Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Subjektīvi

Jaunā izglītības sistēma

http://www.aisbergs.lv/?p=19310

 

Jaunā izglītības sistēma

SUBJEKTĪVI 14.02.2011

 


Uzdevumi:

a) , Pakāpeniski nomainīt līdzšinējo izglītības sistēmu, kura vairumā gadījumu balstās uz attiecīgajai politiskajai sistēmai piemērotām dogmām, neveicina sevi un apkārtējo pasauli izzinoša un izprotoša cilvēka audzināšanu, ar jaunu, kura šos uzdevumus veiktu.

b) . Radīt priekšnoteikumus, lai Jaunā izglītības sistēma darbotos stabili, bet bez stagnācijas savā attīstībā un pilnveidošanās procesā.

c) . Noteikt principus un precīzus noteikumus, pēc kuriem darbosies Jaunā izglītības sistēma skolās un augstākajās mācību iestādēs.

Ievads.

Vecās izglītības sistēmas, neskatoties uz piederību tai vai citai politiskajai sistēmai vai valstij, vienmēr ir balstījušās uz nepilnīgu, bet attiecīgajā laika posmā un sabiedriskajā sistēmā autoritatīvi atzītu informāciju.

Būtībā visas izglītības sistēmas līdz šim nav audzinājušas bērnus un jauniešus, bet piespiedušas viņiem iekalt iepriekšējo paaudžu autoru izvirzītās un bieži vien nepierādītās dogmas, minējumus un maldus. Izglītības sistēma pilnvērtīgi nav mācījusi bērnus un jauniešus domāt, analizēt un izprast apkārtējo pasauli, visumu, kā arī savus mērķus, spējas un vēlmes. Tāpat vecā sistēma līdz šim ir bezjēdzīgi noslogojusi jaunos prātus ar pārlieku daudzumu nelietderīgas, kļūdainas un pat melīgas informācijas, tādējādi bremzējot jaunā cilvēka attīstību, izziņas prieku un spēju analizēt apkārt notiekošos procesus. Ideālā gadījumā Jaunajai izglītības sistēmai būtu šīs problēmas jāatrisina, stingri individuāli piemērojoties katra atsevišķa bērna attīstības procesam, tomēr dzīvojot sabiedriskā sistēmā, tas nav pilnvērtīgi iespējams. Jaunās sistēmas mērķis ir iemācīt bērnus pētīt un izzināt, domāt un analizēt, atšķirt svarīgo no nesvarīgā un pats galvenais – vēlēties to darīt pašam, nevis spaidu kārtā.

.

Priekšnoteikumi.

Lai būtu iespējams veco izglītības sistēmu nomainīt ar jaunu, ir nepieciešams ievērot vairākus priekšnoteikumus, kuri noteiktu, kas un kādā secībā būtu jāveic. Ja jaunā sistēma tiktu būvēta no nulles, tad būtu vienkārši, jo nevajadzētu rēķināties ar vecās sistēmas darbības principiem un kārtību. Diemžēl nekas tāds realitātē nav iespējams, tādēļ var iet runa tikai par pakāpenisku vecās sistēmas pārbūvi.

Tātad viens no priekšnoteikumiem Jaunas izglītības sistēmas izveidei ir pakāpeniska pārbūve.

Pārbūve sevī ietver:

a) . Mācību iestāžu pakāpenisku nodrošināšanu ar Jaunai izglītības sistēmai atbilstošiem mācību materiāliem.

b) . Mācību iestāžu darbinieku pakāpenisku izglītošanu un testēšanu saskaņā ar Jaunās sistēmas prasībām un vajadzībām.

c) . Vecās izglītības sistēmas kritēriju, prasību un noteikumu nomaiņa ar Jaunajai sistēmai atbilstošiem.

d) . Izmaiņas mācību procesos, ietverot izmaiņas apmācību stundu un pasniedzamo priekšmetu skaitā, uzbūvē, izvietojumā un tematikā.

Vēl viens no priekšnoteikumiem ir izglītības sistēmas noteikšana par valsts attīstības prioritāti, ietverot sevī valsts un izglītības vadības patstāvīgas rūpes un atbildību par izglītības sistēmas darbiniekiem un mācību iestāžu materiālās bāzes nodrošinājumu.

Nākamais priekšnoteikums – valsts līmenī izstrādāts īstermiņa un ilgtermiņa attīstības plāns, kuru varētu izmantot, kā pamatu Jaunās izglītības sistēmas prioritāšu, attīstības virzienu un mērķu sabalansētai izstrādei.

Jaunās izglītības sistēmas pamatuzdevumi.

a) . Sagatavot valsts  sabiedriskajai dzīvei,  domāt un analizēt spējīgu, uz pasaules izziņu tendētu, informatīvi nodrošinātu, tikumīgu un morāli noturīgu personu.

b) . Izveidot labvēlīgu augsni tālākai izglītības sistēmas attīstībai, neatkarīgi no politikās un ekonomiskās valsts sistēmas izmaiņām.

c) . Izstrādāt principus, uz kuriem balstoties var nodrošināt valsts izvirzīto mērķu un prioritāšu sasniegšanu, nekaitējot atsevišķas personības izaugsmei un spējām.

Valsts izglītības sistēmas pārbūves posmi.

1. posms 2011. – 2013. g.

a) . Noalgot speciālistus, kuri var veikt jaunu mācību materiālu izstrādi un veco materiālu korekciju nepieciešamības gadījumā.

b) . Izstrādāt Jaunās izglītības sistēmas prasībām atbilstošus nepieciešamos mācību materiālus.

c) . Nodrošināt kvalificētu visu līmeņu mācībspēku personāla sagatavošanu, atbilstoši Jaunās sistēmas vajadzībām.

d) . Pakāpeniski izmainīt apmācības procesu - priekšmetu skaitu, tematiku un noteikt jaunu apmācības kārtību, 1 -  7. klasei, sākot no 2011 gada.

e) . Sagatavot tālākām izmaiņām 8 – 9. klašu skolēnus un pasniedzējus.

f) . Atteikties no 12 gadu gara apmācības procesa, nosakot no 2013. gada 1. septembra 9 gadu teorētisko un 2 gadu praktisko apmācību.

g) . Noteikt, ka skolu bērns var sākt apmeklēt ne agrāk kā no 7 gadu vecuma, sākot ar 2013. gadu.

h) . Sagatavot nepieciešamo dokumentu bāzi,  izmaiņu ieviešanai, gan valsts, gan privātajās mācību iestādēs.

2. posms 2014. – 2016. g.

a) . Turpināt iesākto darbu pie jauna mācību personāla un materiālās bāzes izveidošanas,  papildināšanas un korekcijas.

b) . Sagatavot un noalgot speciālistus un izveidot materiālo bāzi praktisko apmācību ieviešanai pēc 9. klases, sākot no 2015. gada.

c) . Pakāpeniski izmainīt apmācības procesu - priekšmetu skaitu, tematiku un noteikt jaunu apmācības kārtību, 8 - 9. Klasei no 2014. gada.

d) . No 2016. gada 1. septembra pilnībā pāriet uz Jauno izglītības sistēmu.

.

Jaunās izglītības sistēmas apmācību process.

.

Valsts Jaunās Izglītības Sistēmas shematiska konstrukcija.

P.S.

Pieļauju, ka var rasties daudz jautājumu un iebildumu. Tā ir tikai vispārēja koncepcija, bez sīkākas detalizācijas, kas attiecas uz mācību priekšmetiem, programmām un tēmām. Katrā ziņā var diskutēt par jebkuru punktu vai uzstādījumu. Vēlos tikai piebilst, ka centos atspoguļot savu personīgo izpratni par izglītības jautājumu, jo, manuprāt, esošā sistēma ieaudzina bērnos nepatiku pret mācīšanos un vēlāk - praktisku darbu. Šobrīd mācību process gulstas uz bērna pleciem, kā slogs vai nepatīkams un neizbēgams pienākums. Es gribētu bērnos panākt pretējo – prieku par jaunu zināšanu un prasmju apguvi.

Protams, tā ir tikai teorija. Pasaciņa par to, kas būtu, ja būtu.

Jānis A.
14.02.2011.

Kategorija: Subjektīvi | Pievienoja: Janis_A (14.Feb.2011)
Skatījumu skaits: 1228
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Statistika