http://www.aisbergs.lv/?p=19350

Narkomānijas ierobežošanas programma

SUBJEKTĪVI 17.02.2011

Ievada vietā.

Pirms sākt visas valsts mērogā reāli ierobežot mūsdienu sabiedrību pārņēmušo narkomānijas sērgu, bija nepieciešams apzināties, ka narkomānijas pamatā ir starptautisko narkotiku tirdzniecības karteļu un pašmāju narkotirgoņu nepiesātināmā peļņas kāre un viņu absolūta vienaldzība pret līdzcilvēku veselību un dzīvību. Ievērojamu daļu savu ienākumu viņi izlieto valstu atbildīgo amatpersonu uzpirkšanai, lai tiktu lobētas viņu intereses. Milzīgi līdzekļi tiek veltīti visu veidu narkotiku patērētāju (kā esošo, tā potenciālo – sevišķi bērnu un jaunatnes) psiholoģiskai apstrādei ar visu veidu reklāmu palīdzību – sākot no „cilvēka tiesību” (lasi – narkomānu ekskluzīvo tiesību) propagandas, līdz totālai narkomānijas reklāmai televīzijas „šovos”, kinofilmās, teātra iestudējumos, jebkurās skatēs, izstādēs, koncertprogrammās, glancētajos žurnālos, kā arī absolūti visos citos masu informācijas līdzekļos un publiskos pasākumos – dienu un nakti, vienmēr un visur…

Narkomafija pēdējos gados atradusi jaunu un „progresīvu” narkotiku reklāmas paņēmienu, kas nosaukts par „cīņu pret narkotikām”. Viņi labi zina, ka svārstīgus cilvēkus un jo sevišķi – jaunatni, vienmēr var ieinteresēt „pamēģināt” to, pret ko „cīnās” oficiālā propaganda. „Nāves tirgoņi” ļoti labi apzinās, ka daudzas narkotiskās vielas (sevišķi – sintētiskās) pietiek tikai vienu-divas reizes „pamēģināt”, lai šis „mēģinātājs” būtu nokļuvis viņu valgos līdz mūža galam…

.

Bez visa augstāk minētā apzināšanās (tas nebūt nav pilns pretargumentu uzskaitījums) valsts vadībā un tās pārvaldes struktūrvienībās, nebija iespējams sākt reālu narkomānijas ierobežošanu savā valstī. Tad tā būtu bijusi tikai kārtējā „cīņa” pret narkomāniju, kas atkal pildītu šajā „biznesā” iesaistīto personu kabatas. Protams – uz savas valsts iedzīvotāju veselības un dzīvību rēķina – kā tas noticis līdz šim…

Protams, ka „nāves tirgoņu” kontrolētie un devīgi sponsorētie masu informācijas līdzekļi, tā saucamie „cilvēka tiesību” (narkomānu tiesības augstāk par visu) aizstāvji, kā arī paši narkomāni, „kulturālie dzērāji un smēķētāji” par šādu savu „tiesību” zaimošanu būs ļoti sašutuši. Bet viss zemāk teiktais domāts to cilvēku, kurus vēl nav iepinis savos tīklos narkotiku zirneklis, viņu ģimeņu, bērnu un reizē ar to – visas sabiedrības normālas un drošas dzīves telpas nodrošināšanai. Ja narkomāniem tas nepatīk – tā jau ir viņa problēma…

Un vēl – jebkurš no mums labi saprot, ka cilvēkā ieperinājušos ļaundabīgu audzēju NEKAD nevar izārstēt tikai ar runāšanu un pārliecināšanu. VIENMĒR jālieto ķirurģiska iejaukšanās, kas gan var paildzināt slimnieka dzīvi, bet NEKAD neatgriezīs viņu sākuma stāvoklī – pie pilnas miesas un gara veselības.

Valsts (ja to rakstām ar lielo burtu) ir ATBILDĪGA par savu iedzīvotāju veselības un dzīvības aizsardzību! Atbildīga par drošu dzīves apstākļu nodrošināšanu iedzīvotājiem un veselīgu sadzīves apstākļu nodrošināšanu visai sabiedrībai! Pretējā gadījumā tāda „valsts”, kas, neko pretī nedodot, tikai iekasē nodokļus un bez jebkādas kontroles tos izlieto nezināmiem mērķiem, nevienam tās teritorijā dzīvojošam Cilvēkam (ar lielo burtu) nav vajadzīga!

Balstoties uz visu augstāk minēto un vispārējas tautas nobalsošanas – referenduma pārliecinošiem rezultātiem, detalizēti izstrādāts un pieņemts likums «Narkomānija, narkotikas un to lietošanas ierobežošana», kura izpilde stingri reglamentēta un obligāti īstenojama dzīvē konkrētajā laika posmā.
.

Pasākumi pakāpeniskai narkomānijas ierobežošanai.

Izprotot narkotisko vielu graujošo iedarbību uz cilvēka veselību, reālu viņa dzīvības apdraudējumu, apzinoties katastrofāli zemo dzimstības līmeni, jaundzimušo ārkārtīgi slikto garīgās un fiziskās veselības stāvokli (kas, lietojot narkotiskās vielas, radies vecāku bezatbildības rezultātā), masveidīgo šķirto laulību skaitu un nepilno ģimeņu negatīvo iespaidu uz bērnu attīstību (bez attiecīgas pieredzes viņi nebūs spējīgi nodibināt un pildīt savus pienākumus pilnvērtīgā ģimenē), kā arī vēloties atgūt iedzīvotāju uzticību valdībai un pierādīt reālu tās spēju kontrolēt situāciju valstī, valdība izstrādāja, parlaments pieņēma un Prezidents izsludināja likumu, kurā, balstoties uz visu valsts iedzīvotāju referenduma pārliecinošiem rezultātiem, nolemts:

1. Pieņemt likumu (kas stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža): «Narkomānija, narkotikas un to lietošanas ierobežošana», (turpmāk tekstā - «Likums») kurā noteikts, ka par narkotiskām tiek nosauktas visas jebkuras izcelsmes vielas (un izstrādājumi, kas satur šādas vielas), kuru lietošana izraisa atkarību, sagrauj cilvēka (arī „pasīvo lietotāju”) veselību, iespaido cilvēka uzvedību, ierobežo tā rīcībspēju, rada draudus ģimenei, līdzcilvēkiem un līdz ar to – visai sabiedrībai.

2. «Likumā» deklarēts, ka par narkotikām uzskatāmi:

a) tabakas un citu indīgo augu izstrādājumi, kas paredzēti smēķēšanai, šņaukšanai, zelēšanai vai lietošanai jebkurā citā veidā (izņemot šajos augos esošo aktīvo vielu klātbūtni ārstnieciskajos preparātos, kurus lieto ārstniecības iestādēs un pārdod aptiekās pret ārsta izrakstītu stingrās uzskaites recepti);

b) jebkuri alkoholu (etilspirtu – etanolu: C2H5OH) saturoši šķidrumi (izņemot šīs vielas klātbūtni ārstnieciskajos preparātos, kurus lieto ārstniecības iestādēs un pārdod aptiekās pret ārsta izrakstītu stingrās uzskaites recepti).

c) jebkuras citas psihoaktīvās vielas - gan dabīgas, gan sintētiskās (stimulanti, depresanti, halucinogēni u.c), neatkarīgi no to agregātstāvokļa: cieta, šķidra vai gāzveida (izņemot „Veselības ministrijas” reglamentētās vielas, kas stacionārajās ārstniecības iestādēs lietojamas narkozēm, sāpju mazināšanai vai citām šauri specifiskām ārstnieciskām procedūrām).

3. «Likumā» noteikts, ka punktā 2.a. un 2.b. minētie izstrādājumi no likuma pieņemšanas brīža tiek dēvēti par «Narkotiskās vielām», bet punktā 2.c. minētās vielas par «Narkotiskām indēm».
Par narkotiskajām vielām (neatkarīgi no etanola daudzuma tajās) uzskatīt: alu, vīnus, šampaniešus, kokteiļus, degvīnus, konjakus un jebkuru nosaukumu citus narkotisko vielu šķidrumus, kā arī tabaku, citus indīgos augus un to izstrādājumus.

4. «Likumā» paskaidrots, ka punktā 2.a. un 2.b. minētās narkotikas lietot NAV AIZLIEGTS, bet to lietošana valsts un sabiedrības interesēs tiek pakāpeniski IEROBEŽOTA, bet punktā 2.c. minēto vielu lietošana AIZLIEGTA (izņemot ārstniecības iestādes, kurās, ar „Veselības ministrijas” speciālu atļauju, tās izmanto šauri specifiskos ārstnieciskos nolūkos).

5. «Likumā» noteikts, ka uz punktā 2.a., 2.b. minētajām narkotiskajām vielām un punktā 2.c. minētajām narkotiskajām indēm, no «Likuma» pieņemšanas brīža, tiek noteikts valsts monopols. Visi narkotisko vielu krājumi valstī tiek nacionalizēti un konfiscēti.
Saskaņā ar izstrādāto grafiku (bet ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā) bijušajiem īpašniekiem tiks izmaksāta konfiscēto narkotisko vielu pilna vērtība (vairumtirdzniecības cenās).
Visas ārpus ārstniecības iestādēm atklātās narkotiskās indes tiek konfiscētas un nekavējoties iznīcinātas.

6. Ar «Likuma» spēkā stāšanās brīdi jebkuru narkotisko vielu imports, tiek nekavējoties pārtraukts, to piegādes līgumi anulēti un nekādas pretenzijas šajos jautājumos netiks pieņemtas.
Reizē ar iepriekš minēto «Likumā» uzdots valstī esošajām narkotisko vielu ražotnēm savas produkcijas izlaidi saskaņot ar pieprasījumu valsts iekšēja tirgū.
Narkotisko vielu eksports aizliegts.
.