Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Subjektīvi

Par darīšanu un nedarīšanu…

http://www.aisbergs.lv/?p=19253

 

Par darīšanu un nedarīšanu…

SUBJEKTĪVI 07.02.2011

 

Pārdomas izlasot „Jāņa” (07.02.2011. pulksten 01:43) un daudzu citu „Aisberga” apmeklētāju komentārus, kuru beigās bieži vien tiek uzstādīts jautājums: ”Ko darīt?

.

"Nākošā paaudze” šajos 20 gados jau ir izaudzināta – bez Dzimtenes mīlestības, bez nacionālā patriotisma, bez ģimenes vērtību izpratnes, bez cieņas pret sievieti un līdzcilvēku, bez praktiskā darba mīlestības, bez reālas atbildības par savas darbības sekām, bez, bez, bez…Toties ar globālisma un tolerances apziņu… arī pret nākošajiem bijušās Latvijas teritorijas iedzīvotājiem: melnas, brūnas, dzeltenas, u.c. ādas krāsas pasaules klaidoņiem un labākas dzīves meklētājiem, kuri aizpildīs tukšumu pēc „iedzimto” emigrācijas viļņa!

Un vēl – nekad nevajag aizmirst vecum veco sakāmvārdu: "Cerība ir muļķu mierinājums!” Ar to domāju mūs visus, kas gatavi gari un plaši pļāpāt, beigās uzdodot "standarta” jautājumu: "Ko darīt?” Pie tam labi zinot, ka pats reāli nedarīs neko, lai arī ko viņam piedāvātu… pat to, kas pašam skaidri redzams savā degungalā…

Un atradīs simtiem iemeslu, savas bezdarbības (lasi – gļēvulības un slinkuma) attaisnošanai – konkrētais priekšlikums "nav pareizs”, "nav likumīgs”, "neko nedos”, "nedemokrātisks”, „mūs nesapratīs” utt., utt. …

Pie tam, nekad un nevienam (pat sev) neatzīstoties patiesajā savas bezdarbības iemeslā – lai kaut ko reāli sāktu darīt, vispirms ir jāpaceļ savs dibens no datora (televizora) un "nedod dievs” – pat jāiziet no mājas. Un jāpaskatās uz līdzcilvēkiem un jāiedomājas sevi viņu vietā. Jāpadomā kā es varētu viņiem reāli palīdzēt… Kaut vai sīkumiņu, kaut vai morāli atbalstīt, lai viņi izjustu tautieša plecu un kopības sajūtu…, lai arī sāktu reāli rīkoties…

Vai „īstenam latvietim” tas vispār iespējams? Paskatieties uz savām plaukstām – pirksti taču liecas virzienā uz sevi, vai nē? Toties pastrīdēties savā starpā, atrast kur „piesieties” līdzcilvēka sacītajam vai rakstītajam, noraidīt viņa priekšlikumus (tādi gan gadās ļoti reti) – viena vienīga bauda!

P.S. Labi zinu, ka šāda mana nostāja ļoti aizvainos „īstenos latviešus”, jo neviens no mums pat zemapziņā nevēlas būt „slikts”! Tiešām, vēl ir dzīvi ļoti daudzi labi cilvēki, bet nekam nederīgi darītāji. Un ar katru „nākošo paaudzi” potenciālo darītāju kļūs arvien mazāk! Arī tādu, kuri vispār iedomāsies uzdot jautājumu: „Ko darīt?”, jo „Gan jau būs labi!

Juris P.
07.02.2011.

Kategorija: Subjektīvi | Pievienoja: Janis_A (07.Feb.2011)
Skatījumu skaits: 782
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Pieteikšanās

Informaģentūra
TAUTASFORUMS
INFOWARS
ABOVE TOP SECRET
NATURALNEWS
GLOBALRESEARCH
DRUDGE REPORT
ECOCOLLAPS
PLANETA-MOJA
EARTH CHRONICLES
Statistika