http://www.aisbergs.lv/?p=5390

Neprāts un tā cena

VIEDOKĻI 28.01.2009

Pamatā jau es ar vārdu "ziedot” uzreiz saprotu, ka labprātīgi cilvēki atdod savus līdzekļus līdzcilvēkiem, kuri no tiesas cieš: vai nu tas ir bads, nepieciešama operācija, vardarbībā cietušas mātes un bērni, utt. Tad vēl ir atbalsts kultūras jomai - dažādiem koriem, deju kolektīviem, tautas ansambļiem, kas drīz vien aktualizēsies vēl vairāk, īpaši ja draud likvidēt "Latvijas radio” kori. Un vēl zinot, kādi apstākļi šobrīd ir nacionālajā bibliotēkā, tad tā ēka tomēr ir nepieciešama (lai gan tā ir pārlieku pompoza), arī tā vismaz daļēji top par ziedotāju/atbalstītāju naudu, kopā ar "Gaismas tīklu”.

Bet te pēkšņi "Latvijas televīzija”, rupji izsakoties, "bāž degunā” savu akciju seriālam "Neprāta cena”. Nav jau nevienam liegts to darīt, ja grib to seriālu, tad lai ziedo, ne jau man šis ikdienišķais trulums, kas tur tiek attēlots, ir nepieciešams, ko par "garīgo pārtiku” diezvai kāds domājošs cilvēks uzskatītu. Diemžēl no morāles viedokļa šobrīd tā akcija jau ir visai ļaundabīga sakot, ka "ja mums neizdosies, savāktos līdzekļus ziedosim labdarībai”. Tātad, ja izdosies savākt tos nepieciešamos 160,000Ls, tad atkal aktīvi norisināsies seriāla filmēšana (kas patiesībā ir tikai un vienīgi prasta izklaide), bet ja neizdosies, tad ziedos labdarībai savāktos līdzekļus.

Piedošanu, bet tas izklausās tieši tāpat kā es būtu nolēmis vākt ziedojumus lai varētu aiziet uz kaut kādu visai padārgu un ekskluzīvu bagātnieku klubu Rietumeiropā, sarīkot tur savu ballīti, bet ja pietiekošu summu caur ziedošanu neiegūtu, tad pabarotu, teiksim 1000 ubagus. Saprotams, ka tagad aktieriem klājas grūti, tāpat kā lielai daļai šīs valsts iedzīvotāju, bet vai viņi paši man personīgi spēj pa kārtai izskaidrot kādu labumu sabiedrībai dod šis seriāls? Un vai šāda ziedojumu akcija laikā, kad palīdzība ir nepieciešama ļoti daudz cilvēkiem (un šogad tas vēl turpinās vērsties plašumā), nav amorāla?

Linards Hartmanis
Otrdiena, 27. janvāris (2009)
No: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/linards-hartmanis/neprats-un-ta-cena