http://www.aisbergs.lv/?p=3573

33. nodaļa.

●.«ZET» VALSTS.● 10.12.2008

33. nodaļa. Sports, mode, kultūra un māksla.

01.05.2011.
.

Fiziskā sagatavotība.

VALSTS atbalsta iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu, kura neatņemama sastāvdaļa ir cilvēka vispusīga fiziskā attīstība un regulāras sporta nodarbības ikdienas aktivitāšu līmenī.

VALSTĪ nepastāv tā saucamais „profesionālais sports”, kad cilvēks, piedaloties „gladiatoru cīņās”, milzīgo fiziski-garīgo pārslodžu dēļ strauji sagrauj savu veselību un jau pēc nedaudziem gadiem kļūst par invalīdu vai iet bojā. Šāda indivīda personību graujoša prakse tika kultivēta tā saucamajā „demokrātiskajā” sabiedrībā, kad visu noteica tikai un vienīgi nauda, jebkura pasākuma rentabilitāte un no tā iegūtā peļņa. Pie tam, galveno peļņas daļu ieguva nevis pats sportists, bet gan viņu pavadošo parazītisko liekēžu bars, kurš „barojās” uz sportista veselības un dzīvības rēķina.

VALSTĪ aktīvas fiziskās nodarbības ir iekļautas visu līmeņu audzināšanas un mācību iestāžu dienas kārtībā.

Vēlāk, patstāvīgajā dzīvē un ģimenē, cilvēki labprāt nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, galvenokārt – brīvā dabā.

Mode un tās tendences.

VALSTĪ kā absolūti nevajadzīgi un bieži vien pat cilvēka veselībai kaitīgi, nepastāv speciāli modes saloni un modeļu institūcija kā tāda.

Katrā vieglās rūpniecības uzņēmumā, kas specializējies audumu ražošanā, apģērbu šūšanā, apavu izgatavošanā, bižutērijas ražošanā u.t.t. ir savs speciāli apmācīts darbinieks(ki), kurš(ri), jebkuru jaunu produkciju vispirms izvērtē no sekojošiem aspektiem:

1. ar ko šī produkcija tīri praktiski ir labāka par iepriekš ražoto?

2. vai uzlabojums ir tik būtisks, ka nepieciešama produkcijas maiņa?

3. vai jaunā produkcija nebūs dārgāka par līdzīgu iepriekš ražoto

4. vai šī produkcija ir nekaitīga cilvēka organismam;

5. vai tā būs praktiska lietošanā;

6. vai tās ekspluatācijas laiks ir ilgāks kā vecajai produkcijai?

7. vai tās utilizācijas procesa atlikumi ir videi nekaitīgi;

8. un daudzus citus tīri praktiskus aspektus (pilnīgi izslēdzot tādu motivāciju, kā papildus peļņas gūšana).

Tikai pēc visu augstāk minēto argumentu izvērtēšanas un rezultātu publikācijas, tiek pieņemts lēmums par attiecīgās ražotnes produkcijas nomenklatūras maiņu.

Kultūra un māksla.

Visas kultūras un mākslas iestādes un tur strādājošie ietilpst sekundārajā – „izklaides sfērā”. Tas nozīmē, ka galvaspilsētā atrodas tikai šādas, VALSTS uzturētas un ar augstas kvalifikācijas darbiniekiem nokomplektētas mākslas un kultūras iestādes:

1. VALSTS teātris (komēdiju, dramatiskā un leļļu teātra trupas);

2. VALSTS koncertzāle (vieglās mūzikas un simfoniskais orķestri, koris un arī sevišķi augstas kvalifikācijas solisti);

3. VALSTS muzejs (etnogrāfiskais, medicīnas, tehnikas u.c. filiāles);

4. VALSTS bibliotēka (iespieddarbu, audio, video u.c. sekcijas);

5. VALSTS kinostudija (mākslas, dokumentālo, animācijas un leļļu filmu studijas);

6. VALSTS izstāžu centrs (gan pašmāju, gan ārzemju mākslinieku darbu, gan arī visu tematiku izstāžu, kas darbojas noteiktu laiku, rīkošanai);

7. VALSTS galerija izcilāko personu portreti, (kuri devuši lielu ieguldījumu VALSTS politiski-ekonomiskās neatkarības, iedzīvotāju veselības aizsardzības un tautas dzīves līmeņa paaugstināšanā). Viņu dzīves gaitu un paveikto darbu apraksti.

VALSTĪ netiek kultivēta kultūras un mākslas darbinieku kasta kā tas tika darīts „demokrātiskajā” sabiedrībā. Tā saucamie mākslinieki netiek izcelti un ikdienā slavināti ne plašsaziņas līdzekļos ne presē. Viņi tikai dara savu darbu. Viņi ne ar ko nav labāki vai vairāk cienījami par jebkuras citas profesijas strādniekiem un speciālistiem. Bieži vien pat otrādi – vairāk cienījami un vajadzīgi ir labi maizes cepēji, galdnieki, šoferi un citu visai sabiedrībai vitāli svarīgu profesiju darbinieki. Jebkurā gadījumā: bez teātra izrādes var iztikt, bet bez santehniķa – nu nekādi…

Visas pārējās kultūras, mākslas un sporta iestādes un to darbinieki darbojas entuziastu-pašdarbnieku līmenī un iespēju robežās bauda savas «Rajona Valdes» un veiksmīgāko uzņēmēju atbalstu.

Katra «Rajona Valde», savu finansiālo iespēju robežās, var uzturēt jebkurus kultūras, mākslas un izklaides objektus.