http://www.aisbergs.lv/?p=4373

Īsais kurss valsts novešanā līdz bankrotam-I

VIEDOKĻI 29.12.2008

Īsais kurss valsts novešanā līdz bankrotam, jeb kā mēs nonācām līdz tādai dzīvei - 1

Jauns gads vienmēr sākas ar jaunām cerībām un ticību, ka tas būs labāks, nekā iepriekšējais. Iespējams, tā arī notiks, jo vismaz politiskajā ziņā 2009. gadam vajadzētu kļūt par pārmaiņu gadu. Un lai vēlētāji kārtējo reizi neļautos masveida pseidopozīvismam, ir nepieciešams atrast atbildes uz dažiem jautājumiem – sākot ar to, kā Latvijas valsts īsti nonāca visaptverošās ekonomiskajās grūtībās.

Vainot pie Latvijas problēmām globālo krīzi un nesaprātīgos kredītņēmējus ir tas pats, kas vainot pie zobu sāpēm sievasmāti. Protams, tie ir faktori, kas pasliktina situāciju, taču kaut vai netālajā Igaunijā globālā krīze ir tāda pati, un privātpersonu kredītu ir paņemts vismaz tikpat daudz, tomēr igauņiem tas ne tikai netraucē maksāt krietni augstākas vidējās algas, pensijas un pabalstus, nekā Latvijā, bet vēl ir ļāvis arī uzkrāt krietnas rezerves nebaltām dienām, uz kuru rēķina var atļauties cēli aizdot Latvijai 100 miljonus eiro.

.

Igaunijas piemērs pilnībā apgāž vēl vienu mūsu valdošo politiķu popularizēto mītu – ka Latvija ir maza zeme, tamdēļ izdevumi valsts pārvaldes aparātam vienmēr būs lieli. Vienam Igaunijas iedzīvotājam ierēdniecības uzturēšana izmaksā gandrīz trīs reizes mazāk, nekā Latvijas iedzīvotājam (Latvijā valsts pārvaldei tiek tērēti 20% nodokļu, kamēr Igaunijā – 7%), lai gan tā ir vēl mazāka valsts nekā Latvija, kamdēļ, pēc mūsu varasvīru teorijas, tur pārvaldei būtu jāizmaksā vēl vairāk. Atliek secināt, ka ja vien mūsu bāleliņiem būtu bijusi vēlēšanās, arī Latvijā valsts pārvaldi varēja reorganizēt, bet tās izdevumus samazināt līdz kādiem 10% jau nu noteikti. Tikai to nedara vienā dienā un balstoties uz abstraktām matemātiskajām formulām, bet gan ilgākā laika posmā, pakāpeniski likvidējot nevajadzīgos un dublētos posteņus, maksimāli izmantojot informāciju tehnoloģijas, utt. Latvijas gadījumā šis ir plašs darbalauks.

Par tādu lietu, ka ceļi, runāt vispār nav jēgas – ja Latvijā divreiz īsāks ceļa posms izmaksā divreiz dārgāk, nekā Igaunijā, bet beigās vēl pie tam izrādās divreiz sliktākas kvalitātes, tad varbūt prātīgāk būtu Latvijas ceļu būvēšanu uzticēt igauņiem? Un ne tikai ceļu, jo ja papēta vienādus valsts un pašvaldību pasūtījumus Latvijā un Igaunijā, tad atliek vienīgi šausmās saķert galvu – Latvijā gandrīz viss maksā vismaz pusotru līdz divas reizes dārgāk. Kopumā tie ir desmitiem miljoni latu. Reāls piemērs – aptuveni vienā laikā pašvaldība Latvijā un pašvaldība Igaunijā iegādās no vietējiem kāda Polijas uzņēmuma pārstāvjiem vienu un to pašu elektronisko iekārtu. Latvijā par šo iekārtu tiek samaksāts 1,8 reizes vairāk, nekā Igaunijā. Šādas parādības ir masveidīgas, bet minēt, kur paliek starpība, nevajag – tā iegulstas par "jumtu” gādājošu partiju, ar tām saistīto uzņēmēju, utt. kabatās.

Citiem vārdiem - "nobirums” no daudziem valsts un pašvaldību, kā arī ES struktūrfondu projektiem tālu pārsniedz tautā mitoloģizētos desmit procentus. Ja šī prakse netiks izbeigta, bet kāds ducis nekaunīgāko birdinātāju sasēdināts aiz restēm uz krietniem gadiem ar mantas konfiskāciju – citiem par biedinājumu (iespējams, daudz efektīvāks sods būtu sabiedriskie darbi mūža garumā, teiksim, slaukot ielas pilsētu centros, taču to likums nez kādēļ neparedz), nekāda Eiropas Savienība vai Starptautiskais Valūtas fonds Latviju no bedres neizvilks.

Šādu uzskaitījumu ir var turpināt ļoti ilgi – bez pārvaldes un iepirkumiem, īpaši nepiepūloties, iespējams saskaitīt vairāk nekā 30 pozīcijas, kur izdevumi ir nesamērīgi lielāki, nekā reāli nepieciešamās summas. Un arī tas ne tuvu nav viss – ja ir laiks un vēlēšanās iedziļināties tajās atskaitēs un dokumentos, ko mūsu tautas kalpi sūta uz Briseli, bet pēc tam salīdzināt šos papīrus ar latviskajām versijām, tad sev par milzu pārsteigumu iespējams atklāt, ka likumu un lēmumu angliskās versijas bieži atšķiras no latviskajām, kā arī uzzināt, ka Eiropas Savienība ik gadu piešķir finansējumu pasākumiem, kuri, piemēram, veselības aprūpes jomā pastāv tikai uz papīra, taču nauda tiek reāli saņemta.

Citiem vārdiem – bez visa pārējā (nograutām neskaitāmām nozarēm, utt.) Latvija tiek pārvaldīta kā slaucama govs, par cik īstā lauksaimniecība ir faktiski likvidēta, bet kaut kās jau mūsu mehanizatoriem ir jāslauc. Politiskajā slengā šī slaukšana jeb sistēma Latvijas izlaupīšanai ir nodēvēta par darīšanu, un darītāji tad arī ir noveduši Latviju līdz patlabanējai situācijai, uz atvadām (cerams), izdarot vēl mēģinājumu pārdot to Krievijai – atdodot Abreni, bīdot gāzes spēkstacijas projektu, faktiski iesaistot valdošajā koalīcijā prokrieviskos divvalodīvas un pilsonības nulles varianta aizstāvjus no "Saskaņas centra”, utt. Un ja arī šoreiz vēlētāji iedomāsies atbalstīt pie varas esošās partijas, tad atliek vienīgi secināt – Latvija tiešām ir pelnījusi tādu valdību ar visām no tā izrietošajām sekām.

No: http://www.2v.lv/index.php/apskati/40-apskati/1691-sais-kurss-valsts-novean-ldz-bankrotam-jeb-k-ms-noncm-ldz-tdai-dzvei-1
27.12.2008