Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » "ZET" Valsts

19. nodaļa.

http://www.aisbergs.lv/?p=3663

 

19. nodaļa.

●.«ZET» VALSTS.● 10.12.2008

 

19. nodaļa. VALSTS vadība

13.03.2011.
.

VALSTS ir pārāk maza un viegli pārskatāma, lai būtu reāla nepieciešamība un tā varētu atļauties uzturēt ministriju, departamentu un citu parazītisku struktūru milzīgo birokrātisko aparātu. Galvaspilsētā ir divas VALSTS administratīvās struktūrvienības un to ēkas – «Valsts Kanceleja» un «Valsts Pārvalde».

VALSTĪ centrālā izpildvara ir «Valsts Pārvalde», kuras darba organizācijas pamatprincipi balstās uz sekojošo:

1. «Valsts Pārvaldes» ēkā atrodas tās centrālais aparāts, kur katru VALSTS dzīves sfēru, vada neliela ļoti augstas kvalifikācijas attiecīgās nozares speciālistu grupa – «Kabinets».

2. «Valsts Pārvaldes» vadītāju ieceļ Valsts Prezidents.

3. «Kabinetu» ierēdņu kandidatūras (30 līdz 60 gadus vecus VALSTS pilsoņus) izvēlas «Valsts Pārvaldes» vadītājs no augstāko mācību iestāžu, zinātniski-pētniecisko institūtu, otrā līmeņa veselības aizsardzības iestāžu, «VAIROGA» un «SARDZES» akadēmiju un citu vadošo, attiecīgās nozares institūciju augstākās kvalifikācijas speciālistu vidus.

4. «Kabinetu» sarakstu, to darbinieku skaitlisko sastāvu un kandidatūras, pēc «Valsts Pārvaldes» vadītāja priekšlikuma, izskata «Tautas Pārstāvju Palātā» un apstiprina Valsts Prezidents.

5. «Kabinetu» darbinieki ir augsti apmaksāti VALSTS dienestā strādājošie, pie kam viņu alga, piemērojot attiecīgu koeficientu, ir tieši atkarīga no VALSTS saimnieciskās darbības attiecīgajā nozarē un tajā strādājošo ierindas strādnieku vidējās darba samaksas attiecīgajā periodā (vadošā un vidējā līmeņa darbinieku izpeļņa šajos aprēķinos netiek ņemta vērā).

6. Valsts Prezidents, sadarbojoties ar «Tautas Pārstāvju Palātu» kontrolē «Valsts Pārvaldes» darbu.

Galvenos vilcienos «Valsts Pārvaldes» struktūra ir sekojoša:

. 1. «”Vairoga” un „Sardzes” kabinets»;
. 2. «Tieslietu kabinets»
. 3. «Ārlietu kabinets»;
. 4. «Pašpārvaldes kabinets»;
. 5. «Veselības aizsardzības kabinets»;
. 6. «Sociālo lietu kabinets»;
. 7. «Mācību iestāžu kabinets»;
. 8. «Zinātnes un enerģētikas kabinets»;
. 9. «Rūpniecības kabinets»;
10. «Lauksaimniecības kabinets»;
11. «Apkārtējās vides kabinets»;
12. «Transporta kabinets»;
13. «Tirdzniecības kabinets»;
14. «Kultūras, mākslas un sporta kabinets»;
15. «Darba Iestāžu kabinets»

Lai gan daļa no VALSTS robežas ir jūra, zvejot un izmantot pārtikā jūras produktus nav iespējams to augstās intoksikācijas dēļ. Tādēļ VALSTĪ nepastāv tāda tautsaimniecības nozare kā zvejniecība. Saldūdens zivis tiek audzētas tikai speciāli iekārtotās un no apkārtējās vides izolētās ūdenstilpnēs, kas atrodas «Apkārtējās vides kabineta» uzraudzībā.

«VALSTS dienestā strādājošā» statuss

«Valsts dienestā strādājošā» statuss ar «Likumu» tiek noteikts augsti kvalificētiem VALSTS nozīmes institūciju darbiniekiem, kuru darbs tieši saistīts ar VALSTS un sabiedrisko drošību, VALSTS un tās rajonu saimniecisko darbību, veselības aizsardzības un izglītības sfēru, vai kā citādi tieši iespaido iedzīvotāju dzīves līmeni un apstākļus.

«Valsts dienestā strādājošā» statuss ar «Likumu» noteikts:

. 1. Valsts Prezidentam;
. 2. Visiem «Tautas Pārstāvju Palātas» deputātiem un viņu palīgiem;
. 3. Visiem «Valsts Pārvaldes» darbiniekiem;
. 4. Visiem «Augstākās Tiesas» un «Rajonu Tiesu» tiesnešiem;
. 5. Visu VALSTS «Rajonu Valžu» vadītājam un inspektoriem;
. 6. Visiem «Valsts Bankas» un to rajonu nodaļu darbiniekiem;
. 7. Visam «VAIROGA» personālam;
. 8. Visam «SARDZES» personālam;
. 9. Visiem pirmskolas bērnu iestāžu darbiniekiem;
10. Abu līmeņu mācību iestāžu darbiniekiem;
11. Abu līmeņu veselības aizsardzības iestāžu darbiniekiem;
12. Visiem speciālo valsts aizsardzības uzņēmumu darbiniekiem;
13. Visiem zinātniski-pētniecisko institūtu darbiniekiem;
14. Visiem «Darba Iestāžu» darbiniekiem.

«Valsts dienestā strādājošie» nav neaizskarami «Likuma» priekšā un par kaitējumu VALSTIJ vai tās iedzīvotājiem, kas radies viņu darbības rezultātā, tiek saukti pie disciplinārās vai kriminālās atbildības.

«Valsts dienestā strādājošie» saņem VALSTS garantētu darba samaksu, kas ir tieši proporcionāla dotajā periodā VALSTĪ noteiktajam «Limitam», piemērojot katram amatam noteikto koeficientu.

VALSTS Prezidents

Valsts Prezidenta darba vieta un rezidence ir «Valsts Kanceleja», bet dzīves vieta (kopā ar ģimeni) – neliels VALSTS īpašumā esošs un vienkārši iekārtots divstāvu nams galvaspilsētā, kurā visu telpu kopējā platība nedrīkst pārsniegt 300 m2. Valsts Prezidenta darba laiks nav normēts, bet prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda «Valsts Pārvaldes» vadītājs. Valsts Prezidentam, vienīgajam no VALSTS dienestā strādājošiem, ir dienesta automašīna un divi adjutanti – vīrietis un sieviete, kas vienlaicīgi pilda arī viņa šoferu un miesassargu funkcijas.

Valsts Prezidenta galvenās rūpes ir VALSTS drošība, politiski-ekonomiskā neatkarība un stabili augšupejošs iedzīvotāju dzīves līmenis, tādēļ pamatā savu darba laiku viņš plāno sekojoši (pēc to svarīguma pakāpes):

1) 50 % no darba laika – reālo tautas dzīves un darba apstākļu izpētei, esošo problēmu apzināšanai un to uzlabošanas iespēju plānošanai, iesaistot šajā procesā «Tautas Pārstāvju Palātas» deputātus:

> regulāras un pēkšņas vizītes visās VALSTS pilsētās un rajonos;
> brīvi izvēlētu iedzīvotāju ģimeņu apmeklēšana;
> mācību un veselības aizsardzības iestāžu apmeklējumi;
> kultūras centru, veco ļaužu pansionātu apmeklējumi;
> «VAIROGA» un «SARDZES» struktūrvienību apmeklējumi;
> citu brīvi izvēlētu vietu un objektu apmeklējumi

Šajās vizītēs Valsts Prezidentu sava VALSTS rajona robežās sagaida un pavada attiecīgā rajona «Tautas Pārstāvju Palātas» deputāts un viņa palīgs, kā arī «Rajona Valdes» vadītājs, kuriem par šo Valsts Prezidenta vizīti tiek paziņots tikai iepriekšējā dienā. Apmeklējamo VALSTS rajona objektu pēc sava uzskata izvēlas un, dodoties ceļā, zina tikai un vienīgi pats Valsts Prezidents.

2) 40 % no darba laika – sadarbībai ar «Tautas Pārstāvju Palātas» deputātiem un «Valsts Pārvaldi».

3) 10 % no darba laika – sakariem ar ārvalstīm (darba vizītēm ārzemēs un ārzemju viesu uzņemšanai, utt.) Valsts Prezidents ir vienīgais, kas pilnvarots pārstāvēt VALSTI ārzemēs un uzņemt oficiālos ārzemju viesus.

Valsts Prezidents pēc katra ārzemju brauciena vai ārzemju viesu uzņemšanas, par konkrētiem šī pasākuma rezultātiem, sniedz pilnīgu un izsmeļošu informāciju «Tautas Pārstāvju Palātas» deputātiem, kā arī visiem VALSTS iedzīvotājiem, uzstājoties televīzijas pirmajā interaktīvajā kanālā. Valsts Prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda «Valsts Pārvaldes» vadītājs.

VALSTĪ vispārpieņemtā kārtībā Valsts Prezidents reizi gadā dodas 30 kalendāra dienu ilgā apmaksātā atvaļinājumā un reizi 6 mēnešos (kopā ar ģimeni) 5 darba dienu ilgā apmaksātā obligātā veselības profilakses atvaļinājumā, kuros viņu pavada abi adjutanti.

Kategorija: "ZET" Valsts | Pievienoja: Janis_A (30.Apr.2011)
Skatījumu skaits: 651
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Pieteikšanās

Informaģentūra
TAUTASFORUMS
INFOWARS
ABOVE TOP SECRET
NATURALNEWS
GLOBALRESEARCH
DRUDGE REPORT
ECOCOLLAPS
PLANETA-MOJA
EARTH CHRONICLES
Statistika