http://www.aisbergs.lv/?p=1547

Četras republikas 90 gados. Un?

VIEDOKĻI 23.10.2008

18. novembra 90. gadadienas tuvošanās ir piemērots laiks, lai atskatītos uz Latvijas valstiskuma evolūciju 20. gadsimtā. Ja Francijā ir jau Piektā republika, varbūt varam mācīties un lietot numerāciju arī Latvijas 20. gadsimta republiku kaleidoskopā?

Tikai pāris nedēļas pēc (pirmās) Latvijas Republikas proklamēšanas 18. novembrī, jau 1918. gada 4. decembrī tika izveidota Stučkas vadītā Padomju valdība. 9. decembrī Sarkanā armija ieņēma Daugavpili, 30. decembrī Siguldu,1919. gada 3. un 4. janvārī Rīgu. No 18. novembra nebija pagājuši pat divi mēneši, kad 13. janvārī Rīgā tika proklamēta otrā – Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika.

Otrā republika ieviesa savu naudu, atņēma muižniekiem zemi (bet zemniekiem to nedeva), uzsāka Ļeņina ieteikto monumentālās propagandas plānu. Vēlākais Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu kompleksa autors Kārlis Zāle ļeņiniskā plāna ietvaros izgatavoja Itālijas brīvības cīnītāja Garibaldi krūšutēlu. Savu ieguldījumu plānā deva arī J. Tilbergs, T. Zaļkalns u.c.

.

1919. gada 22. maijā fon der Golcs (kuru plašāka sabiedrība pazīst no filmas „Rīgas sargi”) ieņēma Rīgu. Novembrī, kad viņš atgriezās kopā ar Bermontu, to atkārtot neizdevās.

„Rīgas sargi” gan rada jautājumus. Vai tiešām filmās par Latvijas vēsturi krietna puse notikumu ir jāizdomā? Pat tad, kad īstā vēsture ir interesantāka par fantāzijām? Tiesa, salīdzinot ar Lato Lapsas un līdzautoru grāmatu „Mūsu vēsture”, filma „Rīgas sargi” var pretendēt uz dokumentālā kino statusu.

Pēc Lāčplēša dienas Pirmā republika, kas 1920. g. 11. augustā noslēdza miera līgumu ar Krieviju, attīstījās līdz „baigajai vasarai”. 1940. gada 21. jūlijā no viena saraksta ievēlētā Saeima nodibina jau trešo republiku un pasludina padomju varas atjaunošanu. Interesanti, ka šajā republikā vairāk ap 300 000 komjaunatnes biedru paspēja vadīt tādu tagad slavenu dzimtu pārstāvji kā A. Gorbunovs, A. Rubiks un G. Loskutovs.

1990. gada 4. maijā pirmoreiz kādu no republikām proklamē plašās, demokrātiskās vēlēšanās izraudzīti deputāti. Ar Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmumu top jauna, Ceturtā republika. Tā izveido Trešās un Pirmās republikas likumu kokteili, ko vēlāk piemēro Eiropas Savienības prasībām.

Latvijas politikā ir devīgi maksāti mesli visiem šiem datumiem. Sviedri un asinis deviņus gadu desmitus bagātīgi plūda gan uz labējo, gan kreiso, gan uz Rietumu, gan Austrumu ūdensdzirnavām. Tiem, kas nemācās no vēstures, lemts to atkārtot. Latvijas sabiedrībai būtu beidzot jāmācās apvienoties kopējiem mērķiem, saprast un aizstāvēt savas valsts (nevis svešu lielvaru) intereses.

Ceturtās republikas stāvoklis tomēr liek domāt, ka drīz varam piedzīvot arī Piekto republiku, ceļš uz kuras dibināšanas datumu kā parasti ar lielākām vai mazākām asinīm tiks ierakstīts nu jau 21. gadsimta Latvijas vēsturē.

Normunds Grostiņš,
vēsturnieks
No: http://www.tautvaldiba.lv/?p=465#more-465