http://www.aisbergs.lv/?p=3688

14. nodaļa.

●.«ZET» VALSTS.● 10.12.2008

14. nodaļa. VALSTS administratīvi teritoriālais iedalījums

08.03.2011.
.

VALSTS teritorija pēc platības, iedzīvotāju skaita, zemes reljefa īpatnībām un dabīgo ūdensšķirtņu izvietojuma, sadalīta rajonos. Katrā VALSTS rajonā izbūvēts rajona administratīvais centrs, kurā atrodas «Rajona Valde» un tās darbinieki pilda šī rajona izpildvaras – pašvaldības funkcijas. Rajonu administratīvie centri izveidoti ar tādu aprēķinu, lai līdz visattālākajam rajona robežas punktam nebūtu tālāk par 15 kilometriem. Galvaspilsētai un lielākajām pilsētām, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 tūkstošus, ir VALSTS rajona statuss.

VALSTĪ katram priekšmetam (ēkai vai būvei, ezeram vai dīķim, kokam, krūmam vai zālienam, mājdzīvniekam, mehāniskajam vai cita veida transporta līdzeklim, ceļa zīmei, kā arī jebkuram citam objektam), neatkarīgi no tā atrašanās vietas, izmēriem, vērtības, pielietojuma un jebkurām citām īpašībām, ir konkrēts «Likuma» priekšā atbildīgs saimnieks – privātpersona, «Rajona Valde» vai pati VALSTS.

VALSTS nemitīgi rūpējas par dabiskās vides aizsardzību un veselīgu dzīves apstākļu nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem, tādēļ aktīvi tiek stimulēti šādi pasākumi:

1. pastāvīgo iedzīvotāju skaita samazināšana pilsētās (VALSTS izīrē zemi un piešķir bezprocentu kredītus ģimenes māju celtniecībai ārpus blīvi apdzīvotajām vietām);

2. radikāli privāto transporta līdzekļu, kā arī kravas transporta kustības ierobežojumi gan galvaspilsētā, gan rajonu pilsētās;

3. katrā «Rajona Valdē» atrodas visas, iedzīvotāju apkalpošanai nepieciešamās, VALSTS pārvaldes institūciju filiāles;

4. katra rajona administratīvajā centrā atrodas nepieciešamais skaits pirmā līmeņa mācību iestāžu;

5. katra rajona administratīvā centra zaļajā zonā atrodas visas nepieciešamās pirmā līmeņa veselības aizsardzības iestādes;

6. stabils, lēts un apkārtējo vidi nepiesārņojošs sabiedriskais transports rajonu administratīvajos centros un citās lielākajās apdzīvotajās vietās;

7. stabils, lēts un rajona iedzīvotājiem viegli pieejams sabiedriskais transports līdz sava rajona centram;

8. stabils, lēts sabiedriskā transporta tīkls starp rajonu centriem un galvaspilsētu.

Sagaidāms, ka pilsētās pastāvīgo iedzīvotāju skaits nostabilizēsies robežās no 20 līdz 40 tūkstošiem un tās praktiski pildīs tikai tranzīta punktu, lielu ražošanas objektu atrašanās vietas un ostu (kur tās ir) funkcijas.

Dzīvojamās ēkas pilsētās un citās apdzīvotajās vietās nav augstākas par diviem stāviem, jo daudzstāvu dzīvojamās ēkas, kā cilvēkiem bīstamas un videi nedraudzīgas, būvēt nav atļauts.

Daudzstāvu administratīvās ēkas (no trim līdz pieciem stāviem) atļauts būvēt tikai tad, ja to būvniecībā iestrādāti tādi autonomi funkcionējoši tehniskie līdzekļi, kas garantē tās nākošo darbinieku absolūtu drošību un ātru evakuāciju ārkārtējos apstākļos (ugunsgrēks u.t.t.). Šīs ēkas, kā īpaši bīstamas, atrodas VALSTS būvinspekcijas pastāvīgā kontrolē, to ekspluatācija un uzturēšana pienācīgā kārtībā prasa speciāli apmācīta personāla, kā arī komplicētas tehnikas pastāvīgu klātbūtni un ir nesamērīgi dārga.

VALSTS galvaspilsēta un tās funkcijas.

Galvaspilsētas pastāvīgo iedzīvotāju skaits šobrīd ir ap 300 tūkstošiem un tā pilda sekojošas funkcijas:

1. «Valsts Kancelejas» un tajā strādājošā Valsts Prezidenta rezidence;

2. «Valsts Pārvaldes» centrālā aparāta darba vieta;

3. visu profilu otrā līmeņa (maksas) izglītības centrs, kur pie katras augstākās mācību iestādes ir izveidota studentu pilsētiņa ar savu, autonomu, studentu maciņiem pieņemamu apgādi;

4. otrā līmeņa (maksas) veselības aizsardzības iestāžu centrs, ar augsti profesionāliem darbiniekiem, modernu tehniku un ārstniecības līdzekļiem;

5. zinātniski pētniecisko iestāžu centrs;

6. VALSTS nozīmes aizsardzības un rūpniecisko objektu dislokācijas vieta;

7. VALSTS mēroga kultūras, mākslas un sporta centrs;

8. VALSTS un starptautiska mēroga sabiedrisko pasākumu vieta;

9. VALSTS mēroga transporta un komunikāciju mezgls;

10. starptautiskā osta un lidosta.

Arī galvaspilsētas pastāvīgo iedzīvotāju skaitam it tendence samazināties, jo tur saglabājas sekojoši negatīvi sadzīves apstākļi:

1. augstākais apkārtējās vides piesārņojums VALSTĪ;

2. ļoti ierobežota personīgā un kravas transporta kustība;

3. relatīvi lieli attālumi starp dažādiem pilsētas rajoniem un objektiem;

4. augsta dzīves dārdzība – vidēji divas reizes augstāka, kā vidēji VALSTĪ (pie vienota, visā VALSTĪ dotajā brīdī spēkā esoša izpeļņas «Limita») jo šeit strādā tikai ļoti augsti apmaksāti speciālisti un, transporta kustības ierobežojumu dēļ, ir apgrūtināta apgāde ar pārtikas produktiem un pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm;

5. brauciens no savām blakus rajonā esošajām lauku mājām uz darbu galvaspilsētā prasa apmēram tikai vienu stundu.

PASKAIDROJUMS:

Par pilsētas vai rajona „pastāvīgajiem iedzīvotājiem” tiek uzskatītas «Iedzīvotāju Reģistrā» reģistrētas personas, kurām tur ir viņu reālā dzīvesvieta.
Jebkuri iebraucēji, kas apdzīvotajā vietā ieradušies darbā vai uz noteiktu laiku citu uzdevumu izpildei (VALTS administratīvo iestāžu darbinieki, otrā līmeņa mācību iestāžu studenti, ārstniecības iestāžu darbinieki un slimnieki, pilsētā strādājošie, kuri dzīvo laukos vai citā apdzīvotā vietā, u.t.t.), šajā skaitā neietilpst.