Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Viedokļi

Izmiršanas budžeta virzība…

http://www.aisbergs.lv/?p=13533

 

Izmiršanas budžeta virzība…

VIEDOKĻI 15.11.2009

 

Sakarā ar smago ekonomisko krīzi Latvijas ministru prezidents V.D. piedāvā Krievijas MP priekšsēdētājam V.P. pirkt Latviju.
Tas jautā : „ Ar vai bez cilvēkiem?”
Atbilde: „Ja šogad – tad ar, bet ja nākošgad, tad – bez…”.
………………………………………………. «DADŽA» anekdote.

v

Izmiršanas budžeta virzība…?

Latvijā notiek daudz dažādu svarīgu un ne tik svarīgu lietu. Un daži sīkumi. Par kuriem prese pat izvairās runāt, laikam jau lai nekavētu laiku tautai. Pats svarīgākais, ja notic preses rosībai, kas varot ietekmēt tautas nākotni un izdzīvošanas iespējas krīzes apstākļos, protams, ir skandāliņš starp teātru direktoriem – konsultantiem… Svarīgs jautājums ir vai Mozgis, kurš ir tik pat nevainīgs kā Loskutovs (to gan aizstāvēja opozīcijas imitācija), ka viņa vadītajā iestādē zūd naudiņas kaudzītes, ņems vai neņems, vai paņems vēlāk to nozīmīti, kuru tam piešķīra iestādes gadadienai… Latvijas pensionāru iespējas paēst iespējams nopietni ietekmēs arī Vairas sēdēšana vai nesēdēšana kādā skaistā krēslā… Protams, Latvijas un tautas nākotni ietekmēs piespiedu vienotība (kā savādāk izvērtēt preses lēdijas pūles savest kopā nespējīgos agrāk politiķus jaunā savienībā?) veciem vēžiem (kuri, starp citu, kopā noveda valsti šodienas situācijā), pārejot jaunā kopīgā kulītē… Uz šī fona tāds sīkums, kā budžeta pieņemšana, jau nav tik svarīgs un apspriežams. Faktiski tikai presē, kura domāta uzņēmējiem, var nedaudz atrast kādu atsevišķu likumprojektu ietekmes uz uzņēmējdarbību ietekmes analīzi. Protams, uzņēmējus interesē tikai ražošanu ietekmējošie faktori. Kopējā aina no tā paliek tomēr neatklāta. Parunājoties pie alus kausa ar banku darbiniekiem, nācies dzirdēt viedokļus un baumas, kuras vilina uz vienu slēdzienu – no saimnieciskās aprites tiek izņemtas finanses. No saimnieciskās asinsrites tiek izņemtas asinis..? Un saņemtie kredīti veicina naudiņas aizplūšanu no valsts. Un visa šī brīža valsts politika vērsta uz darba vietu samazinājumu ražojošajā sfērā.

.

Ja paskatās to valstu virzienā, kuras jau kustas ārā no krīzes bedres, tad tur notiek pretējs process – jebkuriem līdzekļiem valsts saimnieciskajā apritē pumpē iekšā jebkuras naudiņas (Obama pat vienkārši piedrukāja klāt kādus sīkus 800 miljardiņus USD…), paātrina tās apriti. Laikam atkārtošos, bet pievērsīšu uzmanību – necenšas saglabāt ierēdņus un izglābt ierēdņu nepelnītās lielās algas un banku peļņas, bet laiž saimnieciskajā apritē vairojot darba vietas savā valstī. Pērk izmešu emisijas kvotas, samazina PVN pakalpojumu biznesiem, atvieglo uzņēmējdarbības normatīvo bāzi… Starp citu, arī Latvijas ministri debatēs runā par līdzīgām lietām, tik darbojas pretējā virzienā. Kvotas iztirgojam (šādi samazinot darba vietas Latvijā tās nākotnē), radam nepieciešamību ļoti detalizētām automašīnu nobraukumu un telefonsarunu uzskaitēm, „īstā” brīdī ieviešam kapitālpieaugum nodokli, ceļam PVN, taisām teātri ar nekustāmā īpašuma un progresīvo nodokli (ka tik valsts īpašumus „godīgi” ieguvušie netiek piespiesti maksāt). Visai skaļi imitējam valsts pārvaldes aparāta samazināšanu uz apkopēju un sētnieku rēķina (kaut arī visiem skaidrs, ka 65% ierēdņu neierašanās darbā, darba rezultātu var ietekmēt tikai pozitīvā virziena). Interesanti, ka nesen ar likumu ierēdņiem aizliedza ieņemt partijās amatus, atstājot iespējas no sava amatkrēsla nodarboties ar uzņēmējdarbību (tulkojot latviski – nedrīkst no krēsla, izmantojot ietekmi, konkurēt ar politiķiem. Drīkst pelnīt izmantojot krēsla priekšrocības…). Ierēdņi apzaga pensionārus, tagad ķeras klāt vēl pagaidām strādājošo noguldījumiem, veidojot arī noguldījumiem nodokļus… Neapstrīdams jau fakts, ka arī citas valstīs nodokļus ņem, bet… Ko saņemam par šiem nodokļiem? Jo nodokļu politika vienmēr ir sava veida tirgus attiecības starp pilsoņiem un valsts pārvaldi. Mēs pērkam pakalpojumus, algojam darītājus… Tātad par samaksātiem nodokļiem kaut kas būtu jāsaņem pretī.

Piemēram, sociālais nodoklis. Latvijā sociālais nodoklis ir 33,09%, Igaunijā 33%.

Igaunijā no tā 20% aiziet pensijām, pārējie 13% procenti nodrošina veselības aizsardzību. Nē, protams, igauņiem arī vairāk patiktu, ja kosmētiskā un plastiskā medicīna būtu bez maksu, ja pieaugušo zobārstniecība, brilles būtu bezmaksas… kā tas ir ar visu veselības aprūpes sistēmu.

Latvijā sociālais nodoklis tiek izmantots valsts pārvaldes atalgojumam, bet pensijas samazinātas, medicīna ir tikai par maksu, slimnīcas taisa ciet… Tāda nu neliela starpība.

Premjers un ekonomikas ministrs savās runās (reakcija uz publiskotu informāciju par pāri par 200 000 pilsoņu ekonomisku emigrāciju) dara zināmu tautai, ka finanšu un ražojošā kapitāla, kā arī aktīvā (strādāt spējīgā un gribošā) darbaspēka aizplūšana no Latvijas ir normāls, gandrīz vai veicināms process (birokrāta sapnis – Latvijai lojāls pilsonis, kurš strādā ārpus Latvijas, nodokļus maksā Latvijā un aizejot pensijā vienlaicīgi aiziet no dzīves). Visos laikos visās zemēs gan cilvēku daudzums valstī tika uzskatīts par galveno kapitālu. Un šī kapitāla pieaugumu uzskatīja par valsts stiprināšanu. Ar tā iztirgošanu gan arī dažreiz nodarbojās daži netālredzīgi valdnieki (teiksim sīko vācu valstiņu hercogi – notirgojot uz ārzemēm savus cilvēkus zaldātos, beigās palika bez cilvēkiem… un savām hercogistēm…). Impērijas gan no seniem laikiem pavalstnieku skaitu vairoja… Arī Latvijas valsts dibināšanas laikā pilsonību deva ikkatram, kurš par neatkarību cīnījās, tādejādi vairojot valsts dzīvo spēku. Vai šodienas Latvijas pārvaldnieki piekopj tieši šo savu pilsoņu iztirgošanas biznesu? Kā savādāk var izskaidrot sociālantropologu pētījumu rezultātus, kuri liecina, ka 95% Latvijas pilsoņiem šogad ir zudusi ticība izkulties no ķezas saviem spēkiem Latvijas apstākļos, kaut vēl pirms pāris gadiem vairāk par 80% bija pārliecināti par šādu savu iespēju?

Cilvēku migrāciju valstī labvēlīgi ietekmēt var tikai ar ekonomiku un sociālajām garantijām, kuras sniedz stabila ekonomika. Tikai tāpēc pietiekoši daudzas valstis savu ekonomisko izaugsmi panākušas tieši ar imigrācijas veicināšanu. Šai ziņā ir skarba un ciniska politika, sava labuma aprēķins – kā no imigranta vairāk dabūt ekonomiska labuma savas valsts pilsoņiem, lai tiem nodrošinātu labāku izglītību, veselības un sociālās nodrošināšanas sistēmu. Šādu politiku piekopa Anglija, Vācija, Zviedrija, Īrija… piesaistīt savam darba tirgum pēc iespējas vairāk svešu darba roku, veidot darba vietas, izmantot svešu valstu pilsoņus savas valsts ekonomiskai attīstībai (katrs darba roku pāris kaut ko saražo un no nopelnītā kaut ko patērē uz vietas – neizved). Jo tur valdība savu politiku veido laikam ne līdz nākošās valdības atnākšanai, bet uz gadiem 5-15-50 uz priekšu. Un tradīcija apzagt pensionārus ierēdņu uzturēšanai tur ar nav ieviesusies… Izskatās, ka Latvijas valdība apzināti strādā par šo darba roku piegādātāju vecajām ES valstīm. Jo Latvijā tiek grieztas nost jebkuras iespējas veidot darba vietas pat jau esošajām, savām, darba rokām. Nav dzirdēts lai kāda atjaunotas neatkarīgās Latvijas valdība domātu par tālāku valsts nākotni, pēc savu pilnvaru izbeigšanos. Protams, ka īstermiņā aizbraukušie no Latvijas dod kādu artavu atsūtot uz Latviju svešumā nopelnīto naudu. Kaut arī aizbraucēji ir zuduši Latvijai īstermiņa kā patērētāji. Kā nelieli ekonomikas sildītāji. Bez tam valsts zaudē arī tos resursus, kurus ieguldīja gatavojot speciālistus. Tas notiek laikā, kad vecajās ES valstīs atvieglo kredītu iegūšanas iespējas un dod iespējas tos atstrādāt svešu valsts studentiem. Saņem speciālistus.

Bez tam līdz ar to Latvijā palikušajiem sadārdzinās valsts sniegtie pakalpojumi, samazinoties to patērētāju skaitam: veselības aprūpe, drošība, sociālā sfēra… Vēl jo vairāk, ja starp aizbraucējiem atrodas tādi, kuri vēlas atgriezties, tiem sarežģī šādu iespēju liekot maksāt nodokļus par darbu svešumā, liedzot veselības pakalpojumus utt. Uz šī fona skaists piemērs ir arī Latvijā samazinātie pabalsti bērniem, samazinātais neapliekamais minimums… Vai tiešām ir doma, ka tikai aiz altruisma Anglijā, Vācijā, Īrijā tiek maksāti solīdi pabalsti bērnu audzināšanai līdz pilngadībai? Ne tikai pilsoņiem, bet arī ievestajām darba rokām… Altruisms…?

Klasisks piemērs ir Latvijas karavīru darbība svešajās kara operācijās. Gatavoti tie tika par Latvijas nodokļu naudu, arī apmaksu saņem no Latvijas, bet paveiktais labums, ja tāds ir, nenāk kā ieguvums Latvijas vajadzībām… Tas pats ar aizbraucošajiem ārstiem, inženieriem…

Ja valdībai būtu vismazākā vēlme domāt par kaut vai kādu Latvijas iespēju attīstīties un izdzīvot, varbūt kas tiktu darīts nodokļu pazemināšanas virziena. Nu nedrīkst neapliekamais minimums būt mazāks par izdzīvošanas minimumu. Negaidot Satversmes tiesas lēmumu būtu jāatjauno pensijas un jāpārtrauc izplederēt sociālo budžetu. Un ražošanu… Nu nekas bez tas nesanāks. Bez tās tikai tukšums, kā iespējama brīva dzīves telpa.

Sagatavotais 2010.gada budžets turpina, un pat paātrina, Latvijas pilsoņu izbraukšanas stimulāciju. Paliek jautājums – kam tiek sagatavota zaļā Latvija? Iebraucējiem no kurienes?

Imants Burvis, LR pilsonis.

P.S. Ja ir nepieciešami politiski motivēti kredīti, tad ir skaidri jāapzinās, ka runa iet par politiku. Pat ja pēc tam izrādās, ka šos kredītus izmanto lai nobarotu politiķiem, ierēdņiem un citiem „savējiem”. Par to, ka šādi ir no SVF ņemtie kredīti, neviens nešaubās. Un lielvalstīm, kuras sniedz šos kredītus, ir savs viedoklis par to valstu uzvedības normām un nākotni, kuras ņem izsaimniekošanai šādus kredītus.

Vai maksājam ar savas tautas izmiršanu?

Imants,
15.11.2009.

Kategorija: Viedokļi | Pievienoja: Janis_A (15.Nov.2009)
Skatījumu skaits: 749
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Pieteikšanās

Informaģentūra
TAUTASFORUMS
INFOWARS
ABOVE TOP SECRET
NATURALNEWS
GLOBALRESEARCH
DRUDGE REPORT
ECOCOLLAPS
PLANETA-MOJA
EARTH CHRONICLES
Statistika