http://www.aisbergs.lv/?p=3479

Kā Latvija varēja nonākt līdz šādai situācijai?

VIEDOKĻI 10.12.2008

Ekonomikas sabrukums nākamajā gadā turpinās sagādāt nepatīkamus pārsteigumus. Latvijas valdības izraudzītie cenu pieauguma apturēšanas pasākumi ir mazefektīvi. Un patiesībā nevis ierēdņu centieni, bet pasaules likviditātes krīze izrādīs apvaldošu ietekmi uz inflāciju, to apgalvo arī daudzi eksperti. Pēc viņu vērtējuma, ietekmi atstāja augstie valsts izdevumi.

Mūsu valdības sagatavoto pasākumu komplekss 2008. gadā izrādījās mazefektīvs. Īpaša uzmanība tajos netika pievērsta ne vien monetārajiem faktoriem, bet arī antimonopola pasākumiem, efektīvas ražošanas attīstībai un tirgus piepildīšanai ar, raugoties no inflācijas viedokļa, jutīgām patēriņa precēm. Lauksaimniecība ir ļoti zemā līmenī.

Lai nomierinātu tautu, 2008. gadā jau veikta virkne svarīgu paziņojumu, kas attiecas uz algu paaugstināšanu budžeta iestāžu darbiniekiem un pensiju indeksēšanu. Manuprāt, pensiju indeksēšana pilnībā neatbilst Eiropā pieņemtajam iztikas minimumam.

.

Bezdarbnieka pabalsta saņemšanai iesniegto iesniegumu skaits strauji palielinās ar katru dienu. Latvijas ekonomikas stāvokli atspoguļojošo vadošo indikatoru indekss 2008. gada novembrī strauji pazeminājās.

Uz kredītu krīzes fona ASV Finanšu ministrija nāca klajā ar iniciatīvu samazināt ienākumu nodokli. Pēc resora domām, no tā amerikāņu ekonomika tikai vinnēs. Piedāvāju arī mūsu valstij savlaicīgi īstenot virkni steidzamu pasākumu, lai samazinātu nodokļu slogu attiecībā uz mazo un vidējo biznesu. Vispārzināms, ka ik dienu Latvijas uzņēmumu reģistrā reģistrējas desmitiem bankrotējušu firmu. Simtiem un tūkstošiem cilvēku zaudē darbu un eksistences līdzekļus. Mūsu latviešu jaunatnei savā vairākumā - valsts zelta fondam - nav labi apmaksāta darba. Augstskolas un skolas ik gadu pamet absolventi. Trūkst darbavietu. Uz šī fona rodas bandītisms un citi noziegumi. Uz šī fona mūsu valsts samazina policijas darbinieku skaitu?…

Eiropā pieņemts, ka iztikas minimums ir 400 eiro uz cilvēku. Tas pats attiecas arī uz tām siltajām zemēm, kur nav nepieciešams maksāt par mājokļa apkuri. Bet kāpēc pie mums pensionāri saņem žēlastības dāvanu, kas vidēji ir 130 līdz 150 latiem mēnesī? Samaksājot par monopolistiskajiem komunālajiem pakalpojumiem divas trešdaļas pensijas, viņiem atliek tikai putraimiem un maizei? Tā taču nav cilvēka cienīga dzīve civilizētā sabiedrībā - to sauc par izmiršanu. Vai jums par to nav kauns, cienījamie vadītāju kungi?… Kā var ik mēnesi saņemt un parakstīties par pieklājīgu atalgojumu, lieliski zinot, ka lielākā daļa tautas atrodas uz katastrofas robežas?… Jaunatne, mūsu zelta fonds, dodas prom no Latvijas. Kurš gan vecumdienās mums maksās pensiju, ja mūsu valsts tik strauji noveco?

Ko darīt? Nav nepieciešams no jauna izgudrot velosipēdu. Šim nolūkam nepieciešams izpētīt un steidzami ieviest mūsu valstī virkni pasākumu, kas jau ir ieviesti ekonomiski attīstītajās Eiropas valstīs. Piemēram, Vācijā, Francijā, Spānijā u.c. Visu nepieciešamo informāciju iespējams iegūt ar vēstniecību un konsulātu starpniecību.

Latvijā uz šodienu ķīlas platības atsavināšana parādu dēļ draud daudziem Latvijas iedzīvotājiem, bet, pēc prognozēm, 2009. gadā šis skaitlis nenovēršami pieaugs.

Hipotēku krīze ASV (2007) izprovocēja 2008. gada septembrī pasaules banku likviditātes krīzi: bankas pārtrauca izsniegt kredītus tai skaitā arī kredītus automašīnu, nekustamā īpašuma iegādei. Kā sekas tam pārdevumu un darbavietu apjomi sāka strauji samazināties. 2008. gada novembrī visas pasaules vadošās centrālās bankas pieņēma bezprecedenta lēmumu par procentu likmju vienlaicīgu samazināšanu. Tāpat par 0,5 procentpunktiem tika samazinātas Kanādas Bankas, Anglijas Bankas, Zviedrijas Bankas likmes. Bet nezin kāpēc pie mums Latvijas Republikā procentu likmes netiek samazinātas un saglabājas iepriekšējā līmenī?

Gāzes, benzīna un elektrības monopolcenas saglabājas augstā līmenī. Lai gan naftas un gāzes cena pasaules tirgū uz šodienu ir minimāla - 45$ par barelu. Taču KRIEVIJA vairumā gadījumu ir monopolists attiecībā uz GĀZES un NAFTAS cenām! Bet Latvijas valdība un valsts vadība nepieņem attiecīgus mērus, lai regulētu monopolcenas iedzīvotājiem.

2008. gada 13. novembrī publicētais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ekonomiskais apskats konstatēja, ka pasaules attīstītās ekonomikas ir piedzīvojušas recesiju. Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings norādīja, ka recesija būs skarbākā kopš Otrā pasaules kara laikiem, un pirmoreiz attīstītā pasaule piedzīvo to sinhroni.

Mūsdienu finanšu krīze slēpj sevī trīs draudus globalizācijai. Pirmkārt, tā var atņemt vēlēšanos padarīt par brīviem finanšu tirgus. Ja pat ASV un Eiropa netiek galā ar brīvā finanšu tirgus pārvaldi, kā gan mazās valstis var cerēt saglabāt kontroli pār to? Otrkārt, tā var iedragāt ticību kapitālisma modelim, kas balstās uz brīvo tirgu. Visbeidzot, krīze var pasliktināt ne tikai pasaules ekonomikas stāvokli, bet arī ietekmēs pilnīgu Latvijas ekonomikas sabrukumu kopumā.

2008. gada septembris kļuva par lūzuma brīdi kredītu krīzes attīstībā. Līdz šim no tās cieta lielākoties banku sektors. Taču sabrukums pasaules fondu tirgos, starpbanku kreditēšanas tirgos un vadošo finanšu institūtu krahs nostādīja jautājuma priekšā par globālas recesijas iespēju.

Uz šī fona 2008. gada novembrī Rīgas dome palielināja maksu par vietu kapsētā. Agrāk trīsvietīga ģimenes vieta maksāja 150 latus, tagad tās cena ir 300 latu. Bet ar divām pensijām nepietiek pat ģimenes vietai. Likumā rakstīts, ka pašvaldības pienākums ir uzturēt kapsētu. Es kā Latvijas pilsonis uzskatu tādu lietu stāvokli par formas nejēdzību un ņirgāšanos par latviešu tautu. Starptautiskie eksperti iesaka samazināt cenas visos ekonomikas sektoros KRĪZES dēļ!

Nodarbojoties ar apbedīšanas biznesu Latvijā jau 21 gadu, es labāk kā jebkurš cits varu novērot tautas ekonomisko kritumu.

Daudzi cilvēki, pateicoties stresiem un nedrošībai par rītdienu, pareiza uztura, darba trūkuma un nabadzības dēļ nenodzīvo līdz pensijai. Bet, ja arī nodzīvo, tad pensiju viņiem nenākas saņemt ilgi. Viņi nomirst. Bet ar pensiju nepietiek pat ģimenes vietas iegādei kapsētā. Nemaz nerunājot par pārējiem apbedīšanas pakalpojumiem un piederumiem. Kā, piemēram, radiniekus lai apglabā bezdarbnieki? Paraugieties uz statistiku, cik patlaban ir pašnāvības gadījumu. Cik daudz cilvēku atsakās no bēru ceremonijas, jo viņiem šim nolūkam vienkārši trūkst naudas! Latvieši arvien biežāk un biežāk iegādājas kartona zārkus par 40 latiem, kas neatbilst Latvijas tautas kultūrai un mentalitātei.

Gribu jums ar pārliecību paziņot, ka par divām vidēji statistiskajām Latvijas pensijām nevar ne tikai pienācīgi apglabāt cilvēku, - pat izdzīvot pienācīgi nav iespējams. Kurš no mūsu valsts vadītājiem pieļāva otrā līmeņa pensiju bankrotu? Kurš par to atbildēs? Varu izdarīt minējumu, ka tādas darbības un politika ir virzītas uz mūsu valsts cilvēku izsūtīšanu trimdā un iznīcināšanu. Uzskatu to par mūsu valsts negodu.

Varu kā piemēru minēt mūsu tuvāko kaimiņu Krieviju. Latvijas iedzīvotāja vidēji statistiskā pensija veido 250-300 latus mēnesī. Krievijas valsts bēru sarīkošanai Latvijā piešķir summu trīs pensiju apmērā. Plus vēl uz sava rēķina uzstāda pieminekli.

Lūdzu jūs tikt skaidrībā ar šiem jautājumiem, kā arī masu informācijas līdzekļus dot vēlētājiem atbildi uz jautājumu par to, cik mūsu valstī tiek iekasēts nodokļos un pa kādām pozīcijām, un kur, kādos apjomos tie tiek novirzīti. Piemēram: PVN, akcīzes nodoklis alkoholam, akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem, ceļa nodoklis, akcīzes nodoklis degvielai, uzņēmuma ienākuma nodoklis, ienākuma nodoklis no algas, dabas nodoklis, nodoklis uz taru, nodoklis uz īpašumu un citi?

Lūdzu sniegt man un Latvijas tautai izskaidrojumu, kā tas ir iespējams, ka Latvijai ir liels starptautiskais parāds un procenti no šīs summas. Tātad Latvijas valsts dzīvo uz parāda. Mūsu tautai ir pārliecība, ka ne mēs, ne mūsu bērni, ne mazbērni, pat ne mazmazbērni šo parādu ar procentiem nespēsim atmaksāt. Kā es saprotu, Latvijas tauta nepiekrita ņemt tādus parādus. Referendums šai sakarā netika izsludināts. Latvijas iespējamo parādu summas patstāvīgi tiek slēptas no iedzīvotājiem un vēlētājiem. Rodas iespaids, ka valsts ir nevis tauta, bet saujiņa ļaužu, kuri ir valdībā un pie varas. Un viss tiek darīts nevis tautas labklājībai, bet šīs saujiņas labklājībai.

Man ir ierosinājums, Latvijas Saeimai ieviest likumdošanā atbildību par likumu izpildi ne tikai politisku, bet arī kriminālu.

Konstantīns Žiharevs
Trešdiena, 10. decembris (2008) 00:07

No: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/143797