http://www.aisbergs.lv/?p=5448

Desmit "stulbi” jautājumi par ekonomiku

VIEDOKĻI 29.01.2009

Bardaks - tā ar vienu vārdu visprecīzāk varētu raksturot Latvijas atbildīgo amatpersonu "plānus” par valsts ekonomikas glābšanu. No vakar "Kas Notiek Latvijā?” redzētā vienīgais secinājums varēja būt tāds, ka vai nu neviens nezin, ko darīt, vai arī neprot/negrib to pastāstīt. Nepretendēju uz to, ka kaut ko saprastu no ekonomikas, tāpēc manis uzdotie jautājumi ir vienkārša pilsoņa uzdoti un jomas speciālistiem droši vien liksies dumji, taču tas raksturo tikai to, kāda ir komunikācijas procesa kvalitāte starp varu un tautu - ja tauta nesaprot, ko dara (ja dara) vara, tad tā iet uz arvien asākiem un radikālākiem protestiem, jo tai nav nekāda pamata ticēt, ka pie varas esošie grib un prot meklēt izeju no krīzes. Tāpēc jo svarīgāk tieši krīzes laikā ir, lai cilvēkiem (arī tiem, kas nav ieguvuši ekonomistu grādus) tiktu saprotami izskaidrotas vismaz elementārākās lietas, kas tiek darītas ar viņu naudu. Ne visi var būt tik pieticīgi kā Zatlera kungs, kura ideālā premjera definīcijai acīmredzot pietiek ar norūpējušos seju, kas centīgi uzskaita visdažādākos no tabulām izrautos ciparus, taču nevieš nekādu konceptuālu skaidrību būtiskos jautājumos.

.

Tātad, daži no stulbajiem jautājumiem, uz kuriem man, nemitīgi skatoties un klausoties ziņu pārraides, intervijas, diskusijas, tā arī nav radušās atbildes, ir šādi:

1) No kurienes pagājušā gada rudenī un ziemā valsts pēkšņi atrada simtiem miljonus latu, ko iepludināt Parex bankā, ja pirms tam bija "plēšanās par katru santīmu”, paziņojumi par algu iesaldēšanu un citiem taupības pasākumiem, lai pēc iespējas mazinātu budžeta deficītu?
2) Kāpēc jau uzreiz pēc Parex bankas pārņemšanas noguldījumu izņemšanas apjoms netika ierobežots, bet mēnesi tika gaidīts, ļaujot aizplūst no Parex vēl simtiem miljonu latu?
3) Ja tiek apgalvots, ka SVF aizdevuma nesaņemšanas gadījumā jau februārī būtu iestājusies valsts maksātnespēja, vai tas nozīmē, ka Parex bankas glābšanas vārdā tika riskēts ar cilvēku algām un pensijām, respektīvi - dzīvībām?
4) Vai tiešām vienīgais valdībai padomā esošais pasākums, kā starptautisko aizdevuma naudu izmantot valsts ekonomikas stimulēšanai, ir - caur bankām garantējot kredītus uzņēmējiem? Vai ar to pietiks, lai izceltu Latvijas ekonomiku no bedres? Kad beidzot šis mehānisms tiks iedarbināts?
5) Naudu pa tiešo uzņēmējiem dot valsts nevarot un arī caur valsts bankām nevarot, jo tad mums "pārmetīšot protekcionismu”. Tāpēc ekonomika jāsilda caur privātbanku sistēmu, kas nozīmē, ka varas groži valstij atkal izslīd no rokām, un loģiski, ka privātbankām rūp savas, nevis valsts stratēģiskās intereses. Vai tādā gadījumā nav pienācis laiks mest latvisko kautrību pie malas un rīkoties līdzīgi citām ES valstīm, kas protekcionismu piekopj pat daudz plašākā mērā? Vai SVF un galu galā arī pārējiem aizdevējiem svarīgākais nav tas, lai Latvija spētu kredītu atdot, nevis kaut kāda piekasīšanās līdz sīkumiem par protekcionismu?
6) Kāpēc valdība nepiekrīt izveidot neatkarīgu, starptautisku aizdevuma līdzekļu izmantošanas pārraudzības komisiju ar visplašāko Latvijas ekspertu sabiedrības iesaistīšanu? Kādi vispār var būt tās morālie argumenti tam nepiekrist, pēc visa, kas Latvijā noticis?
7) Kur bija loģika lēmumam palielināt PVN ar cerību pieaudzēt budžeta ieņēmumus par 300 miljoniem, ja tādēļ prognozējams patēriņa samazinājums, kas, uzņēmējuprāt, ne tikai nepalielinās (varbūt pat samazinās) budžeta ieņēmumus, bet arī atstās negatīvu, vēl vairāk bremzējošu ietekmi uz ekonomiku kopumā?
8) Vai vienas "sistēmiski svarīgas bankas” glābšana ir vismaz 30 reizes svarīgāka nekā visas Latvijas lauksaimniecības glābšana, ja pirmās glābšanai līdz šim atradušies jau gandrīz 700 miljoni latu, bet otrās glābšanai neatrodas pat 24 miljoni latu?
9) Kad beidzot šajā, daļai cilvēku jau kritiskajā situācijā, tiks likvidētas naudu šķērdējošās valsts uzņēmumu valdes un padomes, kā to tiešraides intervijā LTV laikā, kamēr norisinājās 13. janvāra grautiņš Vecrīgā, apsolīja TP pārstāvis Māris Kučinskis?
10) Kāpēc valsts šajā situācijā nevar rast iespēju novirzīt dažādus papildus iekrātos līdzekļus (piemēram, "Latvijas valsts mežu”, "Radio un TV centra” u.c. uzņēmumu peļņas miljonus) tur, kur tie šobrīd akūti nepieciešami, piemēram, Latvijas Radio, lauksaimniecībai utt.? Tikai nestāstiet, ka tas nav juridiski iespējams - savu juridisko apgriezienu kapacitāti Saeima spilgti nodemonstrēja tajā decembra naktī, kad balsoja par n-to likumu izmaiņām ekonomikas stabilizācijas plāna pieņemšanai.

Tā, lūk, varbūt dumji, varbūt nemaz ne tik dumji jautājumi, kādi, iespējams, radušies ne tikai man. Ja kādam lasītājam ir atbildes versijas uz kādu no šiem jautājumiem, ļoti palūgtu dalīties ar pārējiem komentāros! Tieši tāpat kā, ja kādam ir vēl citi papildus jautājumi. Savukārt kāds no daudzajiem Latvijas intervējošajiem žurnālistiem varbūt beidzot varētu šos jautājumus uzdot arī valdošajiem politiķiem, un jautāt par vienu reizi vairāk, nekā tiek sniegta izvairīga atbilde.

Ikars Kubliņš
Ceturtdiena, 29. janvāris (2009)

No: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/ikars-kublins/desmit-stulbi-jautajumi-par-ekonomiku