviesu literaturas un makslas dekade.”
1981. un 1982. gada Berklavs ir ticies ar Imantu Ziedoni, Gunaru Piesi, Ansi Epneri, vel citiem. „Vestules esmu rakstijis daudziem. Minesu dazus, cerot, ka vel dzivie to nenems launa – Ojaram Vacietim, Evaldam Valteram, Ansim Epneram, Karlim Sebrim, Harijam Liepinam, Janim Streicam, Aloizam Brencam, Annai Brodelei, Janim Peteram u.c.”
Fragmenti no 1983. un 1984. gada rakstitam vestulem:
„Mes tacu visi varam kaut vai nepiedalities savas tautas nozakasana, apmelosana, vestures viltosana, ka to apzinati dara spejigais kinorezisors Aloizs Brencs Maskavas pasutitaja un premetaja kinofilma ”Ilgais cels kapas” Brencs apzinati sagroza faktus, noslepj krievu zveribas pret latviesiem, attaisno Latvijas okupaciju. Brencs nevareja nezinat, ka 1941. gada, nakti no 13. uz 14. juniju, 36 eselonos, 661 vagona izveda no Latvijas gandriz 15 000 cilveku, to skaita 627 stradniekus un 157 stradnieces. Ja Brencs uznemas veidot kinofilmu par latviesu tautas pagatni, tad vinam bija jazina, ka 1946.-1949. gada krievi no Baltijas valstim puskailus lopu vagonos varmacigi aizveda uz gandriz neapdzivotiem ziemelu apvidiem ap 60 000 cilveku, pie kam cela virus atskira no sievam un berniem. Bet ka so krievu drausmigo varmacibu pret latviesu tautu sava filma parada Brencs? – Represe Latvija it ka tikai atseviskas personas, kas sadarbojusas ar padomju varas pretiniekiem. Represetas Martas izvesana ir radita gandriz ka ciemos brauksana. Krievi izsutito svestautieti sagaida ka milu cieminu: paedina, ierada atsevisku istabu dzivosanai, iesaka rakstit lugumu uz Maskavu, un represeta nekavejosi tiek atbrivota. Krievi Martu izvadija ar piragiem un asaram. Vai var vel vairak nirgaties par musu un citu tautu tragediju, par tiem tukstosiem, kuru kauli vel tagad balo tur – ziemelos?!
Kinorezisors Janis Streics sava ari premetaja kinofilma „Mans draugs – nenopietns cilveks” latviesus rada ka slinkus, spekulantus, mietpilsonus un halturistus. Protams, ari tadi starp latviesiem ir, bet filmas autoriem nav tadas dusas paradit apstaklus, pastavoso sistemu, kas sekme sadu lauzu rasanos. Un daudzi musu aktieri – Eduards Pavuls, Lilita Ozolina un citi – bez sirdsapzinas parmetumiem labpratigi piedalas istenibas izkroplosana, savas tautas apsmiesana. Mes saprotam, ka ne jau katrs spej but varonis, bet godigs pret savu tautu, tas vesturi tacu varetu but ikviens.”
„Vispirms par filmu „Tavs dels”. Vai var citadi saprast sis filmas autoru un visu veidotaju domu ka ta: visi latviesi bijusi un ir mietpilsoni, uzdzivotaji, izvirtuli, savtigi patmili lidz tam laikam, kad celais krievs vinus paraudzina ar savu personigo paraugu. Ja si butu vieniga tada filma, tad varetu ari neuztraukties, bet vai tad lidzigas nav „Dzimtas asinis” ar Artmanes piedalisanos vai tada ka „Mans draugs – nenopietns cilveks”, „Ilgais cels kapas” u. c.?
Saprotams, ka ari starp latviesiem ir mietpilsoni, uzdzivotaji, huligani, un tas ir slikti. Bet vai vajadziga filma, lai pateiktu tikai to? Bet kapec vini tadi ir un jo seviski pedeja laika? To pateikt autoriem nav dusinas. Un vai krievi mus atradina no zuposanas, zagsanas, izvirtibas vai pieradinaja? Vai ir kada luga vai filma, kura viss krievu personazs butu negativi cilveki, bet vienigais latvietis vai kads cits svestautietis – cels varonis?
Ka lai nosauc Aloizu Brencu un Lilitu Ozolinu, kuri apzinati tik negeligi izkroplo vestures faktus, latviesu varmacigo masveida izvesanu lopu vagonos uz neapdzivotam ziemelu tundram filma parada gandriz ka ciemos brauksanu pie miliem radiniem? Un Kinematografistu savienibas atbildigais sekretars Zvirbulis so filmu ierindo pasu izcilako vidu, bet L. Ozolina intervijas saka, ka si vinai ir vismilaka filma un loma.”
„Nakamo vestuli Latvijas inteligencei pats ieliku Jana Petera vestulkastite, pieskaroties tai tikai ar cimdiem. Kaut ari dzejnieks bija radijis nacionali patriotiskus dzejolus, pilniba vinam vairs neuzticejos. Tomer gribeju izmeginat, lai parbauditu. Aizdomas par negodigumu apstiprinajas. To neapgazami uzzinaju tikai velak, kad ieguvu tiesibas prokuratura lasit pret mani sagatavoto apsudzibu cetros biezos sejumos. Materialos neparprotami ir lasams Petera pasa paskaidrojums, ka garo vestuli uz devinam lapam masinraksta, kuru atradis sava pastkastite, vins tulit aiznesis uz Latvijas Rakstnieku savienibu, atdevis partijas organizatoram Strodam, kas savukart to nekavejoties nodevis VDK.”
Fragments no „Latviesu patriotu grupas” vestules 1984. gada, izplatita gan PSRS, gan arzemes:
„No sirds pateicamies ASV Prezidentam Ronaldam Reiganam un abu palatu locekliem, kas 14. juniju sogad izsludinaja par Baltijas tautu brivibas dienu un vispar censas ierobezot Maskavas varmacigo ricibu. Priecajamies, ka beidzot ir saprasts: Maskavas dizviri runa vienu, bet, nepielaujot kontroli, dara pilnigi pretejo.”
Eduarda Berklava pirmie vertejumi par Gorbacova „eru”:
„Saprazdams, ka PSRS ka valsts nevares pastavet izoleta no parejas pasaules, Gorbacovs ar saviem saukliem „atklatiba” un „parbuve” cereja pasaules demokratiskas lielvalstis parliecinat, ka PSRS nu ir nostajusies uz demokratijas cela. Troksnis tika taisits liels. Minetie saukli neapsaubami pavera zinamas iespejas atklatak runat, vertet notiekoso. Sis iespejas visaktivak izmantoja Baltijas valstu pamattautas, tikai nebutu pareizi domat, ka Gorbacovs apzinati sekmeja so aktivitati, Baltijas tautu tieksmi pec pasnoteiksanas. Runa var but tikai par labaku apstaklu rasanos so tautu cinai par savam tiesibam. Gorbacovs bija un ir krievu imperialistiskas politikas piekritejs.. Neaizmirsisim, ka vins savas varas augstumos oficiali nosodija LPSR Augstakas padomes 1990. gada 4. maija Neatkaribas deklaraciju.”
„Zinajam – arzemes daudzi ir noticejusi Maskavas propagandai, ka dzive Padomju Savieniba nu patiesi ir demokratizeta, cilvekiem dota iespeja netrauceti izteikt savas domas. Mes par to nebrinijamies, jo briva pasaule ir gruti iedomaties, ka visaugstakie valsts varasviri var tik nekaunigi melot, ka ir iespejams tik blivi noslept patiesibu un tik nezeligi apspiest cilvekus.
Ta nu 1987. gada vestule skaidrojam, kas un kapec dzive pie mums maz ir mainijusies.
Visu izskir tas, ka pie mums vel ir tikai viena partija – komunistiska un vel vienmer speka ir valsts konstitucija, kura teikts, ka si partija valsti ir vadosa un valdosa. So partiju vada un visu nosaka tas politbirojs, un ta riciba ir milzu armija un valsts drosibas organi, kuru oficials vai nomaskejies parstavis iefiltrets ikviena darbavieta, kur strada kaut vai tris cilveki.”
No vestules rakstniekam Martinam Kalndruvam: „ …tas, ko Kehris raksta „Sporta”, ir tendencioza agitacija, nevis vesture.” Eriks Kehris (1930), PSRS cempions 1952. gada talleksana (7.45 m). Vina tevs 1949. gada izsutits uz Sibiriju. Panakumi sporta nepaglabj Eriku no padomju drosibas iestazu vajasanas, vinu apcietina, pec atbrivosanas sak stradat sporta zurnalistika, karjeru sekmigi nosledz ka PSRS Ministru padomes informacijas agenturas TASS Latvijas PSR filiales LETA vaditajs. Dels Ojars (1956), ekonomists, Latvijas kompartijas CK instruktors, darbojas grupa, kas, Latvijai atgustot neatkaribu, izveido elitaro „Klubs 2010”, atbalsta partijas „Latvijas cels” ekonomiskas nostadnes, budams Zviedrija, iepazistas un apprecas ar Ilzi Brands-Kehre, kura parada ipasas rupes par krievvalodigo cilvektiesibam Latvija.
Otras gramatas „Zinat un neaizmirst” ievada Eduards Berklavs neslepj vilsanos:
„Savas piezimes rakstu tapec, ka gribu, lai mes kopigi pardomatu un izvertetu aizvaditos dzives gadus un kopigi izsecinatu, kapec nav piepildijusas musu ceribas. Vai notikusais bijis likumsakarigs process, neizbegams, vai tas ir musu kludainas un pat noziedzigas darbibas rezultats
Kas ir vainigie? Tikai svesi kungi vien? Vai ari pasmaju laudis un mes pasi – ikviens?”
„Saubos, vai kads politikis vai cits notikumu vertetajs pirms sesiem vai astoniem gadiem domaja, ka tik atri moraliski degradesies, pagrims daudzi atmodas laika aktivisti, kas toreiz kveli solija stradat tautas vairakuma un latviskas Latvijas laba, ka vinus pilnigi parnems varas kare un alkatiba” un „mans pienakums ir darit jums zinamu, ko esmu redzejis, dzirdejis un darijis, lai stavoklis nebutu tads, kads tas sodien ir, jo ari es esmu bijis ievelets un devis solijumu. Esmu bijis pravas organizacijas lidzdibinatajs un vaditajs. Par to visu man ir jaatskaitas. Es pielauju, ka varu palidzet saskatit iemeslus, KAPEC vareja notikt dzives lejupslide.”
Daina Ivana, Ivara Godmana, Mara Gaila, Andra Skeles, Mavrika Vulfsona un vel citu gramatas un publikacijas – ka uzskata Berklavs, – „– notikumi verteti, gan sev, gan savai partijai izdeviga skatijuma.
Negrasos te polemizet ar siem autoriem, tikai tulit pateiksu – es neveiksmju celonus saskatu citur neka pieminetie autori. Minetie autori sisdienas grutibas galvenokart izskaidro ka objektivi neizbegamas sakara ar pareju uz pilnigi jaunu sistemu visa tautsaimnieciba un liela mera attaisno ari pielautas kludas, bet vini nesaredz „vecas varas” kalpu, no Maskavas vaditas „piektas kolonnas” apzinatas launpratibas prettautiskos merkus.”
„Vini, ari padomju armijas pulkvezi un nomenklaturas darbinieki, tika ieveleti ne tikai Latvijas Augstakaja Padome, bet ari 5., 6., un nakamajos Saeimas sasaukumos un vini bija un nereti ir noteiceji gan parlamentaras komisijas, gan valdibas. Domas, parlieciba un nolukos vairums no viniem nebija un nav mainijusies. Klat naca velesanas jukas izmantot sava laba un nostiprinaties varas strukturas. Sakas kopejas mantas sagrabsana sev – visatlautiba, zagsana, valsts un pasvaldibu nekustama ipasuma izpardosana radiem un draugiem vai par „kukuliem” jebkuram. Tika mekleti arejie aizdevumi un ne mazums piesavinajas miljonus. Lielas iespejas piesavinaties iedragaja daudzu agrak godigu cilveku morali.
Ari valsts neatkariba bija tikai „uz papira”. Pie varas esosie bijusas padomju varas un komunistiskas partijas nomenklaturas darbinieki mekleja un atrada kontaktus ar Maskavu, kas nebija un vel nav atteikusies no nodoma paturet savos apkampienos Latviju (ari Igauniju un Lietuvu). Sekoja Maskavas noradijumi, ieteikumi, bet velak ari pieprasijumi un rikojumi, par draudi. Klat vel apmelojumu lavina visa pasaule par it ka Latvija notiekoso. Ari pec PSRS (Krievijas) brunoto speku izvesanas no Latvijas te palika desmitiem tukstosu gan oficiali, gan „klusam” demobilizeto militaristu un vinu gimenes locekli. Un arvien aktivak pie mums saka darboties „piekta kolonna”.”
„Ja, laiks ir mainijies. Mainijies ir ari republikas augstako vaditaju viedoklis, bet pagaidam gan tikai vardos. Mes gaidam ricibu, darbus!
Mes negribam dumpoties. Mes gribam darboties. Seviski jau nevelamies strida sodien – svetkos.
Bet ka lai samierinamies, ja menesiem nevar pienemt lemumu pat tik vienkarsa jautajuma, ka aizliegt milzu pakas vagonos un konteineros izvest no Latvijas simtiem tonnu partikas, kad veikalos mums pasiem tas nepietiek?”
„Ka lai samierinamies, ja Rubiks, uzzinajis, ka gatavojamies Rigas pils torni 1988. gada 11. novembri uzvilkt valsts sarkanbaltsarkano karogu, – steidz pienemt lemumu par cita karoga uzvilksanu tur? Vai nav tisa provokacija komunistiskajai partijai ar tautu? Vai tiesam nav neviena speka, kas savalditu Alfredu Rubiku?”
Ne mazak raksturigs ir citats no Jana Ritena vestules (vins atradas Vacija, Minstere) Pasaules Brivo Latviesu apvienibas valdes priekssedetajam Gunaram Meierovica kungam (12.11.89.):
„Domaju, ka mums (PBLA vadibai, jo Ritena kungs bija PBLA Informacijas biroja vaditajs – E.B.) ir jaturpina verot, kurs no abiem LTF sparniem nems virsroku un tad attiecigi jarikojas. Nelaime ir ta, ka mums, lai savas organizacijas iespaidu nezaudetu, ir jasadarbojas ar vismaz vienu no lielajam masu organizacijam Latvija. Ar visu cienibu pret LNNK, domaju, ka ta, salidzinajuma ar LTF, ir slikta alternativa un Eiropas galvaspilsetas jau visi grib runat ar Tautas Fronti un nevienu citu.”
Ritena kungs so vestuli nosutija PBLA valdes locekliem bez valdes lemuma.
„Jaunajos apstaklos radas ari domstarpibas par darbibas taktiku. Mus neapmierinaja LTF deputatu frakcijas vadibas remdenais liberalisms, bailigums principiali deklaret savas prasibas Maskavai, lai drizak atbrivotos no paklautibas, lai drizak mes klutu par neatkarigiem noteicejiem sava zeme.”
„Neraugoties uz LTF (velak „Latvijas cela”) un visu prokomunistisko un prokrievisko organizaciju aicinajumiem, ka japartrauc runat par pagatni, pieminet okupaciju, sekojoso kolonizaciju, lai neizsauktu Krievijas tiesu iejauksanos, – jarikojas tiesi preteji.”
No runas, LNNK 1. kongresu atklajot:
„Mes cinisimies par to, lai latviesi butu saimnieki Latvija, tapat ka krievi – Krievija. Nedrikst but divu dazadu merauklu. Ne no speka, bet taisnibas un tiesibu viedokla jalemj sis pamatjautajums. Tada ir musu prasiba. Musu kustiba tapec radas, lai par sim tiesibam cinitos.”
Tapat ka Helsinki-86, ari LNNK jau in statu nascendi, t.i. tapsanas stavokli bija iefiltreti VDK slepenie agenti, pirmo sagrava atri, otra satistijas par „nacionalu partiju bez nacionalisma”.
„Bet vai var noticet tiem, kas, budami pietiekami izglitoti un pieaugusi cilveki, ilgus gadus kalpojusi sim maldu idejam, palidzejusi istenot krievu imperialistu planus un tagad peksni vai, teiksim, 2 – 3 gadu laika kluvusi par dedzigiem Latvijas neatkaribas, latviesu tautas interesu aizstavjiem un vispar demokratijas un humanisma piekritejiem. Vai var noticet cilvekam, kas bijis legionars, ka patriots cinijies pret okupantiem, neskatoties uz kompartijas naidigo attieksmi pret legionariem, bez grutibam sanemis atlauju uztureties arzemes, pec atgriesanas Latvija tiek uznemts kompartija, tiek atbildiga darba un nu klust par sparigu, kaujiniecisku cinitaju par 18. novembra Latviju?”
„Domaju, ka abas komunistiskas partijas Latvija raksturo ari tas, ka par to priekssedetajiem tika izveleti Alfreds Rubiks un Ivars Kezbers.”
„…nav vel apstiprinatas divas loti svarigas personas: iekslietu ministrs un generalprokurors. Jaunais premjerministrs Ivars Godmana kungs pat neierosina to darit, atkal ta pasa iemesla del, lai nenonaktu konflikta ar Maskavu, jo abu so resoru vaditaji ir dubultpadotiba, bet Maskava nepiekrit vinu nomainai. Domaju, ka sada vilcinasanas nav attaisnojama.”
„Nakamaja diena – 15.05. – bija uzbrukuma turpinajums ar daudz lielakiem spekiem. Sagatavosanas jau tika pabeigta pirms siem abiem uzbrukumiem.
Deputati no reakcionaras mazakuma frakcijas Aleksejevs, Rubiks, Dimanis, Alksnis un vel citi, katrs pa 3 – 5 reizem lauzas pie mikrofoniem sezu zale, no kurienes viss notiekosais tika tiesa raidijuma translets pa radio un televiziju, un ar demagogiskam mitinrunam „karseja” savejos Riga un visa Latvija.
Tas vel nav viss. Pirmdienas (14.05.) vakara pa televiziju tika parraidits prezidenta Gorbacova Dekrets, ar kuru musu Neatkaribas deklaracija tika pazinota par nelikumigu un speka neesosu. Acimredzot, tas viss bija saskanots, lai iedvesmotu vardarbniekus.”
„Beidzot par iekslietu ministru apstiprinaja Aloizu Vazni, kas ilgus gadus ir stradajis Iekslietu ministrijas sistema visdazadakos amatos. Beidzamais amats – Valsts ipasuma aizsardzibas un spekulacijas apkarosanas parvaldes prieksnieks. Pats ministru nepazistu. Atliek ticet paris maniem domu biedriem, ka vinu ieteica. Bez tam svariga ir ceriba, ka vins spes iesesties kresla, kura lidz sai dienai sez un ar abam rokam turas Steinbrika kungs, kuru tik sirdigi aizstav Maskava.”
„Rubiks sava runa nosoda Pilsonu komitejas darbibu, bet pats, budams Latvijas AP deputats, musina uz klaji antikonstitucionalu ricibu: „Ja republika turpinasies burzuaziskas kapitalistiskas iekartas restauresana, tiks pienemti likumi un lemumi, ka ierobezo cilveka tiesibas, provoce starpnacionalo attiecibu saasinasanos, musu partija bus spiesta aicinat stradniekus un zemniekus, padomju armijas karavirus ievelet patiesi tautiskas stradnieku un zemnieku, kareivju deputatu komitejas, izveidot pilsetas un rajonos attiecigas padomes, kas aizstaves socialistisko attistibu.” Sis Rubika drauds labi saskanots ar Gorbacova dekretu, kura brunotajiem spekiem pavelets 15 dienu laika likvidet brunotas civiliedzivotaju aizsardzibas grupas, kadas pastavot Baltija.”
„Un tomer – Neatkaribas deklaracija ir tikai, kaut ari iedvesmojosa, bet tikai deklaracija. Faktiska vara pieder tai pasai komunistiskai partijai, kura nebauda tautas cienu (tada vinai nekad nav bijusi), bet ir drausmigi brunotie speki un daudzskaitligais cekas darbinieku tikls. Mums vel nepieder 80% no Latvijas teritorija esosas rupniecibas; nepieder musu neaizsalstosas ostas un valuta, ko tas nopelna. Musu valsts austrumu robeza nav slegta un muita ari nav Latvijai padota. Un, pats galvenais, – esam uz robezas klut par minoritati sava Tevzeme. Pats lielakais launums, ko nodarijusi latviesiem padomju vara, – ir musu sabojatais cilveks, izlodzita morale, daleji pazaudetais nacionalais paslepnums un darba tikums.”
„Ka latviesu tautu paglabt no parkrievosanas un noslicinasanas milzigaja Latvija iepludinato cittautiesu masa?
Es zinu, ka mana pieskarsanas sim jautajumam daudzus sadusmos. Par to man jau vairakkartigi ir uzbrukusas Latvija krievu valoda izdotas avizes „Novostji Rigi”, „Sovetskaja Latvija” un „Jeginstvo”.
Bet par so problemu ir jaruna, un es neparstasu runat, iekams musu tauta nebus atguvusi saimnieka tiesibas sava Tevzeme.”
1. Vel labi japadoma, vai zemes atdosana vai pardosana privatipasuma nenovedis pie spekulacijas ar zemi. Domaju, ka pienemamaks ir variants par zemes atdosanu muziga lietosana ar parmantosanas tiesibam.”
„Tacu vainigi ir ari konkreti deputati. Kuri bija tie musejie, kas soreiz nebalsoja par? Diemzel tie bija cilveki, kurus daudzi uzskatija un vel tagad biezi vien min ka popularakos un ar lieliem nopelniem. Tie bija Vladlens Dozorcevs un Mavriks Vulfsons, kuri nobalsoja pret, bet Kazimirs Slakota – deputats no Vilaniem – atturejas.”
„Man pat gruti saprast saja lieta (kompensaciju izmaksa nepamatoti politiski represetiem) pasa Godmana kunga izturesanos. (..) Uzskatu, ka Godmana kungam ir slikti, neiejutigi paligi Ministru Padomes aparata.”
„…man ir nepieciesams pastastit par LTF priekssedetaja Daina Ivana kunga plasu, publisku LTF un LNNK turpmakas sadarbibas iespeju apsaubisanu. Vins uz intervetaja jautajumiem atbild (citeju): „Es pat saku saubities, vai sobrid Tautas Fronte vispar var veidot vienotu velesanu platformu ar LNNK.” Un, kas attiecas uz Pilsonu komitejam, Dainis Ivana kungs saka: ”Man loti nepatik, ka tas tiek saistitas ar Tautas Frontes vardu, ta ir LNNK lieta. Diemzel sobrid Tautas Frontei ar negodigiem panemieniem tiek uzspiesta pilnigi svesa ideja.”
Ja Ivana kungs apgalvo, ka Pilsonu komitejas ir liels trauceklis velesanu cina, tad es apgalvoju, ka Ivana kunga teiktais minetaja publiskaja intervija, kas ievietota vairakos preses izdevumos, velesanu cinai ir nodarijis patiesi lielu launumu. Un tiesi ta var izraisit LTF III kongresa loti asu viedoklu sadursmi.
Gribu ceret, ka gan tautfrontiesi, gan LNNK biedri sapratis: Ivana kungs ir Ivana kungs, bet musu organizacijam ir ciesi jasadarbojas visos pasakumos, kas ved uz kopigu merki. Pielaut skelsanos ir vislaunakais, ko varam izdarit.
Esmu parliecinats, ka LNNK organizacijas daris visu iespejamo, lai minetais Ivana kunga nepardomatais, nepamatotais pazinojums neizjauktu LTF un LNNK cieso sadarbibu. Tiesi so skelsanos tik loti gaida Komunistiskas partijas reakcionarais aparats un Interfronte.”
„Apzinoties, ka mes vel dzivojam nenormalos apstaklos, zinot, ka dazas lielas lidz sim Vissavienibai paklautas rupnicas jau kluvusas akciju sabiedribas un akcijas iegadajusies gandriz vienigi Vissavienibas resori un vietejie migranti, gribejam aizskersot celu musu bagatibu izpardosanai arzemniekiem. Tapec radas priekslikums sadas akciju sabiedribas nodrosinat noteiktu akciju kontrolpaketi Latvijas Republikai.
Pret sadu nodomu sacelas vesela vetra. Gaja pie mikrofoniem viens pec otra un dazi pat vairakkart, piemeram, deputats Krastins no Kocenu velesanu apgabala Valmieras apkaime dedzigi agiteja pret sadu ierosinajumu ka nevajadzigu un pat loti kaitigu. Normala valsti tas patiesi ari nebutu vajadzigs, bet mes, ka jau teicu, vel ilgu laiku nebusim normala valsts.
Pats nozelojamakais, ka pret so ierosinajumu laudis noskanoja pats frakcijas vaditajs Janis Dinevics, un ari nobalsoja. Vina vietnieks Janis Kinna atturejas. Pat Augstakas Padomes priekssedetajs Anatolijs Gorbunovs nobalsoja pret. Tapat ari Vladlens Dozorcevs, ekonomikas komisijas priekssedetajs deputats Ojars Kehris, bet Janis Skapars un Einars Repse atturejas. Visus nenosauksu, kuri piedalijas saja Latvijas bagatibu izpardosana cittautiesiem, galvenokart laudim no austrumu lielas kaiminvalsts. Un ta 39 demokratiskas frakcijas deputati nobalsoja pret vai atturejas. Viniem, protams, priecigi piebalsoja armijnieki un interfrontisti. Un loti vajadzigais ierosinajums tika noraidits otraja lasijuma.”
To noraidija ari tresaja lasijuma, ta paverot celu cittautiesiem brivi tikt pie Latvijas ipasumiem.
„Veco, netaisno, varmacigo sistemu, kura loti labi jutas partijas un padomju valsts birokratija un kurai ir milzigs tautas apspiesanas aparats, tik atra laika salauzt, likvidet nevar. Veca sistema, sis aparats sodien sabote musu darbu, tisam rada visadus skerslus, izlaupa republika sarazoto un vajadzigo. Bet tas nav vienigais musu mazproduktiva darba iemesls. Dala no mums vel ir bailes nonakt konflikta ar Maskavu, pasi baidas un baida mus.”
„…jautajums (par pilsonibas pieskirsanu) vel uzbazigaks klust pedeja laika, kad Godmanis valdibas varda iesniedza Augstakajai Padomei gandriz ultimativu dokumentu: „Pilsonibas jautajuma nav pienemama ne visu 1990. gada 4. maija Latvijas Republika pastavigi dzivojoso atzisana par tas pilsoniem, ne ari Latvijas Republikas pilsoni 1940. gada 16. junija, un to tiesiem pecnacejiem. Ir nepieciesams atrast kompromisa variantu.”
„Kam, pec Ivara Godmana un vina valdibas domam, ir tiesibas Latvija iegut ipasumu? Te nu redzama liela deviba. Iesnieguma rakstits: „Katram cilvekam, neatkarigi no pilsonibas, ka ari juridiskam personam, neatkarigi no to registracijas vietas, ir tiesibas iegut ipasumus Latvijas Republika.”
Tads viedoklis, domaju, nav pienemams pat normala valsti, kur ari ne katrs var iegut, piemeram, jebkuru nekustamo ipasumu. Bet musu apstaklos tas nozime Latvijas bagatibu izpardosanu katram, kam ir nauda.”
„Sada situacija sasparojusies ari visu marku komunisti Latvija: gan lauksaimnieki (galvenokart „sarkanie muiznieki” – kolhozu priekssedetaji) ar Gorbacova padomnieku Albertu Kaulu prieksgala, gan PSKP filiale Latvija ar Alfredu Rubiku prieksgala, gan „neatkariga” kompartija – tagad par Demokratisko darba partiju pardevejusies, ar Ivaru Kezberu prieksgala. Vini visi tagad censas panakt to, lai sarunas ar PSRS uzsaktu ne Andreja Krastina vadita darba grupa, bet Ivara Godmana pirmais vietnieks Ilmars Bisers, Mavriks Vulfsons, ekonomikas minstrs Janis Aboltins un lidzigi.”
„Tacu mani arvien vairak satrauc jauni un atkal jauni fakti par atsevisku deputatu nostaju un ricibu Augstakaja Padome.
Esmu jau minejis vairakus nepatikamus gadijumus, piemeram, to, ka gan otraja un ari tresaja (beidzamaja) lasijuma vairaki deputati, apspriezot un pienemot svarigo lemumu par akciju sabiedribam, balsoja par so lemumu tada varianta, kas isteniba lielos rupniecibas uznemumus atdod Vissavienibas ipasuma. Par sadu lemumu balsoja ari frakcijas vaditajs Janis Dinevics, Augstakas Padomes priekssedetajs Anatolijs Gorbunovs, Janis Skapars, Ojars Kehris, Vladlens Dozorcevs un vel daudzi citi. Un rezultata sis likums (13.11.90.) sada latviesiem un Latvijai kaitiga varianta ari tika pienemts.
Kad vajadzeja atcelt Rigas pilsetas deputatu padomes lemumu, ar kuru bija atlauts demokratijas pretiniekiem 7. novembri rikot manifestaciju 11. novembra bulvari, deputati Anatolijs Gorbunovs, Vilnis Edvins Bresis, Dainis Ivans, Mavriks Vulfsons, Janis Dinevics, Janis Skapars, Juris Bojars balsoja pret piemineta lemuma atcelsanu un manifestacija tika atlauta.”
„Kam var dot tiesibas zemi, majas un citus nekustamos ipasumus pirkt? Kam tos drikst pardot? Mana atbilde ir isa – tikai Latvijas republikas pilsoniem. Kapec? Tapec, ka pastav reali draudi Latviju nopirkt, izpardot. Bet bez zemes tacu nav valsts.”
„Es ierosinaju pilsontiesibu naturalizaciju sakt pec PSRS brunoto speku pilnigas izvesanas no Latvijas teritorijas, bet par so manu priekslikumu nobalsoja tikai 46 deputati.
Lai veletaji varetu spriest „kas ir kas”, – atlausos minet, ka par so visiem saprotamo jautajumu balsoja plasi pazistami deputati.
Nevienu nevareja parsteigt tas, ka pret musu ierosinajumu balsoja tadi deputati, ka Andrejs Beluha (kadreizeja LKP CK II sekretara dels, kas pats bijis LKP atbildigs darbinieks lidz pat kompartijas slegsanai), ka pret balsoja Leonids Kurdjumovs, Antons Buls, Vladlens Dozocevs, Vilis Seleckis; ka atturejas vai nebalsoja tadi deputati, ka Stanislavs Buka no frakcijas „Lidztiesiba”, LTF frakcijas priekssedetajs Janis Dinevics, bijusais LVU partorgs, kadreizejais viens no Neatkarigas kompartijas vaditajiem Aivars Endzins, Janis Gavars, Skaidrite Albertina, Andris Plotnieks, Janis Skapars un vel citi, kuri nekad vai jau sen nav rupejusies par latviesu tautas interesem.
Bet mums ir loti zel, ka atturejas vai nebalsoja tadi deputati ka Ints Calitis, kas daudzus gadus pavadijis spaidu nometnes, Andris Grutups (pat balsoja pret), Janis Gulbis, kas parasti aizstav taisnigumu, ka ari Atis Kramins, mans kolegis no Madonas rajona, Latvijas Zemnieku Savienibas priekssedetaja vietnieks Peteris Krugalauzs, Janis Lagzdins, Peteris Lakis, Andrejs Pantelejevs, Andris Punovskis. Un vel jo vairak zel un pat neiedomajami, ka nebalsoja LNNK dalibnieks Peteris Lazda, deputats no Latgales, kura smagi cies no okupantiem un migrantiem, Stefans Razna, ka nav balsojis deputats profesors Rolands Rikards, Rigas pilsetas padomes priekssedetajs Andris Teikmanis, kas ka tautas tiesnesis vel nesen paglaba mani no vecas varas tiesasanas par tai nevelamu politisku nodarijumu.”
„Ir sena patiesiba.
Cilveku vislabak parbauda ar slavu, varu un mantu.
Bus tadi, kas so parbaudi iztures, un tadi, kas kapitules so elku, kardinataju prieksa.
Visu sava vieta atstaj laiks. Un parada, cik kurs ir verts.
Tas viss, ko soreiz velejos teikt.”
„Tomer pirms pieversanas diskusijas dalibnieku viedokliem, man jaatzistas, ka nesaprotu, kapec laikraksta „Diena” vaditaji pie apala galda, kura jaapspriez tik svarigs jautajums „Ka dzivosim, kungi?” (protams, Latvija), nav pieaicinajusi ne LTF, ne LZS, ne kadas citas demokratiskas sabiedriski politiskas organizacijas parstavjus un kapec no deviniem dalibniekiem, kuriem dota iespeja izteikties, ir tikai viens latvietis – Dainis Ivans. Un tas pats ir cilveks, kas tagad jau pilnigi atklati ir nostajies gan pret LTF, gan pret LNNK, gan LK – gandriz pret visam sabiedriski politiskam demokratiskajam organizacijam. Kapec saruna ir tikai par krieviski runajuso problemam? Vai vispirms nav jainteresejas par latviesu problemam?
Vai tad Vladimirs Stescenko, Aleksandrs Malcevs, Jurijs Abizovs, Vladimirs Voicehovskis, Boriss Cilevics, Vladimirs Bezpalko un Abrams Kleckins vislabak zina, ka dzivos Latvijas zemnieks, stradnieks, inteligents?
Un tagad – kur sie kungi saredz vainas, kur izeja no neapskauzama stavokla?
Daini Ivanu uztrauc, ka vins saka, „apkaunojosie” pilsetnieki pie parlamenta un par galvenajiem vainigajiem atzist LR Pilsonu komitejas parstavjus un, vispar, nacionalradikalus, vel ari LTF, kuras vajums esot meklejams tadu krievu, ebreju, ukrainu trukuma ka Vladlens Dozorcevs, kas visu laiku konsekventi cinijies gan LTF, gan parlamenta pret radikaliem. Kas tiesa, tas tiesa, to vins ir darijis un nesen, tiekoties Jurmala ar veletajiem, savu viedokli pateica pavisam skaidri – „Neceriet, ka kads cittautietis atstas Latviju, bet, ja kads meginas to panakt, tad pludis asinis, daudz vairak, neka tas bija Gruzija un Armenija”
Kur Dainis Ivans redz glabinu? Steidzigi jarada liberali centriska dazadu tautibu politiska partija, janorobezojas no visiem radikaliem un, protams, LR pilsoniba jadod visiem, kas to velas. Vins saka: „Pilsoniba, tapat ka neatkariba, ir brivi jaizvelas.” Dainis Ivans pauz kosmopolitiskus uzskatus.
Pazistamais kinokritikis Abrams Kleckins ari uzskata, ka LR pilsonibu var pieskirt visiem pastavigajiem iedzivotajiem, tikai viniem jabut republika pierakstitiem, jastrada un janodzivo Latvija 5 vai 10 gadus. Kleckina kungs ir pilnigi vienispratis ar Zalamanu Kacu sada secinajuma: „Ja „istie” LR pilsoni ieveletu Saeimu un saktu parvaldit daudzos „neistos” pilsonus, kuri ir potenciala „piekta kolonna”,– ta butu vispretvalstiskaka no visam iespejamam politikam.”
Abrams Kleckins, tapat ka Dainis Ivans, priecajas, ka Latvija ir Dozorcevs ar savu sturgalvibu un izturibu. Te griba iesaukties: Tads tadu pazist un atbalsta!” Kleckins ir loti norupejies par padomju armijas virsniekiem. Vins ir nobazijies par to, kas notiks ar viniem, ja tiktu izpildita prasiba lidz si gada beigam izvest simts tukstos virsnieku ar gimenem.. „Ja tas tiks izpildits, tad ziemu sie cilveki sagaidis bez jumta virs galvas.” (..) Kleckins mierina, laikam latviesus, teikdams: „Neuztraucieties par virsnieku atrasanos Latvija un par to, ka vini neprot latviesu valodu. Problema atrisinasies pati no sevis.”
Es gribetu dzirdet no Kleckina kunga, ko vins teiktu, ja Izraela butu ienakusi vai iesutiti, teiksim, arabi, vairak neka tur dzivo ebreji, un arabi vinu valodu neprastu? Ko teiktu, piemeram Jurijs Abizovs, Vladimirs Bezpalko, ja vinu Tevzeme butu iesutiti vai brivpratigi iebraukusi vairak cittautiesu neka krievi vai ukraini? Es piekritu Bezpalko kungam, ka ir vajadzigs kads ipass pilsonu statuss, kuru pieskir tiem, kas Latvija nostradajusi 20 – 30 gadus. Es gribetu zinat, vai pie tadiem apstakliem ari Kleckins teiktu: „Skirot pec nacionalas pazimes ir nejedzigi, aizvainojosi, nepielaujami.”” Kleckins saka: „Tada dalijuma „latviesos” un „nelatviesos” nav.” Ir! Abrams Kleckins parak zemu verte latviesus, ja vins cer tos parliecinat, ka viss miljons iebrauceju sastav tikai no vina pieminetajam grupam. Un kapec, ar kadu noluku tika komandeti uz Latviju partijas un komjaunatnes funkcionari, vadibas ranga darbinieki? Un kapec iebraukusie limitstradnieki pec paredzeto darbu pabeigsanas neatgriezas savas dzives vietas, ka to dara visa brivaja pasaule?
Kleckina kungs! Neridiet tisi pret latviesiem cittautiesus! Neesmu ne no viena dzirdejis iebildumus pret to, ka Latvija paliek dzivot krievi, ebreji, poli, lietuviesi, igauni, vaciesi, kuri Latvija dzivoja pirms kara. Gandriz visi vini ir ari Latvijas Republikas pilsoni. Nacionalitate nav skerslis pilsonibas (pavalstniecibas) iegusanai. Runa ir ne par nacionalo piederibu, bet gan par okupacijas un kolonizacijas seku likvidesanu, un pie tadam sekam pieder ari latviesu parkrievosanas noluka iepludinatie cittautiesi. Nedomaju, ka atradisies daudzi, kas par mulkibam sauks pienemumu – ja visi krieviski runajosie iegutu pilsonibu, tad, uzvarejusi Saeimas velesanas, vini var lugt pievienot Latviju atkal Krievijai.”
25.11.91.
„Nacionalai apzinai un nacionaliem elementiem ir jabut katra cilveka pamatam, vienalga, vai vins ir latvietis, krievs, ukrainis, ebrejs vai cits.
Kam nav apzinas, tas ir nabags.
Bez nacionalas apzinas personiba degradejas.
Katra valsti var but tikai viena nacija un tai ir tiesibas but sava zeme saimniekam, noteicejai.”
„Ka izdzivot lidz tam laikam? Japanak nelokama valsts vadibas politika. Teiksu atklati: veletos, lai visaugstakajos kreslos sedetu cilveki, kuri pirmaja vieta vienmer liktu latviesu tautas intereses un butu drosaki un darbigaki tiesi saja joma. Mani neapmierina ne AP, ne MP lidzsinejais darbs. Tacu sodien es neredzu iespeju nomainit pirmas personas ar labakam. Tacu ir janomaina atsevisku resoru vaditaji, vispirms Iekslietu un Arlietu ministriju vaditaji. Zinu, ka daudzi sadu nodomu var neatbalstit, bet es ludzu padomat.
Vai var palikt Iekslietu ministra amata cilveks, kad ministrijas aparata ir pienemti darba daudzi bijusas Latvijas PSR Valsts Drosibas komitejas darbinieki, kuri pauda interfrontiskus uzskatus, atbalstija lielkrievu sovinismu? Piemeram, ar iekslietu ministrijas sa gada desmita februara paveli nr.31 pienemts darba kadru dala Ojars Ozols – bijusais LPSR VDK darbinieks. Tiesi kadru dala ir ta, kas rekomende darba cilvekus atbildigos amatos visa ministrijas sistema. Andris Steinbriks – bijusais Latvijas PSR VDK 2. dala 2. nodalas darbinieks ar jau mineto paveli ir iecelts par seviski svarigu lietu vecako inspektoru Rigas milicijas parvaldes 6. nodala, vinam pieskirta milicijas kapteina pakape. Leonids Pugo – Latvijas PSR VDK 2. dalas (pretizlukosanas) darbinieks, bedigi slavena VDK prieksnieka un Latvijas KP CK I sekretara Borisa Pugo brala dels norikots taja pasa nodala, kur Andris Steinbriks un tada pasa amata. Parasti lidz seviski svarigu lietu vecakajam inspektoram labi stradajoss darbinieks uzkalpojas ne atrak ka pec 10 - 15 gadu nostradasanas ministrija. Jaunizveidotaja Informacijas departamenta pirmaja nodala (izlukosanas) ari pienemti bijusie Latvijas PSR VDK pirmas nodalas darbinieki, bet si dala agrak bija paklauta Maskavas Galvenajai izlukosanas parvaldei. Si nodala sastav no darbiniekiem, kuri parcelas darba ar visu savu bijuso agenturu un rezidenturu. Sadus lidzigus piemerus varetu minet daudz. Vai tad jabrinas, ka Iekslietu ministrijas sistema nospiedosais vairakums darbinieku latviesu valodu neprot, bet patriotiski noskanotie latviesu puisi saja sistema stradat atsakas. Svarigas pasu lietas karto cilveki, kuriem uzticeties nevar.
Vai var vadit Iekslietu politiku cilveks, kas atklati aizstav pilsonibas pieskirsanas nulles variantu un kas par politiskas nodalas vaditaju pienema Valujevu – bijuso Latvijas KP CK partorgu Rakstnieku Savieniba, un par padomnieku ministrija – Mavriku Vulfsonu, kas istenoja komisijas vairakumam nepienemamu arpolitiku.”
„Tagad nu nakas ciest savas nepareizas kadru politikas del. Godmana kluda ir ari ta, ka vins par saviem padomniekiem ir izraudzijies pilnigi nepiemerotas personas, tadas ka Vladlens Dozorcevs, Edvins Inkens u. c.”
„Nevar mus darit atbildigus par tautsaimniecibas attistibu, kas novesta lidz katastrofai. Tas, kas ir sodien, ir pusgadsimta nemakuligas saimniekosanas, nederigas sistemas, kaitigas politikas, bet ne musu viena gada ne visai rezultativa darba sekas. Nevaram tacu neredzet, ka Latvijas izlaupisana turpinas un pat vel palielinas. Laupa mus Maskava, Vissavienibas resori, laupa mus daudzie saradusies kooperativi, dazadas citas negodigu lauzu apvienibas un atseviski neliesi, kuriem nekas isti cilvecisks nav svets.”
„Saubos, ka kads politikis vai kads cits notikumu vertetajs pirms 6 – 8 gadiem domaja, ka tik atri moraliski degradesies, pagrims daudzi atmodas laika aktivisti, kas toreiz kveli solijas stradat tautas vairakuma un latviskas Latvijas laba, ka vinus pilnigi parnems varaskare un alkatiba.”
„Sakas mantas grabsana sev, visatlautiba, zagsana, valsts un pasvaldibu nekustama ipasuma izpardosana radiem un draugiem vai par kukuliem – jebkuram. Tika mekleti arejie aizdevumi un ne mazums piesavinajas miljonus. Lielas iespejas piesavinaties iedragaja morali daudziem agrak godigiem cilvekiem.
Ari valsts neatkariba bija tikai „uz papira”. Pie varas esosie bijusas padomju varas un komunistiskas partijas nomenklaturas darbinieki mekleja un atrada kontaktus ar Maskavu, kas nebija un vel nav atteikusies no nodoma paturet savos apkampienos Latviju (ari Igauniju un Lietuvu). Sekoja Maskavas noradijumi, ieteikumi, bet velak ari pieprasijumi un rikojumi, pat draudi. Klat vel apmelojumu lavina visa pasaule par it ka Latvija notiekoso. Ari pec PSRS (Krievijas) – brunoto speku izvesanas no Latvijas te palika desmitiem tukstosi gan oficialie, gan „klusam” demobilizetie militaristi un vinu gimenes locekli. Un arvien aktivak pie mums saka darboties „piekta kolonna”.
Seviski jau pedeja laika skaidri saskatams Maskavas plans – tisam radit Latvija aizvien lielaku saspilejumu Krievijas un latviesu un ta saucamo krievvalodigo attiecibas, kas var beigties ar ultimativam prasibam, ka tas notika 1940. gada, lai Latviju, ja ne iedabutu uz reizi tai sauktaja Neatkarigo republiku savieniba (NRS), tad tomer praktiski – pilniga paklautiba.”

Kategorija: Viedokļi | Pievienoja: Janis_A (05.Aug.2009)
Skatījumu skaits: 2721
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Pieteikšanās

Informaģentūra
TAUTASFORUMS
INFOWARS
ABOVE TOP SECRET
NATURALNEWS
GLOBALRESEARCH
DRUDGE REPORT
ECOCOLLAPS
PLANETA-MOJA
EARTH CHRONICLES
Statistika