http://www.aisbergs.lv/?p=667

Par tautu un Dzimteni

SUBJEKTĪVI 08.10.2008

Par tautu var saukt tikai tādu cilvēku kopumu, kuri vēsturiski ilgu laiku dzīvojuši kādā konkrētā teritorijā, kurus saista viena valoda, tradīcijas, mentalitāte, kopības sajūta, Dzimtenes mīlestība, patriotisms un atbildība par tautas nākotni, turpinot savu dzimtu.

Tautai ir savas noteiktas un stingri ievērojamas morāles un sadzīves normas – uzvedība ģimenē un sabiedrībā, bērnu audzināšanā, sapratnē par labo un ļauno, attieksmē pret savu valsti, citām tautām un valstīm:

1. Katrs tautietis (tautiete) lepojas ar piederību savai tautai, pāri visam tur tās godu un labo slavu.
2. Katrs tautietis (tautiete) vēlas dzīvot tikai savā Dzimtenē, strādāt savas ģimenes un tautas labā.
3. Katrs tautietis (tautiete) ļoti saudzīgi un saprotoši izturas pret savas tautas vēsturiskajām tradīcijām, savas Dzimtenes dabu un visu tās dzīvo radību.
4. Tautiešu starpā valda saticība, savstarpēja sapratne, draudzība un izpalīdzība, kopīgiem spēkiem tiek apkarota ļaunuma un egoisma intervence.
5. Katrs tautietis (tautiete) līdz pēdējam elpas vilcienam visiem līdzekļiem aizstāv savu Dzimteni un tautu.

Indivīds, kas ilgstoši dzīvojis ārzemēs vairs nav tiesīgs sevi uzskatīt par pilntiesīgu savas tautas pārstāvi, jo šajā prombūtnes laikā, viņš gribot negribot ir bijis spiests daudz ko pārņemt no svešās tautas parašām, kultūras, sadzīves normām un tradīcijām. Lai pēc atgriešanās Dzimtenē viņš varētu sevi atkal uzskatīt par savas dzimtās tautas sastāvdaļu, viņam vajadzīgs adaptācijas laiks, kas ir ne mazāks par svešumā nodzīvoto periodu.

Indivīds, kurš pametis savu Dzimteni un tautu, pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, vairs nav tiesīgs sevi saukt par dzimtās tautas pārstāvi – viņš ir dezertieris un klaidonis.

Kā pierāda jaunāko laiku vēsture, tautu, kurai nepiemīt augstāk aprakstītās īpašības, vēsturiski ļoti īsā periodā, pavisam viegli var iznīcināt.

Atsevišķi cilvēki vai to grupas, kuri vēl runā izkropļotā savas bijušās tautas valodā, sajaukušies ar cittautiešiem, nodevuši savu Dzimteni, pārņēmuši citu tautu kultūras tradīcijas un sadzīves normas, vairs nav tiesīgi saukt sevi bojā gājušās tautas vārdā.

Juris P.
2006