http://www.aisbergs.lv/?p=5517

Vēsturiski izteicieni par latviešiem-2

PĀRDOMĀM 31.01.2009

16472. Latvieši ir mierīga tauta, strādīgāki, saimnieciskāki, taupīgāki un ar labākām tieksmēm kā igauņi.
/A. V. Hūpelis, Top. Nachrichten I, 1774, 136./

16473. Baltija ir zeme, kur kungs ir viss, zemnieks nekas… Likās, ka cilvēkam še nebija daudz vērtības, zemniekam pret ierēdni un sulainim pret cienīgu lielkungu… Nesaprotama man palika zemnieku nabadzība pie tik plašiem laukiem, pļavām, ganībām un mežiem, pie tik nabadzīga ēdiena, dzīvokļa un apģērba. Nesaprotama arī mežonībai līdzīga rupība, šis patstāvības trūkums, kas Amerikas mežoni paceļ par aukstu kungu, salīdzinot ar šiem nabaga ļaudīm. Un tas par spīti sešu gadu paraugam no slavenāko rietumnieku puses. Vai nu šo senāk brīvo tautu apspiedēji ar savu pārāko prātu ir pratuši kalt stiprākas važas kā spānieši, portugālieši un holandieši citās pasaules malās, vai arī šīs tautas (t. i. latvieši un igauņi) bija gļēvākas, sliktākas un vairāk piemērotas verdzībai. /Prof. J. Krauze,
1784. g., Baltische Monatsschrift, 1900./

.

16475. Čaklums, paklausība, viesmīlība, draudzība ir raksturīgās īpašības, kuras Kurzemes latviešiem ar pilnu tiesību var piešķirt.
/Beschreibung d. Prov. Kurland, 1805, 265./

16476. Bargākā dzimtbūšana Lauzicā, Moravijā, Meklenburgā, Holšteinā un senāk Ungārijā un Bohēmijā ir nieks pret to vergu jūgu, kas nospiež latviešu un igauņu kaklu.
/J. Petri, Neuestes Gemahlde, 1809, 414./

16478. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tāpat igauņiem, kā arī latviešiem ir iedzimtas spējas tapt par čaklu, veiklu, drošu un tikumīgu tautu, ja tikai viņi tiktu atsvabināti no briesmīgā vergu jūga.
/J. Petri, Neuestes Gemahlde, 1809, 539./

16479. Sērpils apgabalā dzīvo četras piektdaļas latviešu, kamēr viena piektdaļa pastāv no krieviem, vāciešiem, poļiem un žīdiem. Latviešiem par godu jāsaka, ka kriminalnoziedznieku ir starp citām tautām desmit reiz vairāk kā starp latviešiem.
/Ostsee - Provinzen - Blatt, 1826, 66./

16480. Latvietis ir, vispārīgi jemot, cilvēks, kas ātri un pareizi saprot, viņam ir laba atmiņa un pēc brīvlaišanas viņš ļoti cenšas tikt labākā stāvoklī.
/Inland, 1836, 319./

16481. Par latviešu tautas izglītību gan tiek maz gādāts; bet tomēr šai tautai par godu mums jāatzīst, ka salīdzinot ar citām tautām viņi stāv garīgās izglītības ziņā daudz citām tautām nevien blakus, bet pat pārāki.
/Inland, 1836, 818./

16483. Latvietis ir mīkstākas dabas cilvēks kā vācietis un slavs. Pie zemes darbiem latvietis ierīko visu labāki kā vācietis.
/E. Trautfeters, Inland, 1851, 685./

16484. Latvietis ir lēnākas un maigākas dabas kā vācietis un slavs.
/E. Trautfeters, Inland, 1851, 39./

16487. Šī tauta nav gan īsti ne slikta, ne dumja, pavisam otrādi: visur lietojama, lēti izmācāma, netrūkst viņiem arī talanta. Tikai dzimtsbūšana saista ar samagiem valgiem visu viņu attīstību.
/A. Brants, Ludza. Inland, 1845, 450./

16488. Valoda ir tīri latviska, tikai ar citādu zilbju intonāciju un dažu vokaļu pārmaiņu; ir ieviesušies arī daudz krievu vārdu. Vidzemnieks viegli saprot šejienes latviešu valodu, bet ne otrādi, šejienietis nesaprot tik lēti vidzemnieku.
/A. Brants, Ludza. Inland, 1845, 454./

No: http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/