http://www.aisbergs.lv/?p=3610

30. nodaļa.

●.«ZET» VALSTS.● 10.12.2008

30. nodaļa. ”Nepilnās” ģimenes.

29.04.2011.
.

Ar terminu „nepilnā ģimene” tiek apzīmēta tāda, kurā bērnu audzina tikai māte vai tēvs – tātad tajā nav vai nu tēva, vai mātes. Vecvecāki (vectēvs, vecāmāte) šajā gadījumā netiek uzskatīti par bērna ģimenes locekļiem.

Vairāku paaudžu rūgtā dzīves pieredze rāda, ka „nepilnā” ģimenē augušam bērnam, liegts iepazīt dzīves apstākļus un gūt pilnīgu priekšstatu par dzīves un sadzīves apstākļiem pilnā ģimenē. Šādos apstākļos audzis bērns nekad pats nevarēs izveidot savu pilnvērtīgu ģimeni. Vēl ļaunāk – visbiežāk tieši viņš būs galvenais iemesls savas nākošās ģimenes iziršanai.

„Nepilna ģimene” var izveidoties šādos gadījumos:

1. pilnā ģimenē miris tēvs;

2. pilnā ģimenē mirusi māte;

3. šķiršanās dēļ no pilnās ģimenes aizgājis tēvs;

4. šķiršanās dēļ no pilnās ģimenes aizgājusi māte;

5. pilnā ģimenē miruši gan tēvs, gan māte;

6. bērns piedzimis vientuļai (oficiāli neprecētai) sievietei.

Pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā gadījumā – ģimene nekavējoties nonāk «Rajona Valdes» uzskaitē, kas nepilnajai ģimenei nekavējoties sniedz nepieciešamo papildus palīdzību, lai bērnam (bērniem) nodrošinātu normālus dzīves, sadzīves un mācību apstākļus. Dzīvi palikušā bērna māte (tēvs) trīs darba dienu laikā tiek nodrošināts ar darbu (vai VALSTS pabalstu), lai nepilnās ģimenes mēneša ienākumi nebūtu mazāki par diviem «Limitiem» pieaugušajam un vienu «Limitu» katram no nepilngadīgajiem bērniem.

Pēc gada (365 dienām) iespējami divi varianti:

1. bērna(bērnu) māte (tēvs) atrod jaunu dzīves draugu (kurš oficiāli adoptē, ņem savā aprūpē un atbildībā visus bērnus) un nodibina jaunu ģimeni. Šajā gadījumā bērns (bērni) paliek ģimenē;

2. bērna (bērnu) māte (tēvs) netur par vajadzīgu nodibināt jaunu ģimeni un turpināt savu bērnu audzināšanu normālos apstākļos. Šajā gadījumā bērns (bērni) tiek nodoti VALSTS audzināšanā. Vēl pēc gada šis bērns (bērni) var tikt nodoti adoptācijā citai pilnai ģimenei.

Piektajā gadījumā, ja abi vecāki mirst, iespējami tikai trīs varianti:

1. bērna (bērnu) audzināšanu oficiāli uzņemas radinieki, kuriem ir pilna ģimene – tad VALSTS izmaksā audžuģimenei ikmēneša pabalstu viena «Limita» apmērā par katru nepilngadīgo bērnu;

2. bērna (bērnu) audzināšanu uzņemas VALSTS oficiāli nozīmēta audžuģimene – tad VALSTS izmaksā audžuģimenei ikmēneša pabalstu 1,5 «Limitu» apmērā par katru nepilngadīgo bērnu;

3. bērns (bērni) tiek nodoti pilnā VALSTS aprūpē un audzināšanā.

Sestais gadījums, kurš faktiski ir mantojums no kādreizējās „demokrātiskās” sabiedrības izlaidības, visatļautības un bezatbildības perioda, šodien sastopams ārkārtīgi reti un jāapskata sīkāk.

Sievietes, kurām piedzimis ārlaulības bērns, tiek raksturotas kā egoistiskas, nenopietna rakstura un garīgi nelīdzsvarotas, kuras pirmajā vietā stāda personīgās ambīcijas, nav spējušas citādi pievērst sev sabiedrības uzmanību ar korektiem līdzekļiem, vēlas nepamatoti paaugstināt savu sociālo (un bieži vien – arī materiālo) statusu uz bērna rēķina un nav spējīgas uzņemties atbildību par ģimenes pienākumiem. Tas var būt izšķirošais faktors darba ņēmējam izvēloties sev darbiniekus un parasti viņām neuztic darbu VALSTS dienestā.

Bērns, kas ar neprecētas sievietes piekrišanu dzimis pēc izvarošanas, pēc viņas rakstiska iesnieguma var tikt nodots VALSTS audzināšanā, bet pretējā gadījumā stājas spēkā „nepilnās ģimenes” statuss.

Precētie, kad bērns ar abu ģimenes laulāto draugu piekrišanu dzimis pēc sievas izvarošanas, šo jautājumu izlemj savlaicīgi un paši – vai nu audzināt bērnu savā ģimenē, vai nodot VALSTS aprūpē un audzināšanā, par kuru jāmaksā nebūs.

Citos gadījumos vecākiem nav tiesību atteikties no sava bērna (bērnu) audzināšanas.

Izvarotājs tiek sterilizēts un tiesāts kā par tīšu slepkavību.

Ja bērns piedzimis nepilngadīgai sievietei, tad viņš nekavējoties tiek nodots pilnā VALSTS aprūpē un audzināšanā. Māte un tēvs tiek nosūtīti uz «Darba iestādi», un atrodas tur, līdz māte sasniedz pilngadību. Abi vecāki ar savu darbu kompensē VALSTIJ sava bērna uzturēšanas un audzināšanas izdevumus. Mātei sasniedzot pilngadību, abi – māte un tēvs tiek atbrīvoti. Ja viņi nolemj precēties, tad pēc visu bērna audzināšanai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanas, viņiem atļauts bērnu tālāk audzināt savā ģimenē. Ja nē – bērns līdz savai pilngadībai paliek VALSTS audzināšanā un abi vecāki atlīdzina VALSTIJ izdevumus par sava bērna audzināšanu.

Ja bērna vecāki neprecas, bet māte pēc kāda laika izveido ģimeni ar citu vīrieti (jaunais vīrs bērnu oficiāli adoptē, ņem savā aprūpē un atbildībā) un ir radīti visi «Likumā» noteiktie dzīves un sadzīves apstākļi, bērnam atļauts dzīvot mātes jaunajā ģimenē. Īstais tēvs līdz sava bērna pilngadībai, papildus savam pamata darbam, strādā obligātajos sabiedriskajos darbos, lai bērna mātes ģimenei ik mēnesi kompensētu sava bērna audzināšanas izdevumus ne mazāk kā viena «Limita» apmērā. Tikšanās ar bērnu viņam nav atļauta. Ja tēvs pirmais nodibina savu ģimeni ar citu sievieti, tad audzināt bērnu savā ģimenē viņam nav atļauts.

Aborti, jebkurā tā veidā, VALSTĪ ir aizliegti un gan māte, gan abortu veikusī persona tiek tiesāta par tīšu slepkavību. Ārkārtējos izņēmuma gadījumos, kad normālo dzemdību risks mātei pārsniedz 90% (pēc ārstu konsilija slēdziena), «Tiesa», cenšoties saglabāt mātei dzīvību, var atļaut sievietei izdarīt abortu. Parasti, pirms ieņemt bērnu, abi vecāki iziet ļoti rūpīgu medicīnisko apskati un tālāk rīkojas tikai pēc pozitīva ārstu slēdziena saņemšanas.

Bērna ieņemšana jau sen kā vairs nav narkotisko vielu reibumā izraisītu dažu minūšu baudas un bezatbildības rīcības sekas, bet gan ir ārkārtīgi svarīgs, valstiski un tautiski nozīmīgs notikums, kas tiek rūpīgi plānots un gaidīts ne mazāk kā pašas kāzas. Pat vēl vairāk, jo vecāki pirms tam padomā gan par savu atbildību VALSTS priekšā, gan par savām vecumdienām, gan par savu bērnu, mazbērnu un visas tautas izdzīvošanu.

Jebkurā gadījumā VALSTĪ primārais ir bērns (bērni), viņa dzīvība, veselība, pārtika, pajumte, dzīves un sadzīves apstākļi, apmācība un, sasniedzot pilngadību, iziešana patstāvīgā dzīvē kā pilntiesīgam VALSTS pilsonim. Šī mērķa īstenošanai VALSTS nežēlo ne līdzekļus, ne savu iedzīvotāju ērtības un labsajūtu. Šim mērķim, «Likumā» noteiktajos gadījumos, tiek pakārtotas pat mātes un tēva intereses.