http://www.aisbergs.lv/?p=3960

Bet nu kāpēc tad vajadzēja glābt «Parex»?!

VIEDOKĻI 17.12.2008

Ir pagājis jau ievērojams laika sprīdis pēc vēsturiskā brīža, kad mūsu valsts un valdības pārstāvji no vienas puses un Valērijs Kargins ar Viktoru Krasovickis, no otras, parakstīja līgumu, ar kuru mūsu valsts tika pie apšaubāmas vērtības un kvalitātes īpašuma – Parex bankas.

Kopš šī brīža pagājušas vairākas nedēļas, bet no valsts maka caur Parex banku tās tagad jau bijušo noguldītāju kabatās aizplūdusi skaidri nenosaukta, bet neapšaubāmi liela, naudas summa. Aizdomīgi, ka tiek minēti ārkārtīgi atšķirīgi skaitļi, taču nav šaubu, ka runa iet par simtiem miljonu latu, kas jau ir aizplūduši. Kā arī vēl par simtiem miljonu latu, kas valstij no nodokļu maksātāju vai aizdevuma līdzekļiem bankā vēl jāiegulda un visticamākais tāpat jāzaudē.

.

Kopā, tātad, runa iet par vairākiem simtiem miljonu latu, kaut reizēm tiek runāts pat par miljardu. Turklāt, neapšaubāmi, ļoti slikti ir tas, ka neviena amatpersona vai vērojošais baņķieris līdz šim nav, kaut aptuveni, iezīmējuši kā šī nauda varētu tikt pilnībā vai daļēji atgūta. Tā vien izskatās, ka sabiedrība kopējās ekonomiskās krīzes kontekstā pamazām tiek gatavota scenārijam, ka vismaz liela daļa no ieguldītās naudas tiek zaudēta.

Tātad mūs, valsti un nodokļu maksātājus no miljonāriem līdz pensionāriem ļoti iespējams gaida simtu miljonu latu zaudējums, ko atmaksāt nāksies visiem un droši vien desmitu gadu laikā. Šādā situācijā būtu īpaši svarīgi saprast, cik pamatots, apsvērts un pārdomāts bija Ivara Godmaņa valdības lēmums par Parex bankas pārņemšanu.

Ir virkne faktu, kas neizbēgami rada nopietnas bažas un aizdomas. Pirmais – pats līgums sabiedrībai tā arī nav nodots. Otrais – kas līgumā ir ierakstīts, tā arī nav pateikts. Trešais – ne Ivars Godmanis, ne kāds cits tā arī nav iepazīstinājis ar pieņemtā lēmuma detaļām. Ceturtais un varbūt vissliktākais – ne Ivars Godmanis, ne kāds cits nav pat uzskatījuši pilnvērtīgi izskaidrot, kāpēc lēmums tika pieņemts.

Vienīgais – ir gari stāstīts par to, ka Parex bankas neglābšana un nepārņemšana būtu sagrāvusi Latvijas finanšu sistēmu, taču dīvainā kārtā izvairoties no jebkādu detaļu un mehānismu izklāsta. Varbūt esmu ne pārāk izglītots valstisko finanšu jomā, taču vienalga nesaprotu – kā tas sanāk?

Paskatīsimies vienkāršoti. Ir banka – liela, bet ne vislielākā un tikai viena no daudzām Latvijas bankām. Tajā ir daudz kontu, daudz izsniegtu aizdevumu, liels ķīlu portfelis utt. Cilvēki sāk no tās ņemt ārā naudu, bankai sāk pietrūkt naudas, lai to visiem izsniegtu, izskatās, ka nākotnē izsniedzamo naudu vajadzēs vēl vairāk, un tās nepietiks. Skaidrs, ka uzraugi nav bijuši īsti uzdevumu augstumos, bet, tie taču bijuši aizņemti ar iesniegumu rakstīšanu Drošības policijai. Tomēr kopumā šāda problemātiska situācija Latvijā diemžēl daudzkārt piedzīvota.

Tad kāpēc šādā situācijā banku vienkārši neatzīt par maksātnespējīgu, neiecelt administratoru un nesadalīt visiem kreditoriem to, ko iespējams sadalīt no bankas kredītportfeļa? Citiem vārdiem – nerīkoties kā likums to paredz? Kāpēc bankā iepumpēt milzīgos apjomos valsts naudu, lai tā no bankas nekavējoši aizplūstu kādiem nezināmiem noguldītājiem, kuriem citādi liela daļa naudas būtu palikusi iesaldēta vai pat zudusi? Jā, viņi varbūt arī kaut ko pazaudētu un pazaudētu pat daudz, bet kāds tam sakars ar valsts finanšu sistēmas sagrūšanu?

Šajā sakarā varu pieminēt divas pamācošas grāmatas, ko pēdējā mēneša laikā esmu izlasījis. Pirmā iznākusi nupat – tieši „Parex bankas” prezidentam Valērijam Karginam veltītā «Kargins Superstar». Vieniem tajā var patikt milzīgais pikanto detaļu daudzums, citiem stāsti par veciem laikiem, bet man nozīmīgākais šķiet kas cits – ārkārtīgi interesants, nekur iepriekš neredzēts, bet domājams, ļoti precīzs un spilgts Kargina kunga portretējums, ar kuru acīmredzot nav iepazinies mūsu visu zinošais un visu saprotošais Godmaņa kungs.

Ja būtu iepazinies – varbūt Godmaņa kungs būtu vēlreiz padomājis pirms valsts naudas iepumpēšanas Parex bankā: grāmata ļoti skaidri pasaka, ka Kargina kungs no jebkādas savas mantas jebkad savā dzīvē ir šķīries tikai tad, kad visi citi varianti viņam ir bijuši daudz sliktāki. Patiesībā viņš vienmēr ir izmantojis jebkādus citus veidus un metodes, lai no šādām situācijām izvairītos un lai zaudētājs izrādītos kāds cits. Ja reiz tagad Kargina kungs par kaut ko tādu izšķīrās, skaidrs, ka viņš bija izspriedis, ka labāk jau lai muļķos paliek kāds cits. Ja Godmaņa kungs pats piesakās, kāpēc gan ne? Protams, arī Kargina kungs ir zaudējis ļoti lielu sava īpašuma daļu, taču tā vienalga nav mērām tajos, daudzajos simtos miljonu latu, ko tagad var zaudēt Latvijas valsts.

Savukārt otrā grāmata ir paša Kargina memuāri «Nauda un cilvēki», kas iznākusi jau pirms vairākiem gadiem. Tajos cita vidū atrodams arī cits pamācošs stāsts par daudzus gadus senu pagātni, kad Kargina kungam vienreiz jau izdevies visu, vislabāk zinošo un saprotošo Godmaņa kungu apvest ap stūri. Stāsts ir tāds: Parex ar Godmaņa kungu, kurš arī toreiz bijis valdības vadītājs, saķērušies par Parex maiņas punktiem un to lomu, abi kungi tikušies, pastrīdējušies, bet saruna beigusies tā: «Ieturējis pauzi, premjers jautāja to, kādēļ arī biju nācis uz tikšanos: no kurienes tomēr radušies sākuma kapitāli? Sapratis, ka jāmaina sarunas tonis, piecēlos un pusčukstus teicu: «Tikai jums Ivar, kā noslēpumu: mums tos uz laiku patapināja Izraēlas biznesmeņi.» Pasaules cionisma pieminēšana atstāja uz Godmani iespaidu. Ar tāda cilvēka izskatu, kas beidzot panācis patiesību, viņš pateica dažus teikumus, kas liecināja par atbalstu Izraēlas kapitāliem…»

Vai šobrīd ļoti neizskatās, ka šoreiz Kargina kungs ir Godmaņa kungam pastāstījis jaunu pasaciņu par kādiem citiem kapitāliem – piemēram, mūsu draugu amerikāņu vai vēl kāda cita, un Godmaņa kungs tai atkal ir noticējis. Piemēram, ka bankai nevar atļaut nogrimt, jo tur paliek mūsu lielu un mazu draugu nauda vai varbūt seifos kas paslēpts tāds, kam tur arī jāpaliek? Kāpēc veco pieredzi neizmantot vēlreiz, ja tā vienreiz nostrādājusi? Slikti, ka mēs visi par šo naivumu maksāsim, tā kā būtu labi vismaz uzzināt, kas tieši mūsu valdības vadītājam sastāstīts Parex bankas sakarā un kas bijis stāstītājs?

P.S. Nododot īpašus sveicienus Drošības policijai, vēlos paziņot, ka šī publikācija visā pilnībā un pa sastāvdaļām pauž manu pilnīgo un absolūto uzticību Latvijas Republikas finanšu sistēmai, tās mūžīgajai stabilitātei un noturībai, kam ne nieka nespēj padarīt arī grūtāk saprotami lēmumi par Parex bankas «glābšanu».

Dans Liepiņš
Trešdiena, 17. decembris (2008)

No: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/144415