| Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Viedokļi |
|
http://www.aisbergs.lv/?p=6903
VIEDOKĻI 23.03.2009
Vara laimīgi pārcieta baiļu stresu, jo 16. martā latvju saulīte laimīgi norietēja, dievzemītei tā arī nepiedzīvojot ne prognozētās provokācijas, ne pareģotos upurus. Jāsecina, šajā valstī masu nekārtības izceļas vienīgi pēc Štokenberga & Pabrika rīkotiem saietiem. Leģionāru traģiku galvaspilsētā šoreiz pieminēja garlaicīgas un šļauganas politiskas vodeviļas žanrā — ar patriotu karogotu riksīti pa sirmajām Vecrīgas ieliņām un antifašistu falsetu Mildai pie kājām, ar mediju kurinātu histēriju, ar policijas toleranci pret goda alejām un ugunskrustiem… Tikmēr oficiālās amatpersonas sekmīgi tēloja beigtu zivju kālu. Par minētās piemiņas dienas vēsturiski politisko vērtējumu šogad publiski ne vārdiņa — lai neapbižojas ne «Daugavas vanagi» Rīgā un Londonā, ne krievu ērglis Maskavā un Antonijas ielā… Nu valsts kalendārā Māras diena, kad pompozi atminēsies 1949. gada izvešanās cietušos. Nešaubīgi, apaļajā gadskārtā dzirdēsim un redzēsim visu valsts eliti sērojam kopā ar pavalstniekiem. Sabiedriskā tālrāde notikumam gribēti/negribēti pieskaņojusi seriāla «Ilgais ceļš kāpās» atkārtotu demonstrāciju. Var diskutēt par šā režisora Brenča vēl Brežņeva laikā tapušā meistardarba atbilstību sociālistiskā reālisma kanonam, uzrādīt filmas eklektiku, kad daudzās sērijas apvieno gan neviltotu traģiku, gan asarainu melodrāmu, gan vēsturiskās patiesības, puspatiesības un melus… Gan laiks izšķirs, cik morāli/amorāli bijis vēstīt, piemēram, par leģionāriem un deportācijām, stāstījumā pielāgojoties komunistiskās ideoloģijas prasībām un izdabājot viltus teorijai par sociālistiskās revolūcijas uzvaru 40. gadā. . Tikmēr šie kalendārie datumi un kino zilajā ekrānā neviļus vedina padomāt par kolaboracionisma būtību un pēctecību Latvijā — gan visu okupāciju gados, gan mūslaikos. Latviešu pašpārvaldes malači steidza latvju puišiem uzstīvēt mugurā feldgrau trenčus un «Tēvijas» lappusēs aprādīja viņu ienaidniekus un tautas nelaimju vaininiekus. Sarkanie komunisma cēlāji un viņu izpalīgi steidza ziņot un stādīt sarakstus, lai reiz martā lopu vagoni austrumu virzienā neaizripotu pustukši. Vēlākos gados kolaboranti aicināja upurēt Staburagu elektrifikācijas vārdā, mācīja Dziesmu svētku kopkorim ziņģes par Ļeņinu un pārklāja Padlatviju ar stukaču tīmekli… Taču šim derdzīgajam kangaru stāstam nepiemīt vienīgi vēsturiskais grēku nožēlas aspekts — sak, godam pieminēsim upurus un beidzot nosauksim vainīgos pašu latviešu vidū! Kolaboracionisms, mainoties videi un apstākļiem, parāda savu nemirstīgo mutanta dabu. Tas pielāgojas pretlīdzekļiem un latentā stāvoklī saglabā dzīvotspēju kā Koha nūjiņa. Reiz latvju sabiedrības krējums pēc glaunām viesībām Benjamiņu namā skrēja uz krievu sūtniecību ikrus un vodku baudīt, lai pēcāk apsēstos pie Kirhenšteina valdības galda. Nu vieniem bāleliņiem prātā grandiozi Austrumu gāzes megaburbuļi, bet citiem — kārdinājums apsaimniekot Rietumu finanšu plūsmas, no labdaru fondiem izsist kāda pilsoniska projektiņa finansējumu, dabūt stipendiju vai grantu… Kazi, Lisabonas līgums Latvijas brīvvalsts idejai ne mazāk postošs kā t.s. bāzu līgums. Mainās formas, ne principi, kādos dzimteni izandelē kolaboranti un kompradori. Nacionālo interešu nodevība joprojām sakņojas pašlabuma kāres, nākotnes vīzijas maldu, baiļu un pašiznīcinošā stulbuma barotnē. Iespējams to darīt sīkumos — pārdodot zviedriem lietas kokus par šāļu malciņas cenu vai ostot dāņu cūku fermu smaku pašu pagastā. Vai pārdoties lielās lietās — Latvijai nonākot svešu banku atkarībā un zaudējot valsts spēju pieņemt valstiskus lēmumus. Vai pašrocīgi likvidējot gadsimtu garās lielražošanas tradīcijas, pārvēršot prieka un istabmeitas par galveno Latvijas eksportpreci. Vai brīvprātīgi degradējot izglītības sistēmu. Vai samierinoties, ka visi nacionālas nozīmes TV komerckanāli u.c. ietekmīgi mediji pieder ārzemniekiem. Tā nu turpinās latviešu ilgais maldu ceļš kāpās, kad dzimtajās smiltīs izdevies atrast vien dažas retas kukainīšu sugas, reliktu ķērpju audzes un ārlietu ministra ģimenes mājiņu. Mozus šai laikā, neganti svīstot, iespēja šķērsot tuksnesi un apiet zemeslodi pa ekvatoru… Aivars Tarvids | |
| Kategorija: Viedokļi | Pievienoja: Janis_A (23.Mar.2009) | |
| Skatījumu skaits: 1005 |
| Komentāru kopskaits: 0 | |