http://www.aisbergs.lv/?p=3655

21. nodaļa.

●.«ZET» VALSTS.● 10.12.2008

21. nodaļa. Darbs un uzņēmējdarbība

25.03.2011.
.

VALSTĪ nav „cienījamu”, „prastu”, „svarīgu” vai „mazsvarīgu” darbu – jebkurš darbs sevis, savas ģimenes, sabiedrības un VALSTS labā tiek cienīts un godāts.

VALSTĪ ar «Likuma» spēku aizsargāta aksioma: „Cilvēks neiet strādāt algotu darbu tāpēc, ka viņam ir garlaicīgi vai mājās nav ko darīt. Cilvēks iet strādāt algotā darbā tādēļ, lai saņemot samaksu par savu darbu, nodrošinātu iztiku un normālus dzīves apstākļus sev un savai ģimenei”.

Izejot no šīs nostājas, VALSTĪ ir ļoti stingri sadalīta atbildība un pienākumi starp algota darba devēju un darba ņēmēju.

Jēdzieni „darba ņēmējs” un „darba devējs”.

Darba ņēmējs – cilvēks, kas stājas algotā darbā un par to saņem atalgojumu, kurš par pilnu darba laiku nav mazāks par vienu «Limitu» mēnesī. Ar šādu rīcību viņš uztic konkrētam darba devējam savu veselību, dzīvību un rēķinās ar darba samaksu, kas ļaus uzturēt sevi un savu ģimeni.

«Likums» nosaka trīs darba devēju kategorijas, kuriem atļauta algota darbaspēka izmantošana:

1. kategorijas darba devējs (privātpersona) – cilvēks, kas pielieto savas zināšanas, finansu līdzekļus un organizatora spējas, lai izmantotu algotu darbaspēku sevis un savas ģimenes labklājības nodrošināšanai un uzņemas pilnu atbildību par savu algoto darbinieka veselību, dzīvību un viņu ģimenes locekļu labklājību.
Privātais darba devējs, neatkarīgi no sava uzņēmuma finansiālajiem apstākļiem, garantē saviem algotajiem darbiniekiem darba algas izmaksu «Darba Līgumā» noteiktajos mēneša datumos, par konkrētu paveiktā darba apjomu (nepieciešamības gadījumā savlaicīgi ņemot kredītu «Valsts Bankā»).

2. kategorijas darba devējs (kooperatīvais uzņēmums) – pilnvarotais pārvaldnieks, kurš pārstāvot kooperatīva biedru intereses slēdz līgumus par algota darbaspēka izmantošanu, garantējot algotajiem darbiniekiem darba algas izmaksu «Darba Līgumā» noteiktajos mēneša datumos, par konkrētu paveiktā darba apjomu.

3. kategorijas darba devējs (VALSTS uzņēmums vai iestāde) – uzņēmuma direktors vai iestādes vadītājs, kurš pārstāvot VALSTS un visas sabiedrības intereses slēdz līgumus ar iedzīvotājiem par algota darbaspēka izmantošanu, garantējot algotajiem darbiniekiem darba algas izmaksu «Darba Līgumā» noteiktajos mēneša datumos, par konkrētu paveiktā darba apjomu.

Algota darbaspēka izmantošana, kā arī darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzība atrodas pastāvīgā VALSTS kontrolē – neatkarīgi no darba devēja kategorijas, visi «Darba līgumi» tiek noslēgti trīspusējā kārtībā: darba ņēmējs, darba devējs un «Rajona Valdes» „Nodarbinātības un uzņēmējdarbības kontroles” inspektors. Slēdzot «Darba Līgumu» visi darba devēji un darba ņēmēji piekrīt tajā noteiktajai darba samaksai par konkrētu darba laiku vai konkrētu saražotās produkcijas vienību. Bez algotā darbinieka rakstiskas piekrišanas (kas apstiprināta pie «Rajona Valdes» „Nodarbinātības un uzņēmējdarbības kontroles” inspektora) darba devējam nav tiesību mainīt darba ņēmēja «Darba Līguma» noteikumus, darba samaksu un darba apstākļus.

«Likums» vienmēr kā prioritāros atzīst zemniekus (individuālā darba veicējus un ģimenes uzņēmumu darbiniekus) – lauksaimniecības produkcijas un pārtikas produktu tiešos ražotājus, kuri tiesīgi noteikt savas saražotās produkcijas cenu un sniegto pakalpojumu vērtību.

VALSTĪ katram uzņēmumam, kurš izmanto algotu darbaspēku ir konkrēts, «Likuma» priekšā atbildīgs saimnieks (privātpersona, kooperatīva pilnvarotais pārvaldnieks, VALSTS uzņēmuma direktors vai iestādes vadītājs). Vienam īpašniekam (saimniekam) var būt tikai viens konkrētā adresē atrodams uzņēmums.

Lai nodotu ekspluatācijā jaunizveidotu uzņēmumu un sāktu pieņemt darbā algotus darbiniekus, saimniekam (īpašniekam) jāreģistrē savs uzņēmums VALSTS «Uzņēmumu Reģistrā» un jāsaņem atļauja konkrēta skaita algotā darbaspēka izmantošanai.

Uzņēmuma īpašniekam personiski jāvada savs uzņēmums un, saskaņā ar «Likumu», jāatbild par tā darbību un algotajiem darbiniekiem. Par to viņš saņem darba algu, nevis neierobežoti iedzīvojas uz uzņēmuma peļņas rēķina. Uzņēmuma īpašnieka maksimālā darba alga nedrīkst pārsniegt trīskāršu sava viszemāk apmaksātā algotā darbinieka darba algu.

«Likums» izšķir sekojošus darba un uzņēmējdarbības veidus pēc to svarīguma pakāpes:

1. individuālais darbs un ģimenes uzņēmums (bez algota darbaspēka);

2. mazais privātais vai kooperatīvais uzņēmums (līdz 10 algotiem darbiniekiem);

3. vidējais privātais vai kooperatīvais uzņēmums (no 11 līdz 50 algoti darbinieki);

4. lielais privātais vai kooperatīvais uzņēmums (no 51 līdz 100 algotiem darbiniekiem);

5. VALSTS uzņēmums (neatkarīgi no algoto darbinieku skaita);

6. darbs VALSTS dienestā;

«Likumā» noteiktie darba režīmi.

Normāla režīma darba vietās «Likums» nosaka 8 stundu ilgu tīrā darba laiku pirmajā maiņā – no pulksten 07:00 līdz 16:00 (ar stundu ilgu pārtraukumu ēdienreizei un atpūtai no pulksten 11:00 līdz 12:00). Normāla režīma darba dienas ir no pirmdienas līdz piektdienai. Sestdiena un svētdiena ir brīvdienas.

Darba vietās ar specifisku darba grafiku, ar «Likumu» noteikts sekojošs darba laiks:

a) otrajā (pēcpusdienas) maiņā – 7 stundu ilgu tīrā darba laiku no pulksten 16:00 līdz 24:00 (ar stundu ilgu pārtraukumu ēdienreizei un atpūtai – no pulksten 20:00 līdz 21:00);

b) trešajā (nakts) maiņā – 6 stundu ilgu tīrā darba laiku no pulksten 00:00 līdz 07:00 (ar stundu ilgu pārtraukumu ēdienreizei un atpūtai – no pulksten 03:00 līdz 04:00).

Uzņēmumos ar nepārtrauktu ražošanas ciklu, pilns tīrā darba laiks jebkurā gadījumā nedrīkst pārsniegt 40 darba stundas nedēļā. Virsstundu darbs nav pieļaujams.

Darba devējam ir tiesības savā uzņēmumā noteikt sekojošas nodarbināto slodzes un darba grafikus:

1. darbs uz pusslodzi – 4 darba stundas dienā (20 stundas nedēļā);

2. darbs uz pilnu slodzi – 8 stundas dienā (40 stundas nedēļā).

3. darbs nakts stundās (no pulksten 00.00 līdz 07.00), sestdienās, svētdienās un VALSTS svētku dienās pieļaujams tikai tad, ja tas paredzēts «Darba Līguma Noteikumos» un šīs darba stundas apmaksājamas divkāršā apmērā. Darbs sestdienu, svētdienu un svētku dienu nakts stundās apmaksājams trīskāršā apmērā.

«Darba devēja» galvenie pienākumi pirms pielaist jauno algoto darbinieku patstāvīgā darbā.

1. Ar katru jauno darbinieku jānoslēdz «Darba Līgums» un rakstiskā veidā ar viņu jāsaskaņo «Darba Līguma Noteikumi», kur jābūt precīzi norādītiem:

a) darbinieka tiešajiem amata pienākumiem un iespējamiem papildus pienākumiem (ar konkrēti uzrādītu papildus darba samaksu);

b) darba grafikam un darba vietai (vietām);

c) darba algas lielumam, atvaļinājuma naudām, to izmaksas datumiem;

d) ikgadējo atvaļinājumu grafika veidošanas principam un tā ilgums darba dienās (ne mazāk kā 30 kalendāra dienas gadā plus 5 darba dienas ik pēc 6 mēnešiem – obligātajām profilaktiskajām veselības pārbaudēm);

e) papildus sociālām garantijām;

f) citiem noteikumiem pēc abu pušu vienošanās.

2. «Darba Līgumu» un «Darba Līguma Noteikumus» jāapstiprina «Rajona Valdē» pie „Nodarbinātības un uzņēmējdarbības kontroles” inspektora.

3. Jāveic jaunā darbinieka teorētiskā un praktiskā apmācība, kā arī kvalificēta instruktāža darba drošībā un jāapgādā viņu ar nepieciešamajiem darba rīkiem, darba drēbēm un apaviem.

«Darba devēja» galvenie pienākumi algotā darbinieka slimības laikā.

Īslaicīgas (līdz 10 kalendāra dienām) darba nespējas gadījumā:

1. gadījums (ja slimību nav izraisījuši darba apstākļi) – darba devējam jāizmaksā slimības pabalstu par katru algotā slimošanas kalendāra dienu 1/30 daļas «Limita» apmērā.

2. gadījums (ja slimību izraisījuši darba apstākļi) – darba devējam jāizmaksā slimības pabalstu par katru algotā darbinieka slimošanas kalendāra dienu 3/30 daļas «Limita» apmērā.

Šāda darba vieta nekavējoties tiek „bloķēta” un darbu tajā var atsākt tikai ar speciālu «Rajona Valdes» „Nodarbinātības un uzņēmējdarbības kontroles” inspektora atļauju, pēc visu cilvēka veselībai kaitīgo apstākļu novēršanas

Ilgstošas (11 un vairāk kalendāra dienu) darba nespējas gadījumā:

1. gadījums (ja slimību nav izraisījuši darba apstākļi) – VALSTS izmaksā slimības pabalstu par katru slimošanas kalendāra dienu 2/30 daļas «Limita» apmērā.

2. gadījums (ja slimību izraisījuši darba apstākļi) – VALSTS izmaksā slimības pabalstu par katru slimošanas kalendāra dienu 3/30 daļas «Limita» apmērā.

Šāda darba vieta nekavējoties tiek „bloķēta” un darbu tajā var atsākt tikai ar speciālu VALSTS «Darba Inspekcijas» atļauju, pēc visu cilvēka veselībai kaitīgo apstākļu novēršanas.
Ja novērst cilvēka veselībai kaitīgos apstākļus šajā darba vietā nav iespējams, tā tiek likvidēta.

«Darba devēja» galvenie pienākumi, ja algotais darbinieks cietis nelaimes gadījumā.

1. gadījums (nelaimes gadījums noticis darbiniekam pārkāpjot «Darba Drošības» noteikumus) – tad darba devējs (līdz 30 kalendāra dienām) viņam izmaksā slimības pabalstu par katru slimošanas kalendāra dienu 1/30 daļas «Limita» apmērā.

Ja pēc 30 kalendāra dienām bijušais darbinieks tiek atzīts par darba nespējīgu – invaliditātes periodā (pat līdz viņa nāvei) VALSTS izmaksā viņam ikmēneša pabalstu viena «Limita» apmērā.

Darbinieka nāves gadījumā – viņa ģimenei, līdz jaunākā bērna pilngadībai, VALSTS izmaksā ikmēneša pabalstu 2 «Limitu» apmērā. Ja ģimenē nav bērnu, tad VALSTS otram laulātajam, līdz viņa nāvei, izmaksā ikmēneša pabalstu viena «Limita» apmērā.

2. gadījums (nelaimes gadījums noticis darba devēja vainas dēļ) – tad darba devējs (līdz 90 kalendāra dienām) izmaksā viņam slimības pabalstu par katru slimošanas kalendāra dienu 3/30 daļas «Limita» apmērā.

Ja pēc 30 kalendāra dienām bijušais darbinieks tiek atzīts par darba nespējīgu – invaliditātes periodā (pat līdz viņa nāvei) darba devējs izmaksā viņam ikmēneša pabalstu divu «Limitu» apmērā.

Darbinieka nāves gadījumā – viņa ģimenei, līdz jaunākā bērna pilngadībai, darba devējs izmaksā ikmēneša pabalstu 2 «Limitu» apmērā. Ja ģimenē nav bērnu, tad darba devējs otram laulātajam, līdz viņa nāvei, izmaksā ikmēneša pabalstu divu «Limitu» apmērā.

Šāda darba vieta nekavējoties tiek „bloķēta” un darbu tajā var atsākt tikai ar speciālu VALSTS «Darba Inspekcijas» auditoru atļauju, pēc visu cilvēka veselībai bīstamo apstākļu novēršanas un darbinieku atkārtotas teorētiskās un praktiskās apmācības «Darba Drošības» noteikumos.
Ja novērst bīstamos darba apstākļus šajā darba vietā nav iespējams, tā tiek likvidēta.

Ja VALSTS «Uzņēmumu Reģistra» «Darba inspekcijas» auditori vai «Rajona Valdes» „Nodarbinātības un uzņēmējdarbības kontroles” inspektors uzņēmumā konstatē darba drošības pārkāpumus, kas nav novērsti noteiktajā termiņā vai uzņēmumā noticis atkārtots nelaimes gadījums, VALSTS «Uzņēmumu Reģistram» ir tiesības anulēt uzņēmuma reģistrāciju, likvidēt to un aizliegt tā īpašniekam nodarboties ar uzņēmējdarbību un algota darbaspēka izmantošanu 5 gadus. Tas neatbrīvo darba devēju no savu pienākumu izpildes pret saviem bijušajiem algotajiem darbiniekiem un viņiem nodarītā kaitējuma atlīdzības

Ja bijušais uzņēmējs sava finansiālā stāvokļa dēļ savas saistības nespēj izpildīt, tad to uzņemas VALSTS, bet bijušais darba devējs nonāk «Darba Iestādē» līdz visu savu saistību pilnīgai nokārtošanai.

«Darba ņēmēja» galvenie pienākumi:

1. nelokāmi ievērot «Darba Drošības» noteikumus uzņēmumā un savā konkrētajā darba vietā.

2. stingri ievērot darba disciplīnu, centīgi un kvalitatīvi veikt savus amata pienākumus;

3. saudzīgi izturēties pret uzņēmuma iekārtu, izejvielām un jebkurām citām materiālajām vērtībām;

ZINĀŠANAI:

Pastāvīgā darbā un uz pilnu slodzi pieņem tikai pilngadīgas personas.

Apmaksāts pagaidu un sezonas darbs uz pusslodzi pusaudžiem no 14 gadu vecuma un nepilngadīgajiem, pieļaujams tikai ar viņu vecāku (aizbildņu) rakstisku piekrišanu. Pilna atbildība par pusaudžu un nepilngadīgo darba režīmu, drošību un citiem ar darbu saistītiem apstākļiem (nepieļaujot virsstundu darbu un darbu naktīs, utt.) jāuzņemas darba devējam.

Pagaidu darbā strādājošo pusaudžu un nepilngadīgo darba alga tiek pārskaitīta viņu vecākiem (aizbildņiem).