http://www.aisbergs.lv/?p=3638

24. nodaļa.

●.«ZET» VALSTS.● 10.12.2008

24. nodaļa. Tautsaimniecība.

26.03.2011.
.

Lauksaimniecība.

Lauksaimniecība ir VALSTS „naudas” vienības «Zeta» stabilitātes garants un viens no galvenajiem valūtas ieņēmumu avotiem, kā arī galvenais iedzīvotāju dzīvības un veselības nodrošinošs faktors, tādēļ VALSTS, ar visiem tās rīcībā esošiem līdzekļiem, veicina un atbalsta visa veida lauksaimniecisko ražošanu. Vienmēr un visur visaugstākās labvēlības statuss tiek piešķirts lauku iedzīvotāju aktivitātēm un viņu ražotām pārtikas un nepārtikas precēm, kas domātas iekšējam tirgum.

Lauksaimnieciskā ražošana iedalās sekojošās grupās:

1. individuālās un ģimenes saimniecības bez algota darbaspēka;

2. fizisko personu saimniecības ar algotu darbaspēku (mazās, vidējās un lielās);

3. kooperatīvās saimniecības ar algotu darbaspēku (mazās, vidējās un lielās);

4. VALSTS saimniecības ar algotu darbaspēku;

VALSTĪ nav ārzemju kapitālam un ārzemniekiem piederošu lauksaimnieciskās ražošanas un produkcijas pārstrādes uzņēmumu.

Katram lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumam, kurā tiek izmantoti algoti darbinieki, jābūt «Likumā» noteiktā kārtībā reģistrētam VALSTS «Uzņēmumu Reģistrā». Jebkuram lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumam jābūt konkrētam īpašniekam (VALSTS uzņēmumos – direktoram, kooperatīvajos uzņēmumos - pilnvarotajam pārvaldniekam). Vienam īpašniekam var piederēt tikai viens, vienā konkrētā adresē atrodams lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, pie kam uzņēmuma īpašniekam personiski tas jāvada un jāatbild par tā darbību un darbiniekiem. Par to viņš saņem savu darba algu, nevis neierobežoti iedzīvojas uz uzņēmuma peļņas rēķina. Uzņēmuma īpašnieka darba alga nedrīkst pārsniegt trīskāršu sava viszemāk apmaksātā darbinieka darba algu.

Jebkuras lauksaimniecības produkcijas eksports (saņemot attiecīgo VALSTS institūciju atļauju) iespējams tikai pēc pārpalikuma principa (kad VALSTS iekšējais tirgus ar to ir pārsātināts un šī produkcija nav nepieciešama valsts rezervju papildināšanai).

Ik gadus līdz 10. janvārim tiek paziņotas lauksaimniecības produkcijas VALSTS iepirkuma cenas šajā gadā. Katrs, kurš nevēlas savu produkciju realizēt pats, var to nodot un saņemt tūlītēju samaksu VALSTS iepirkšanas punktos.

VALSTS nodokļu politika lauksaimnieciskajā ražošanā:

1. lauksaimnieciskajā ražošanā strādājošās individuālās un ģimenes saimniecības (kurās netiek izmantots algots darbaspēks) maksā tikai 50% no zemes nomas nodokļa. Visi pārējie šādu saimniecību ienākumi ar nodokļiem netiek aplikti;

2. visas pārējās lauksaimnieciskajā ražošanā strādājošās saimniecības, kurās izmanto algotu darbaspēku maksā sekojošus nodokļus:

a) zemes nomas nodokli;
b) nodokli par algotajiem darbiniekiem.

Rūpniecība

Rūpniecība ir viens no galvenajiem VALSTS neatkarības un suverenitātes garantiem, kā arī iedzīvotāju dzīves līmeni nodrošinošiem faktoriem, tādēļ VALSTS ar visiem tās rīcībā esošiem līdzekļiem veicina un atbalsta visa veida rūpniecisko ražošanu. Vienmēr un visur visaugstākās labvēlības statuss tiek piešķirts VALSTS iedzīvotāju aktivitātēm un viņu ražotām precēm, kas domātas iekšējam tirgum.

Rūpnieciskā ražošana iedalās sekojošās grupās:

1. individuālie un ģimenes uzņēmumi bez algota darbaspēka;

2. fizisko personu uzņēmumi ar algotu darbaspēku (mazie, vidējie un lielie);

3. kooperatīvie uzņēmumi ar algotu darbaspēku (mazie, vidējie un lielie);

4. VALSTS uzņēmumi ar algotu darbaspēku;

Katram uzņēmumam, kurā tiek izmantoti algoti darbinieki, jābūt «Likumā» noteiktā kārtībā reģistrētam VALSTS «Uzņēmumu Reģistrā». Jebkuram uzņēmumam jābūt konkrētam īpašniekam (VALSTS uzņēmumos – direktoram, kooperatīvajos uzņēmumos - pilnvarotajam pārvaldniekam). Vienam īpašniekam var piederēt tikai viens, vienā konkrētā adresē atrodams uzņēmums, pie kam uzņēmuma īpašniekam personiski tas jāvada un jāatbild par tā darbību un darbiniekiem. Par to viņš saņem savu darba algu, nevis neierobežoti iedzīvojas uz uzņēmuma peļņas rēķina. Uzņēmuma īpašnieka darba alga nedrīkst pārsniegt trīskāršu sava viszemāk apmaksātā darbinieka darba algu.

Jebkuras produkcijas eksports (saņemot attiecīgo VALSTS institūciju atļauju) iespējams tikai pēc pārpalikuma principa (kad VALSTS tirgus ar to ir pārsātināts).

VALSTS nodokļu politika rūpnieciskajā ražošanā:

1.individuālie un ģimenes uzņēmumi (kuros netiek izmantots algots darbaspēks) maksā tikai 50 % zemes nomas nodokli (ja viņu darbībai nepieciešama konkrēta zemes platība). Visi pārējie uzņēmuma ienākumi ar nodokļiem netiek aplikti;

2. visi pārējie rūpnieciskajā ražošanā strādājošie uzņēmumi, kuros izmanto algotu darbaspēku maksā sekojošus nodokļus:

a) zemes nomas nodokli par teritoriju uz kuriem tie atrodas;
b) nodokli par algotajiem darbiniekiem.

Tirdzniecība

Visas «Rajona Valdes» aktīvi atbalsta tirdzniecības vietu ierīkošanu, to aprīkošanu ar norēķinu iekārtām un nepieciešamajām komunikācijām.

VALSTĪ ir daudzveidīgs tirdzniecības punktu tīkls, kas atšķiras pēc izskata, izvietojuma, iekārtojuma, cenām, bet kopīgs visām tirdzniecības vietām ir sekojošais:

1. vienmēr un visur visaugstākās labvēlības statuss ir VALSTĪ ražotām precēm;

2. importa preces tiek tirgotas tikai izolētās, šim nolūkam speciāli atvēlētās un attiecīgi apzīmētās vietās (atsevišķos veikalos, atsevišķās tirdzniecības vietās, atsevišķās veikalu vai tirgus nodaļās) un šo preču cena, salīdzinot ar analogām VALSTĪ ražotām precēm (gan pārtikas, gan nepārtikas), ir vidēji vismaz divas reizes augstāka (jo VALSTS tām piemēro 100% importa nodokli);

3. visām importa nepārtikas precēm jābūt skaidri izlasāmam marķējumam VALSTS valodā, kurā obligāti jābūt uzrādītam:

a) preces nosaukumam, izgatavotājam, izgatavošanas datumam un garantijas noteikumiem;

b) oficiālai, VALSTS institūciju apstiprinātai informācijai par to, kāpēc šī prece ir labāka par konkrētiem VALSTĪ ražotiem analogiem (vai arī VALSTĪ netiek ražoti attiecīgās preces analogi);

4. preces, kuru noformējums neatbilst augstāk minētajam, nekavējoties bez atlīdzības tiek konfiscētas, iznīcinātas un tirdzniecības vietas saimniekam atņemta darbības licence uz 2 gadiem.

5. visām importa pārtikas precēm jābūt skaidri izlasāmam marķējumam VALSTS valodā, kurā obligāti jābūt uzrādītam:

a) preces nosaukumam, izgatavotājam, izgatavošanas datumam un derīguma termiņam;

b) oficiālam VALSTS ekspertīzes institūciju atzinumam par tās absolūto nekaitīgumu lietotāja veselībai (norādot VALSTS audita institūcijas nosaukumu, tās «Lēmuma» numuru un parakstīšanas datumu, kā arī norādot lēmumu apstiprinājušās amatpersonas vārdu, kas, par varbūtējām ar šī produkta lietošanu izraisītām sekām, ir personīgi atbildīgs «Likuma» priekšā);

c) oficiālai, attiecīgo VALSTS institūciju dotai informācijai par to, kāpēc šī prece ir labāka par konkrētiem VALSTĪ ražotiem analogiem (vai arī VALSTĪ netiek ražoti attiecīgās preces analogi);

6. preces, kuru noformējums neatbilst augstākminētam, nekavējoties bez atlīdzības tiek konfiscētas, iznīcinātas un tirdzniecības vietas saimniekam atņemta darbības licence uz 5 gadiem;

7. visiem importa preču tirdzniecības vietu nosaukumiem (veikaliem, stendiem, kioskiem, plakātiem u.t.t.), jābūt VALSTS valodā. Ārzemju firmu, kā arī preču vai pakalpojumu svešvalodu nosaukumiem jābūt tulkotiem VALSTS valodā pēc to faktiskās jēgas, vai ja tādas nav, tad pēc izrunas. Ārzemju firmu oriģinālais nosaukums svešvalodā, saņemot tam katrā gadījumā atsevišķu «Rajona Valdes» atļauju (kas ir visai dārgs maksas pakalpojums), var tikt norādīts iekavās zem VALSTS valodā rakstītā, bet tikai ar vismaz četras reizes mazākiem burtiem vai simboliem.

Tirdzniecības vietas, pēc to rakstura, iedalās sekojošās kategorijās:

1. VALSTS veikali (tajā skaitā speciāli iekārtoti lielveikali), kas izvietoti speciāli uzbūvētās ēkās vai «Rajona Valdes» bez maksas piešķirtās telpās un kuros visām precēm ir VALSTS noteiktas un ilgā laika posmā (ne mazāk kā vienu gadu) nemainīgas cenas;

2. privātpersonu pārtikas un nepārtikas preču veikali, kas atrodas privātmāju pirmajā stāvā, vai «Rajona Valdei» piederošo ēku pirmajā stāvā, par kuru īri nav jāmaksā;

3. kooperatīvo pārtikas uzņēmumu veikali, kas atrodas attiecīgi iekārtotās šo uzņēmumu telpās, speciāli uzbūvētās ēkās vai «Rajona Valdes» piešķirtās telpās;

4. kooperatīvo rūpniecības uzņēmumu veikali, kas atrodas šo uzņēmumu telpās, speciāli uzbūvētās ēkās vai no «Rajona Valdes» īrētās telpās;

5. Pārtikas un rūpniecības preču tirgi.

6. ārzemēs ražotu pārtikas un nepārtikas preču veikali;

7. apdzīvoto vietu nomalēs pārvietojamos vagoniņos ierīkoti VALSTS veikali, kuros iespējams iegādāties „vieglās” un „vidējās” narkotikas (nikotīnu un alkoholu saturošas preces).
Šīs preces tiek pārdotas tikai pilngadīgām personām, kurām reizē ar «Bankas Karti» jāuzrāda arī «Personas Karte». Visu pircēju iegādātā prece tiek fiksēta viņu «Dzīves vēsturē», kurā no šiem datiem automātiski tiek izskaitļots attiecīgās personas «ALKO» un «NIKO» indekss.

Visas tirdzniecības vietas ir apgādātas ar kompaktām iekārtām, kas atļauj norēķināties ar «Bankas Karti» un identificēt «Personas karti». Izdarot jebkurus pirkumus, kuru cena pārsniedz vienu «Limitu», reizē ar «Bankas Karti», norēķinu iekārtā jāievada arī «Personas Karte». Par norēķinu iekārtu lietošanu jāmaksā īres nauda.

Mežsaimniecība.

Pasaulē (21. g. s. beigās) mežu ir palicis ļoti maz, koksne ir deficīta un ļoti vērtība prece. Arī VALSTĪ jebkura koku audze ir stingrā uzskaitē, uzraudzībā un pakļauta pastāvīgai kontrolei un apkopei.

«Likums» visas koku audzes VALSTS teritorijā klasificē sekojoši:

1. meži – kompakti (attālums starp kokiem mazāks par to augstumu) augošas jebkuru sugu koku (izņemot augļu koku) audzes (tajā skaitā jaunaudzes un pagaidu izcirtumi), kuru platība lielāka par 0,25 kvadrātkilometriem;

2. birztalas – kompakti vai izklaidus (attālums starp kokiem lielāks par to augstumu) augošas jebkuru sugu koku (izņemot augļu koku) audzes, kuru platība mazāka par 0,25 kvadrātkilometriem;

3. parki – teritorija (neatkarīgi no platības), kurā jebkuru sugu koku, dekoratīvo krūmu un citu augu audzes speciāli iekoptas un aprīkotas iedzīvotāju atpūtai.

«Likums» visu augstāk minēto koku audžu piederību un atbildīgos apsaimniekotājus nosaka sekojoši:

1. meži – ir VALSTS īpašums, par kuriem atbild «Valsts Pārvaldes» «Apkārtējās vides» kabinets;

2. birztalas – ir pašvaldību īpašums, par kuriem atbild attiecīgās «Rajona Valdes» «Vides un dzīvnieku aizsardzības» inspektors;

3. parki – ir pašvaldību īpašums, kar kuriem atbild attiecīgās «Rajona Valdes» «Vides un dzīvnieku aizsardzības» inspektors.

«Likums» VALSTS iedzīvotājiem neatļauj turēt ieročus un līdz ar to arī VALSTĪ nav mednieku. Visos gadījumos, kad iedzīvotāju drošības garantēšanai jāizolē kāds agresīvs vai slims dzīvnieks, tiek pieaicināti «SARDZES» darbinieki.

Ūdenssaimniecība.

Pasaulē (21. g. s. beigās) dzeršanai derīgs saldūdens ir grūti iegūstama, deficīta un ļoti vērtība prece. Arī VALSTĪ jebkura saldūdens ūdenstilpne ir stingrā uzskaitē, uzraudzībā un pakļauta pastāvīgai ūdens kvalitātes kontrolei.

«Likums» visas saldūdens ūdenskrātuves VALSTS teritorijā klasificē sekojoši:

1. upes – dabiskas izcelsmes tekoša ūdens avoti, kas ietek jūrā;

2. kanāli – mākslīgas izcelsmes tekoša ūdens avoti, kas ietek jūrā vai ezerā;

3. strauti – dabiskas vai mākslīgas izcelsmes tekoša ūdens avoti, kuri ietek upē, ezerā vai dīķī;

4. ezeri – dabiskas vai mākslīgas izcelsmes ūdenstilpnes brīvā dabā ar ūdens virsmas platību lielāku par 10 000 kvadrātmetriem;

5. dīķi – dabiskas vai mākslīgas izcelsmes ūdenstilpnes brīvā dabā ar ūdens virsmas platību līdz 10 000 kvadrātmetriem;

6. peldbaseini (publiskie) – ar ūdens virsmas platību līdz 500 kvadrātmetriem, kas speciāli izbūvēti un aprīkoti iedzīvotāju atpūtai un sporta nodarbībām;

7. peldbaseini (piemājas) – ar ūdens virsmas platību līdz 200 kvadrātmetriem, kas speciāli izbūvēti privātmājai pieguļošajā teritorijā konkrētas ģimenes atpūtai un veselības procedūrām.

«Likums» visu augstāk minēto koku audžu piederību un atbildīgos apsaimniekotājus nosaka sekojoši:

1. upes ir VALSTS īpašums, par kuriem atbild «Valsts Pārvaldes» «Apkārtējās vides» kabinets;

2. kanāli ir VALSTS vai attiecīgā «Rajona Valdes» īpašums, par kuriem atbild «Valsts Pārvaldes» «Apkārtējās vides» kabinets vai attiecīgā «Rajona Valdes» «Vides un dzīvnieku aizsardzības» inspektors;

3. strauti ir VALSTS vai attiecīgā «Rajona Valdes» īpašums, par kuriem atbild «Valsts Pārvaldes» «Apkārtējās vides» kabinets vai attiecīgā «Rajona Valdes» «Vides un dzīvnieku aizsardzības» inspektors;

4. ezeri ir VALSTS vai attiecīgā «Rajona Valdes» īpašums, par kuriem atbild «Valsts Pārvaldes» «Apkārtējās vides» kabinets vai attiecīgā «Rajona Valdes» «Vides un dzīvnieku aizsardzības» inspektors;

5. dīķi ir attiecīgā «Rajona Valdes» īpašums, par kuriem atbild attiecīgā «Rajona Valdes» «Vides un dzīvnieku aizsardzības» inspektors;

6. peldbaseini (publiskie) ir attiecīgā «Rajona Valdes» īpašums, par kuriem atbild attiecīgā «Rajona Valdes» «Vides un dzīvnieku aizsardzības» inspektors;

7. peldbaseini (piemājas) ir attiecīgā «Rajona Valdes» īpašums, par kuriem atbild attiecīgā «Rajona Valdes» «Vides un dzīvnieku aizsardzības» inspektors, pieprasot peldbaseina apkopes, uzturēšanas un tīrīšanas darbus savlaicīgi veikt attiecīgās privātmājas saimniekam.

«Likums» paredz ļoti bargu sodu par saldūdens tilpņu piesārņošanu. Tas ir viens no iemesliem kādēļ peldēšanās atļauta tikai speciāli šim nolūkam ierādītās un aprīkotās vietās. Peldvietās regulāri tiek veiktas ūdens kvalitātes pārbaudes un tur dežurē «SARDZES» „Glābšanas dienesta” darbinieki. Arī makšķerēšana ir atļauta tikai speciāli ierādītās vietās, kur ūdens piesārņojuma līmenis nav iespaidojis zivju derīgumu lietošanai pārtikā.