http://www.aisbergs.lv/?p=5448
Desmit "stulbi” jautājumi par ekonomiku
VIEDOKĻI 29.01.2009
Bardaks
- tā ar vienu vārdu visprecīzāk varētu raksturot Latvijas atbildīgo amatpersonu
"plānus” par valsts ekonomikas glābšanu. No vakar "Kas Notiek Latvijā?” redzētā
vienīgais secinājums varēja būt tāds, ka vai nu neviens nezin, ko darīt, vai arī
neprot/negrib to pastāstīt. Nepretendēju uz to, ka kaut ko saprastu no
ekonomikas, tāpēc manis uzdotie jautājumi ir vienkārša pilsoņa uzdoti un jomas
speciālistiem droši vien liksies dumji, taču tas raksturo tikai to, kāda ir
komunikācijas procesa kvalitāte starp varu un tautu - ja tauta nesaprot, ko
dara (ja dara) vara, tad tā iet uz arvien asākiem un radikālākiem protestiem,
jo tai nav nekāda pamata ticēt, ka pie varas esošie grib un prot meklēt izeju
no krīzes. Tāpēc jo svarīgāk tieši krīzes laikā ir, lai cilvēkiem (arī tiem,
kas nav ieguvuši ekonomistu grādus) tiktu saprotami izskaidrotas vismaz
elementārākās lietas, kas tiek darītas ar viņu naudu. Ne visi var būt tik
pieticīgi kā Zatlera kungs, kura ideālā premjera definīcijai acīmredzot pietiek
ar norūpējušos seju, kas centīgi uzskaita visdažādākos no tabulām izrautos
ciparus, taču nevieš nekādu konceptuālu skaidrību būtiskos jautājumos.
.
Tātad,
daži no stulbajiem jautājumiem, uz kuriem man, nemitīgi skatoties un klausoties
ziņu pārraides, intervijas, diskusijas, tā arī nav radušās atbildes, ir šādi:
1) No kurienes
pagājušā gada rudenī un ziemā valsts pēkšņi atrada simtiem miljonus latu, ko
iepludināt Parex bankā, ja pirms tam bija "plēšanās par katru santīmu”,
paziņojumi par algu iesaldēšanu un citiem taupības pasākumiem, lai pēc iespējas
mazinātu budžeta deficītu?
2) Kāpēc jau uzreiz pēc Parex bankas pārņemšanas noguldījumu izņemšanas
apjoms netika ierobežots, bet mēnesi tika gaidīts, ļaujot aizplūst no Parex vēl
simtiem miljonu latu?
3) Ja tiek apgalvots, ka SVF aizdevuma nesaņemšanas gadījumā jau
februārī būtu iestājusies valsts maksātnespēja, vai tas nozīmē, ka Parex bankas
glābšanas vārdā tika riskēts ar cilvēku algām un pensijām, respektīvi -
dzīvībām?
4) Vai tiešām vienīgais valdībai padomā esošais pasākums, kā
starptautisko aizdevuma naudu izmantot valsts ekonomikas stimulēšanai, ir -
caur bankām garantējot kredītus uzņēmējiem? Vai ar to pietiks, lai izceltu
Latvijas ekonomiku no bedres? Kad beidzot šis mehānisms tiks iedarbināts?
5) Naudu pa tiešo uzņēmējiem dot valsts nevarot un arī caur valsts
bankām nevarot, jo tad mums "pārmetīšot protekcionismu”. Tāpēc ekonomika
jāsilda caur privātbanku sistēmu, kas nozīmē, ka varas groži valstij atkal
izslīd no rokām, un loģiski, ka privātbankām rūp savas, nevis valsts
stratēģiskās intereses. Vai tādā gadījumā nav pienācis laiks mest latvisko
kautrību pie malas un rīkoties līdzīgi citām ES valstīm, kas protekcionismu
piekopj pat daudz plašākā mērā? Vai SVF un galu galā arī pārējiem aizdevējiem
svarīgākais nav tas, lai Latvija spētu kredītu atdot, nevis kaut kāda
piekasīšanās līdz sīkumiem par protekcionismu?
6) Kāpēc valdība nepiekrīt izveidot neatkarīgu, starptautisku aizdevuma
līdzekļu izmantošanas pārraudzības komisiju ar visplašāko Latvijas ekspertu
sabiedrības iesaistīšanu? Kādi vispār var būt tās morālie argumenti tam
nepiekrist, pēc visa, kas Latvijā noticis?
7) Kur bija loģika lēmumam palielināt PVN ar cerību pieaudzēt budžeta
ieņēmumus par 300 miljoniem, ja tādēļ prognozējams patēriņa samazinājums, kas,
uzņēmējuprāt, ne tikai nepalielinās (varbūt pat samazinās) budžeta ieņēmumus,
bet arī atstās negatīvu, vēl vairāk bremzējošu ietekmi uz ekonomiku kopumā?
8) Vai vienas "sistēmiski svarīgas bankas” glābšana ir vismaz 30 reizes
svarīgāka nekā visas Latvijas lauksaimniecības glābšana, ja pirmās glābšanai
līdz šim atradušies jau gandrīz 700 miljoni latu, bet otrās glābšanai neatrodas
pat 24 miljoni latu?
9) Kad beidzot šajā, daļai cilvēku jau kritiskajā situācijā, tiks
likvidētas naudu šķērdējošās valsts uzņēmumu valdes un padomes, kā to
tiešraides intervijā LTV laikā, kamēr norisinājās 13. janvāra grautiņš Vecrīgā,
apsolīja TP pārstāvis Māris Kučinskis?
10) Kāpēc valsts šajā situācijā nevar rast iespēju novirzīt dažādus
papildus iekrātos līdzekļus (piemēram, "Latvijas valsts mežu”, "Radio un TV
centra” u.c. uzņēmumu peļņas miljonus) tur, kur tie šobrīd akūti nepieciešami,
piemēram, Latvijas Radio, lauksaimniecībai utt.? Tikai nestāstiet, ka tas nav
juridiski iespējams - savu juridisko apgriezienu kapacitāti Saeima spilgti
nodemonstrēja tajā decembra naktī, kad balsoja par n-to likumu izmaiņām
ekonomikas stabilizācijas plāna pieņemšanai.
Tā,
lūk, varbūt dumji, varbūt nemaz ne tik dumji jautājumi, kādi, iespējams,
radušies ne tikai man. Ja kādam lasītājam ir atbildes versijas uz kādu no šiem
jautājumiem, ļoti palūgtu dalīties ar pārējiem komentāros! Tieši tāpat kā, ja
kādam ir vēl citi papildus jautājumi. Savukārt kāds no daudzajiem Latvijas
intervējošajiem žurnālistiem varbūt beidzot varētu šos jautājumus uzdot arī
valdošajiem politiķiem, un jautāt par vienu reizi vairāk, nekā tiek sniegta
izvairīga atbilde.
Ikars
Kubliņš
Ceturtdiena,
29. janvāris (2009)
No:
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/ikars-kublins/desmit-stulbi-jautajumi-par-ekonomiku
|