http://www.aisbergs.lv/?p=683

Par noziedzību

SUBJEKTĪVI 08.10.2008

MANA KLASISIKĀCIJA.

Pirmais līmenis: „Noziedznieks” – atsevišķs bara (sabiedrības) indivīds, kas apzināti pārkāpjot «Likumu», vardarbīgi izmanto vai pakļauj savus sugas brāļus, gūstot sev materiālu labumu vai apmierina savas perversās tieksmes. Atsevišķs noziedznieks darbojas „uz savu roku” un viņu neviens nevada.

Otrais līmenis: „Noziedzīgais grupējums” (banda, mafija, partiju vadība un to "sponsori”) – noziedznieku grupa, kuri apvienojušies, lai varētu rīkoties plašāk un neatkarīgāk, gūtu lielākus ienākumus un varu. Šādas grupas parasti darbojas konkrētā teritorijā. Šo grupu vadībā izvirzās nekaunīgākie, stiprākie un nežēlīgākie subjekti.

Trešais līmenis: „Demokrātija” (noziedzīgo grupējumu apvienība) – noziedzīgie grupējumi, savstarpēji vienojoties, sadalījuši ietekmes sfēras un „likumīgi” pārņēmuši ekonomisko un politisko varu visā valstī.

a) Butaforiskās un tautai redzamās vadošās struktūras – pašvaldības, Saeima, valdība un prezidents.
b) Faktiskās, bet tautai neredzamās vadošās struktūras – pašmāju un starptautiskie finansu magnāti, noziedzīgo grupējumu "sponsori”, „ložas”, „klubi”, u.t.t..

Ceturtais līmenis: „Globālisms” – organizētās noziedzības augstākā forma, kad „demokrātija” pārņēmusi jau daudzas pasaules valstis.

a) Butaforiskās vadošās struktūras – ANO, Pasaules Banka, u.c.
b) Faktiskās vadošās struktūras – „Pasaules valdība”, „Zelta miljards” u.c., kas visiem iespējamiem līdzekļiem (tajā skaitā – finansiāliem un militāriem) cenšas pakļaut savai ietekmei visas pasaules valstis.
c) "Piektā kolona” un citi pašmāju "Pasaules valdības” pakalpiņi, kas šo politiku realizē uz vietas savā valstī.

.

ATBILDĪBA PAR NOZIEGUMIEM.

1. līmenī:

a) „Cīnoties pret noziedzību” paretam mēdz patraucēt.
b) Izņēmuma gadījumos (kad indivīds nemaksā „nodokli” vai kļuvis tik nekaunīgs, ka sāk traucēt 2. līmeņa darboņiem) var arī uz neilgu laiku apcietināt, turot „cietumā”, kas iekārtots daudz labāk nekā strādnieku un zemnieku dzīvokļi.
c) Cietumu iemītniekiem jāstrādā, protams, nav.

2. līmenī:

a) zemākās kvalifikācijas ierindas darbiniekus, „cīnoties pret noziedzību”, dažreiz mēdz arī apcietināt (ja vien to vadoņi nav nolēmuši viņus „norakstīt”). Parasti gan, lai nebojātu mafijas mundiera godu, viņi mēdz pakļūt zem auto vai, neuzmanīgi smēķējot, izkrist pa logu.
b) vidējā līmeņa darboņus praktiski nekad neaiztur. Protams, var būt izņēmuma gadījumi, ka pret kādu no viņiem dažus gadus veic „izmeklēšanu”, bet parasti „pierādījumu trūkuma dēļ” viņi tiek attaisnoti.
c) cienījamos mafiozo grupējumu vadošos darbiniekus netraucē tik ilgi, kamēr viņi noteiktā laikā un noteiktā summā (ievērojot inflācijas koeficientu) „sponsorē” un ar praktisku organizatorisko darbību atbalsta 3. līmeņa struktūras un viņu pasākumus (vēlēšanas, u.t.t.). Pilnīgi saprotams, ka šo noteikumu pārkāpēji mēdz nokrist pa kāpnēm un viņiem tiek sarīkotas grandiozas bēres.

3. līmenī:

1) no butaforiskās (tautai redzamās) vadošās struktūras:

a) pašvaldību darbiniekus, Saeimas deputātus, valdības ministrus „spēlējot demokrātiju” ik pa laikam mēdz nomainīt, lai arī citi savējie tiktu pie „siles”. Neatkarīgi no tā kādu noziegumu vai arī cik lielu kaitējumu viņu darbība nodarījusi, viņus nekad reāli nesoda. Augstākais „soda mērs” skaitās „politiskā atbildība”, tas ir – darbojies vien tālāk tādā pašā garā citā tikpat ienesīgā vietā.
b) prezidentu vispār nekad nesoda. Tas, uzspļaujot tautai, var dzīvot ar visām ērtībām savā valstī, vai tautai nezināmu motīvu vadīts blandīties pa pasauli, ar mierīgu sirdi grābjot no valsts kases cik sirds vēlas.

2) no faktiskās (tautai neredzamās) vadošās struktūras, neviens nekad un nekādā gadījumā nevar tikt sodīts. Vienīgi, ja nu viņu „nokož” savējie.

4. līmenī:

Par tur notiekošo „vienkāršajam mirstīgajam’ nekas nav zināms, bet pazīstot „demokrātiju” esmu pārliecināts, ka arī tur valda savi „vilku likumi”.

Juris P.
2006