http://www.aisbergs.lv/?p=3602

32. nodaļa.

●.«ZET» VALSTS.● 10.12.2008

32. nodaļa. Transporta līdzekļi un satiksmes organizācija.

01.05.2011.
.

Mehāniskie transporta līdzekļi.

VALSTS uzdevums ir nodrošināt saviem iedzīvotājiem maksimāli drošus un veselīgus dzīves apstākļus gan pilsētās, gan ārpus tām, tādēļ populārākais pārvietošanās līdzeklis ir sabiedriskais pasažieru transports, bet vienai personai, nelielu attālumu pārvarēšanai un rokas bagāžas pārvadāšanai, visērtākais ir velosipēds.

Velosipēda «Vadīšanas Atļauju», sasniedzot 10 gadu vecumu, iegūst visi pirmā līmeņa mācību iestāžu audzēkņi, kas tur apguvuši «Satiksmes Noteikumus» un nokārtojuši gan teorētisko zināšanu, gan praktiskās braukšanas eksāmenu pilsētu ielās. Līdzīgā veidā velosipēda «Vadīšanas Atļauju» var iegūt gan jebkurš cits VALSTS iedzīvotājs, gan ārzemnieks.

«Likums» nosaka, ka jebkurš mehāniskais transporta līdzeklis (kura kustību neizraisa cilvēka muskuļu spēks) ir augstas bīstamības avots gan sev pašam, gan apkārtējiem.

Konkrētā tipa mehāniskā transporta līdzekļa «Vadīšanas Atļauju», pēc rūpīgas teorētiskās apmācības un vairāku pakāpju (manevrēšana, braukšana pa ielām ar dzīvu satiksmi, braukšana ekstremālos apstākļos – migla, lietus, sniegs, ledus) praktiskās braukšanas eksāmenu sekmīgas nokārtošanas, var iegūt tikai pilngadīgs VALSTS pilsonis.

«Likums» mehāniskos transporta līdzekļus klasificē sekojoši:

1. VALSTS iestāžu un uzņēmumu (tajā skaitā – speciālo dienestu) transporta līdzekļi;

2. Pašvaldības iestāžu un uzņēmumu (tajā skaitā – speciālo dienestu) transporta līdzekļi;

3. Privāto un kooperatīvo uzņēmumu transporta līdzekļi;

4. Privātpersonu transporta līdzekļi.

VALSTS «Satiksmes Noteikumos» noteikts šāds atļautais braukšanas ātrums (izņemot speciālo dienestu transporta līdzekļus):

1. pilsētu un apdzīvoto vietu ielās un ceļos, kuros atļauta mehānisko transporta līdzekļu kustība:

a) privātpersonu transporta līdzekļiem – līdz 40 km/h;

b) sabiedriskajam pasažieru transportam – līdz 60 km/h;

c) visiem citiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem – līdz 40 km/h;

2. ārpus pilsētu un apdzīvoto vietu robežām:

a) ceļos, kur kustība katrā virzienā organizēta tikai vienā joslā – līdz 60 km/h;

b) ceļos ar divu un vairāku joslu kustību – līdz 80 km/h.

Saskaņā ar «Likumu», visu veidu mehāniskie transporta līdzekļi jāaprīko ar automātisko bremzēšanas sistēmu un braukšanas ātruma kontroles iekārtu („melno kasti”), kas saistīta ar skaidri saskatāmām trīskrāsu gaismas (zaļš, dzeltens, sarkans) signālierīcēm:

1. automašīnām un citiem mehāniskiem transporta līdzekļiem ar kabīni – kabīnes priekšējā stikla augšmalas centrālajā daļā un kabīnes aizmugures stikla augšmalas centrālajā daļā;

2. motocikliem un citam mehāniskam transportam bez kabīnes – priekšā un aizmugurē.

Šajās ierīcēs redzamās gaismas krāsas nozīmē sekojošo:

1. nav gaismas – transporta līdzeklis vai nu stāv, vai arī brauc, bet nav tehniskā kārtībā;

2. zaļā gaisma – transporta līdzekļa ātrums ir līdz 40 km/h;

3. dzeltenā gaisma – transporta līdzekļa ātrums ir virs 40 līdz 60 km/h;

4. sarkanā gaisma – transporta līdzekļa ātrums ir virs 60 līdz 80 km/h;

5. mirgojoša sarkanā gaisma – transporta līdzekļa ātrums pārsniedz 80 km/h;

Jebkuram mehāniskajam transporta līdzeklim (izņemot speciālo dienestu transportu), pārsniedzot ātrumu 80 km/h, automātiskā ātruma kontroles iekārta izslēdz dzinēju, kuru atkārtoti var iedarbināt tikai pēc transporta līdzekļa pilnīgas apstāšanās.

Satiksmes organizācija

Jebkurās pilsētu un apdzīvoto vietu ielās abos virzienos ir iekārtotas:

1. ietves – kājām gājēju, bērnu un invalīdu ratiņu kustībai;
2. josla riteņbraucējiem (ja riteņbraucēju joslas platums ir mazāks par 1,5 metru – apdzīšana nav atļauta).

Pilsētu un apdzīvoto vietu centri, kā arī tiem pieguļošie rajoni, kuru robežas nosaka attiecīgā «Rajona Valde», privātpersonu un kravas mehāniskā transporta līdzekļu kustībai ir slēgti.

Tiesības pārvietoties pa pilsētu un apdzīvoto vietu, mehāniskajam transportam slēgtajām ielām, ir tikai Valsts Prezidenta un speciālo dienestu transportam (ugunsdzēsēju, neatliekamās medicīniskās palīdzības, «SARDZES» dienesta). Visi pārējie VALSTS iedzīvotāji (neatkarīgi no viņu ieņemamā amata un pienākumiem) un ārzemnieki šajās teritorijās pārvietojas kājām, ar velosipēdu, vai ar sabiedrisko transportu.

Kravas transporta kustība (lai piegādātu veikaliem preces, pārvestu lielgabarīta kravas, u.t.t.) šajos rajonos pieļaujama tikai pa «Rajona Valdes» apstiprinātiem maršrutiem un stingri noteiktā diennakts periodā, kad satiksmi šajos maršrutos regulē «SARDZES» darbinieki. Šādu atļauju, noteiktam maršrutam un konkrētam laika posmam, izsniedz attiecīgā «Rajona Valde».

Pilsētu un apdzīvoto vietu nomalēs mehāniskā transporta kustība atļauta tikai tad, ja tam (netraucējot velosipēdu kustību) iespējams iedalīt atsevišķu braukšanas joslu (vienā vai abos virzienos).

Individuālie taksometri tiek pielīdzināti privātpersonu transporta līdzekļiem.

Visu veidu mehānisko transporta līdzekļu braukšana pa riteņbraucēju joslām kategoriski aizliegta. Mehāniskajiem transporta līdzekļiem, pilsētu un apdzīvoto vietu robežās, apdzīšana ir aizliegta.

Pirms neregulējamiem ielu un ceļu krustojumiem, visiem transporta līdzekļiem (arī velosipēdiem), vismaz uz 3 sekundēm obligāti jāapstājas un jāpārliecinās par satiksmes drošību no šķērsielas (krustojošā ceļa).

Sabiedriskais pasažieru transports un tā kustības organizācija.

Sabiedriskais pasažieru transports VALSTS galvaspilsētā un citās apdzīvotās vietās:

a) mehāniskajiem transporta līdzekļiem slēgtajā zonā pa attiecīgajiem maršrutiem kursē sabiedriskais transports – tikai ar „nulles lauka” dzinējiem apgādāti elektrobusi;

b) ārpus šīs zonas, pilsētas vai citas apdzīvotas vietas robežās, kā sabiedriskais transports kursē „nulles lauka” elektrobusi, ar „aktivētā ūdens” dzinējiem aprīkoti maršruta autobusi, kā arī ar „aktivētā ūdens” dzinējiem aprīkoti individuālie taksometri.

Sabiedriskais pasažieru transports starp VALSTS rajonu centriem, kā arī starp VALSTS rajonu centriem un galvaspilsētu:

a) ar „nulles lauka” un „aktivētā ūdens” dzinējiem aprīkoti ekspreša autobusi;

b) pasažieru elektrovilcieni.

Sabiedriskā pasažieru transporta kustība organizēta sekojoši:

Pirmais līmenis – pilsētu un apdzīvoto vietu robežās – iekšējais transporta līniju tīkls (strādā nepārtraukti visu diennakti pēc dienas un nakts stundu kustības saraksta).

Otrais (rajona) līmenis – starp rajona pilsētām, apdzīvotām vietām un rajona administratīvo centru (ne retāk kā 10 reizes dienā);

Trešais (starprajonu) līmenis – starp rajonu administratīvajiem centriem un to lielākajām pilsētām (ne retāk kā 8 reizes dienā);

Ceturtais (VALSTS) līmenis – no visu rajonu administratīvajiem centriem uz galvaspilsētu un atpakaļ (ne retāk kā 6 reizes dienā);

Piektais (starpvalstu) līmenis – pēc starpvalstu līgumos noteiktā grafika.

Visiem VALSTS iedzīvotājiem «Pirmā» līmeņa sabiedriskais transports ir bez maksas.

«Otrā», «Trešā», «Ceturtā» un «Piektā» līmeņa transporta pasažieri par braucienu maksā pie šofera, ievadot savu «Bankas Karti» transporta līdzeklī uzstādītā speciālā norēķinu iekārtā.

Jēdziena «Individuālais taksometrs» izskaidrojums:

1. Individuālais taksometrs ir pilsoņa personīgā ar „nulles lauka” dzinēju aprīkota vieglā automašīna, kas saskaņā ar «Satiksmes noteikumiem» paredzēta konkrēta personu skaita pārvadāšanai VALSTS teritorijā;

2. Individuālā taksometra vadītājam «Rajona Valdē» jābūt reģistrētam kā individuālā darba veicējam;

3. Braukšanas maksu individuālajos taksometros nosaka «Rajona Valde». Pasažieris to kontrolē pēc kilometru un laika skaitītāja. Brauciena beigās pasažieris samaksā rēķinu, ievadot savu «Bankas Karti» taksometrā uzstādītā speciālā norēķinu iekārtā. Pēc rēķina apmaksas, pasažierim automātiski tiek izdrukāts un izsniegts čeks.

VALSTS ūdensceļu transporta un gaisa satiksmes shēma ir izstrādāta un noteiktajā kārtība apstiprināta atsevišķi katram maršrutam.

Mehānisko transporta līdzekļu uzglabāšana

Privātpersonu mehāniskos transporta līdzekļus atļauts uzglabāt:

Pilsētās un apdzīvotās vietās (tikai rajonos, kur atļauta privātā transporta kustība) – ar «Rajona Valdes» atļauju speciāli izbūvētās kolektīvās virszemes vai pazemes maksas auto stāvvietās, kuras apsargā «SARDZES» personāls;

Ārpus apdzīvoto vietu robežām:

1. savas privātmājas vai vasarnīcas nožogotā teritorijā;

2. speciālās, «SARDZES» personāla apsargātās maksas stāvvietās;

3. stāvēšana uz ierobežotu laiku (izbraucot sēņot, ogot, u.t.t.) atļauta tikai tad, ja transporta līdzeklis pilnībā nobraukts no ceļa un tam ieslēgta automātika, kas nodrošina transporta līdzekli pret patvaļīgu izkustēšanos un dzinēju – pret nesankcionētu iedarbināšanu.

VALSTS, pašvaldības, iestāžu un uzņēmumu (tajā skaitā – speciālo dienestu), kā arī firmu un kooperatīvu mehāniskie transporta līdzekļus atļauts uzglabāt:

1. šo uzņēmumu teritorijā speciāli iekārtotā un «SARDZES» personāla apsargātā stāvvietā;

2. citās speciālās, ar «Rajona Valdes» atļauju izbūvētās un «SARDZES» personāla apsargātās stāvvietās;

Jebkurās citās vietās (pilsētu vai apdzīvotu vietu ielās, laukumos, namu pagalmos u.t.t.), mehānisko transporta līdzekļu stāvēšana un uzglabāšana nav atļauta.

Pilsētu un apdzīvotu vietu teritorijā, kur atļauta mehāniskā transporta kustība, apstāšanās atļauta tikai pasažieru iekāpšanai (izkāpšanai) un intensīvi organizētas kravas iekraušanas (izkraušanas) darbu izpildes laikā, bet ne ilgāk par 10 minūtēm.

Mehānisko transporta līdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumi tiek klasificēti kā «Likuma» pārkāpums un transporta līdzeklis tiek evakuēts uz «SARDZES» rajona nodaļas maksas stāvlaukumu. Transporta līdzekli var saņemt atpakaļ tikai pēc tam, kad tā vadītājs vienu mēnesi nostrādājis obligātajos sabiedriskajos darbos un apmaksājis transporta līdzekļa transportēšanas un uzglabāšanas izdevumus.

Visu veidu un piederības mehāniskā transporta stāvvietās (kā pazemes, tā virszemes) obligāti jābūt slēgtai teritorijai ar diennakts «SARDZES» darbinieku apsardzi un caurlaides punktu, kurā:

1. mašīnai izbraucot, šoferis iziet narkotiku testu un saņem «Izbraukšanas Atļauju»;

2. mašīnai atgriežoties, šoferis iziet narkotiku testu un nodod «Izbraukšanas Atļauju».

Pēc visa augstāk minētā redzams, ka privātā mehāniskā transporta līdzekļa uzturēšana ir dārga, pārvietošanās ar to ļoti ierobežota un lēna, tādēļ tos parasti izmanto tikai divos gadījumos:

1. lai ikdienā brauktu no savām lauku mājām uz darbu pilsētā un atpakaļ (pilsētas vai apdzīvotās vietas nomalē novietojot mašīnu apsargātā maksas stāvvietā un pārsēžoties vai nu uz velosipēdu vai turpinot ceļu ar sabiedrisko transportu);

2. brīvdienās un atvaļinājuma laikā dodoties izbraukumā pa VALSTI vai ārpus tās.