| Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Viedokļi |
|
http://www.aisbergs.lv/?p=6407
VIEDOKĻI 20.02.2009
Krīzei saasinoties, daudzi profesionāļi izvēlas doties strādāt uz ārzemēm. Tas nebūt nav kārtējais «Īrijas vilnis», ko uzkūluši labākas dzīves meklētāji — mazkvalificēts darbaspēks (trauku mazgātāji pabos, zemeņu lasītāji un šampinjonu griezēji). Nupat Latviju pošas pamest arī tās gaišākie prāti — zinātnieki, ārsti un uzņēmēji. Sācies emigrācijas trešais vilnis, kas draud izskalot valsti pustukšu. Krīzes atbalss Īrijā Pirms četriem gadiem peļņā uz ārvalstīm (galvenokārt Īriju) devās vairāki desmiti tūkstošu tautiešu. Gandrīz katrai latviešu ģimenei kāds tuvinieks vai paziņa bija aizklīdis «šampinjonu gaitās». Pa šo laiku daudzi ir atgriezušies, taču veiksmīgākie joprojām dzīvo svešumā — attīstījuši savu biznesu vai iekārtojušies labākās darbavietās. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina: patlaban uz ārzemēm pārcēlušies vairāk nekā 40 000 Latvijas pilsoņu un 2450 nepilsoņu (apmēram 20 000 no tiem atrodas Īrijā). Tātad: 5% no darbaspējīgajiem cilvēkiem Latvijā. . 2005. gada nogalē Valsts prezidenta kancelejas paspārnē esošā Stratēģiskās analīzes komisija veica pētījumu, aptaujājot Īrijā nonākušos latviešus. Toreiz noskaidrojās, ka lielāki ienākumi ir svarīgākais, bet ne vienīgais faktors, kas liek cilvēkiem doties uz Īriju. Aizbraukušie novērtē arī stabilu un drošu dzīvi šajā valstī. Kaut arī pētījumā viesstrādnieki pauda neapmierinātību par nestabilitāti un nepietiekamu ekonomisko attīstību Latvijā, lielākā daļa tomēr izteica vēlmi atgriezties mājās. Šķiet, tagad šāda iespēja ir radusies piespiedu kārtā. Ekonomiskās krīzes skartā Īrija vairs nelabprāt uzņem jaunus «ciemiņus» un pat apsver iespēju izmaksāt bez darba palikušajiem iebraucējiem iespaidīgu naudas pabalstu 6000–16 000 eiro apmērā — ar noteikumu, ka viņi dosies mājās un vismaz trīs gadus šajā zemē vairs kāju nespers. Viesstrādniekiem arvien biežāk tiek atteikti arī dažādi pabalsti. Pērn Īriju jau atstāja 100 000 iebraucēju. Jaunieši pārceļas pavisam «Parasti, kad mazkvalificēta darbaspēka trūkumu tirgus neizjūt, pietrūkst tieši augsti kvalificētu speciālistu,» stāsta LU socioloģijas doktorante, vairāku pētījumu par darbaspēka migrāciju autore Aija Lulle. Jau masveidīgās Īrijas iekarošanas laikā neapstiprinājās stereotips, ka Latviju pamet tikai nekvalificēts darbaspēks. Daudzos gadījumos aizbraucēji bija kvalificēti — vidējo, vidējo speciālo, nepabeigtu augstāko vai augstāko izglītību ieguvuši cilvēki. Protams, ārzemēs viņi strādāja savai izglītībai un spējām neatbilstošu darbu. Tiesa, tagad arvien vairāk pieaug tieši to profesionāļu skaits, kuri ārvalstīs strādā savā specialitātē. Dažādi krīzes laikā radušies iemesli (izglītības sadārdzināšanās, darba vietu trūkums, atalgojuma samazināšanās) likuši daudziem līdz šim veiksmīgiem speciālistiem izvēlēties darbu ārzemēs. Personāla vadības kompānijas «Talentor Latvia» direktore Katrīna Ošleja apstiprina: «Daudzi mārketinga un reklāmas darbinieki, kā arī spēcīgi personāla vadības speciālisti pēdējā laikā ir devušies strādāt uz ārvalstīm. Domājot par uzņēmuma optimizāciju, vadība šos cilvēkus atlaida pirmos.» «Talentor Latvia» direktore norāda, ka vairāki labi profesionāļi ir atstājuši Latviju, lai dotos papildināt savu izglītību ārzemēs. Šie ļaudis apsver iespēju dzimtenē vairs neatgriezties, jo šeit trūkst viņu kvalifikācijai atbilstošu darba vietu. «Joprojām laimes meklējumos brauc arī nekvalificēts darbaspēks — dažādu jomu palīgstrādnieki, kuri ārzemēs cer labāk nopelnīt. Daudzi no viņiem to dara atkārtoti. Bieži vien lēmumi tiek pieņemti iracionāli, neapsverot reālās iespējas jaunajā vietā. Par to liek domāt izvēlētie galamērķi, piemēram, Spānija, kurā bezdarbs ir vēl lielāks nekā pie mums. Pārsvarā viņi brauc paziņu, draugu un radu mudināti,» stāsta K. Ošleja. Citādi ir ar augsti kvalificētiem speciālistiem. Profesionāļi pārceļas uz ārzemēm tad, ja viņiem ir garantēta darba vieta vai plašākas izglītības iespējas. Pārsvarā visi, kuri aizbrauc uz ārzemēm, tur ieņem zemāku amatu nekā Latvijā. Piemēram, projektu direktors no Latvijas, visticamāk, Lielbritānijā būs tikai projektu vadītājs. «Jaunieši, kuri iegūst ārvalstu stipendijas, pārsvarā tur apmetas pavisam. Viņi ātri iegūst draugu loku un socializējas,» komentē K. Ošleja. «Protams, būtu labi, ja viņi iegūtu labu izglītību, uzkrātu zināšanas un atgrieztos dzimtenē, taču visbiežāk tā nenotiek.» «Gaišo prātu» emigrācija Labklājības ministrijas 2007. gadā veiktais pētījums par 2002./2003. un 2004./2005. akadēmiskā gada absolventu gaitām pēc mācību beigšanas parāda, ka ārzemēs strādāt vēlētos aptuveni 40% augstskolu beidzēju un trešdaļa profesionālo mācību iestāžu absolventu. Kā iespējamās migrācijas valstis biežāk tika norādītas Lielbritānija, Vācija, ASV, Īrija un Zviedrija. Viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc spējīgi un talantīgi jaunieši pārceļas uz dzīvi ārzemēs, ir plašās izglītības iespējas. Nesen eļļu ugunij pielējusi arī valdība, samazinot finansējumu augstākajai izglītībai. Tādējādi studēt ārvalstīs daudzviet ir lētāk nekā šeit. «Ir daudz jauniešu, kuri nesaredz sev piemērotas izglītības iespējas Latvijā un uzreiz pēc vidusskolas beigšanas domā par studēšanu ārzemēs. Pagaidām to saredzu kā priekšrocību: robežas ir vaļā, un tā ir unikāla iespēja iepazīt citu valstu kultūru un paradumus. Taču, ja krīze un bezdarbs saasināsies, mēs varam zaudēt ļoti labus speciālistus, kuru trūkumu vēlāk nožēlosim,» stāsta K. Ošleja. Aģentūras MERIDIAN GROUP (piedāvā mācību programmas visā pasaulē, tai skaitā prestižajā Kembridžas un Oksfordas universitātē) konsultante Ieva Zariņa teic, ka interese par studijām palielinās ar katru gadu: «Tā kā mēs organizējam arī angļu valodas kursus, kas nepieciešami darbam daudzās pasaules organizācijās, varam droši sacīt, ka arī interese par strādāšanu ārvalstīs nesarūk.» Par mācību galamērķi pārsvarā tiek izvēlēta Anglija, bet par darbu interesējas arī pavisam eksotiskās un tālās vietās, piemēram, Austrālijā un Jaunzēlandē. Arvien populārākas kļūst ar ekonomiku, mārketingu, sabiedriskajām attiecībām saistītas studijas. Pēdējā laikā topošos studentus ieinteresējušas ārzemēs apgūstamās jurisprudences, arhitektūras, inženierzinātņu un ekoloģijas programmas. «Iespējas ir ļoti plašas. Vienā Anglijas universitātē var būt pat 100 bakalaura programmu. Cilvēkus interesē izglītība, ko nav iespējams apgūt Latvijā — ar kino, mākslas un reklāmas jomu saistītas studijas. Lielākā daļa studējošo izvēlas tur mācīties arī maģistrantūrā. Daudzi atrod darbu jau studiju laikā un paliek ārzemēs pavisam», atzīst I. Zariņa. Latvijas Universitātes preses centra pārstāve Gundega Krakopa uzskata, ka apmaiņas programmu un starptautiskās sadarbības galvenais mērķis ir pieredzes un zināšanu bagātināšana, jo tādējādi Latvijai ir iespēja «saņemt» zinošus, kompetentus speciālistus un ekspertus: «Protams, pastāv risks, ka jaunieši neatgriezīsies no studijām ārzemēs, tāpēc mēs mēģinām šeit nodrošināt konkurētspējīgus apstākļus. Viens no instrumentiem ir iesaistīšanās dažādos sadarbības tīklos — projektos un šādu projektu iniciēšanā, piesaistot starptautisku finansējumu, piemēram, no ES fondiem, zinātniekiem u. tml.» Zaudēsim zinātniekus A. Lulle uzskata, ka «gaišo prātu» aizplūšana ir likumsakarīga: «Studiju maksa Latvijā ir ievērojami pieaugusi, un tāpēc topošais speciālists sev uzdod jautājumu: vai saņemtā kvalitāte būs atbilstoša prasītajai cenai? Tā kā maksa jau sasniegusi Eiropas prestižāko augstskolu līmeni, jauniešu lēmums pamest valsti ir saprotams. Tie visi ir topošie speciālisti, kurus zaudējam.» Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis domā, ka, palielinoties mācību maksai augstskolā, daudzi topošie zinātnieki (maģistri un doktorantūras studenti) izvēlēsies braukt mācīties uz ārzemēm, jo tur maksa ir mazāka un bieži vien ir iespējams mācīties par valsts budžeta līdzekļiem. Turklāt, samazinoties augstskolām piešķirtajam finansējumam, saruks arī pasniedzēju skaits, algas un līdz ar to — arī mācību kvalitāte. «Šobrīd, zinātniekiem dodoties uz ārzemēm, izšķirošais nav tikai darba samaksa, bet iespēja realizēt iegūtās zināšanas, meistarību un sevī uzkrāto potenciālu», saka akadēmiķis J. Ekmanis. Latvijā ir noņemti divi galvenie resursi, kas veicinājuši pētniecības attīstīšanos pēdējo gadu laikā: pilnībā likvidēts finansējums pētnieciskajai darbībai augstskolās, bet Latvijas Zinātnes padomes finansējums šogad atvēlēts tikai nacionālajām programmām un starpdisciplināriem pētījumiem. Tas nozīmē, ka daudziem jaunajiem zinātniekiem faktiski tiek noņemts iztikas avots. Pēc J. Ekmaņa domām, Latvijā pārāk lēni tiek īstenoti pasākumi, lai veicinātu jaunu cilvēku iesaistīšanos zinātnes darbā. Viens no šādiem pasākumiem ir jauno zinātnieku grupu veidošana, kas pārsvarā ir domātas pētniekiem, kuri no ārzemēm atgriežas Latvijā. Šis projekts varētu sākt strādāt tikai nākamgad, bet pa to laiku daudzi jau būs aizbraukuši. Otrs no šādiem projektiem ir Eiropas Sociālā fonda finansētās stipendijas doktorantiem, kas arī varētu tikt izmaksātas tikai rudenī. «Jautājums, vai jaunais cilvēks būs ar mieru gaidīt, īsti nezinot par iznākumu, ja daudzviet notiek aktīva aģitācija par labu aizbraukšanai uz ārzemēm. Neviens nevar pateikt, kad tiksim no krīzes laukā, bet topošajam doktoram nav laika cerēt uz neskaidru nākotni. Eiropā finansējums zinātnei tiek palielināts, jo krīzes laikā ir jāglābj topošie speciālisti, kuri var nodrošināt intelektuālo potenciālu. Pat mūsu kaimiņos — Lietuvā un Igaunijā — finansējums šai nozarei ir pieaudzis», norāda J. Ekmanis. Zinātnieku deficītu izjutīsim tikai nākotnē, bet informācijas tehnoloģiju speciālistu trūkums pastāv jau vairākus gadus. Izrādās, IT speciālisti uz ārvalstīm tiek pārvilināti jau studiju gados. Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma «RIX Technologies» izpilddirektore Vita Viese uzsver, ka šo darbinieku trūkumu izjūt visā Eiropā: «Pēc augsti kvalificētiem speciālistiem šajā jomā vienmēr būs pieprasījums. Viens no deficīta iemesliem nenoliedzami ir speciālistu aizplūšana uz ārzemēm, kur papildus darbam ir iespēja arī mācīties, tiek piedāvāti izdevīgāki noteikumi utt.» Aizbrauc pieredzējušie ārsti Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Ilona Kiukucāne ir pārliecināta, ka vispārējais atalgojuma samazinājums Latvijā ietekmēs daudzas nozares, jo īpaši sabiedriskā sektora pakalpojumus — veselības aprūpi un izglītību: «Tieši veselības aprūpes sistēmas darbinieki — profesionāļi, neredzot iespējas Latvijā nopelnīt atbilstoši savai kvalifikācijai, turpinās meklēt darbu citās valstīs.» Latvijas Ārstu biedrības speciāliste Zane Upate atzīst, ka katru gadu uz ārzemēm strādāt dodas ap 80–100 ārstu. Pagaidām finansējuma samazinājums medicīnai nav atstājis paliekošu iespaidu un aizbraukušo skaits nav palielinājies: «Iespējams, par to varēsim labāk spriest šā gada vidū.» Z. Upate novērojusi arī kādu pozitīvu tendenci — Latviju arvien mazāk pamet jaunie ārsti: «Pēdējos piecos gados rezidentiem atalgojums ir ievērojami pieaudzis, tāpēc jaunie speciālisti var normāli strādāt arī Latvijā.» Diemžēl tieši pieredzējuši ārsti patlaban ir lielākā riska grupa, kas steidz pamest Latviju. Laura
Brokāne,
Māris Stalidzēns, «Rīgas Balss» Virsraksta
precizējums – mans. | |
| Kategorija: Viedokļi | Pievienoja: Janis_A (20.Feb.2009) | |
| Skatījumu skaits: 1026 |
| Komentāru kopskaits: 0 | |