Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Pārdomām

Vēsturiski izteicieni par latviešiem-1

http://www.aisbergs.lv/?p=5322

 

Vēsturiski izteicieni par latviešiem-1

PĀRDOMĀM 26.01.2009

 

Nav pasaulē tādas tautas, kas no dabas būtu verdzīga un kalpīga, un tāpat arī latviešiem ir tieksme pēc brīvības un neatkarības, bet viņiem laikam trūkst enerģijas uzsākt šādu cīņu…

Viņiem laikam ir arī vājāka dziņa pēc biedrošanās. Viņa ir tik nespējīga, ka pat nav pamudinājusi tautu dibināt savus ciemus, nemaz nerunājot par pilsētām un valstīm. Ir tautas, pie kurām visi spēki savienojas un savā starpā pabalstās, lai veicinātu lielo sabiedrības darbu. Pie latviešiem laikam ir valdījis pretējais princips, kas saskaldījis visus viņu spēkus un sadrupinājis viņu tautas masas. Jau no seniem laikiem viņi dzīvo izklaidu, jau sen viņi nav pazinuši lielāku vienību par dzimtu un nav domājuši par darbu dalīšanu…

Lai arī viņiem netrūkst nekādu gara dāvanu, bet sabiedriskās tieksmes trūkuma dēļ viņi nav neko ievērojamu sasnieguši…

Eiropā nevarētu minēt nevienu tautu, par kuru latvieši nebūtu gļēvāki, neizjemot pat igauņus, kas nes to pašu jūgu. Viņi ir mīkstsirdīgi, bailīgi, bērnišķīgi, poetiski, fantastiski un pilnīgi padevīgi savam liktenim…

.

Cik labprāt krievs grib tirgoties un ceļot, tik pretīga ir latvietim tirdzniecība un ceļošana. Kā kāds augs viņš ir iesakņojies savas dzimtenes zemē, kas ir viņa paradīze, par spīti visām mokām un raizēm, ko šī paradīze viņam dod. Viņu gara poetiskais virziens padara tos politiskai praksei par nespējīgiem. Nogrimuši savu slavas un bēdu dziesmu valstī, viņi aizmirst reālās dzīves nelaimi…

No dabas latvieši ir smalkjūtīgi un padevīgi. Ar tādām un citām līdzīgām īpašībām viņi būtu varējuši tālu uz priekšu tikt. Bet kalpība ir viņu padevību tik tālu salauzusi, ka latvietis ir tapis par nedrošu un pretīgu būtni. Latviešu nacionalitāte būtu varējusi pacelties kā skaists kupls koks, bet viņa ir pielīdzināma tinekļa augam, kas vijas tikai ap vācu egli uz augšu. Latviešu gara jūtelība varētu pacelties līdz augstākai izglītībai, bet tā ir izvērtusies par rupju glaimošanu un zemisku padevību…

Baltijas vācietis runā par latvieti tikai ar nicināšanu: "Nevienam latvietim nevar uzticēties. Vienādi vajaga būt uzmanīgam uz viņu meliem un mānīšanos. Tikai viens līdzeklis ir, ar ko viņu var mācīt, tā ir pātaga, ko allaž vajaga turēt darbā. Labsirdība latvieti samaitā un padara to pārgalvīgu un negrozāmu…

Nevienam latvietim nevar ticēt, jo tie glaimo un liekuļo visrupjākā kārtā. Viņi ir nekrietnākie nodevēji pasaulē un pastāvīgi viens otru apsūdz, kādēļ pie viņiem vienādi var atrast vainīgos. Nodevējam tik vajaga apsolīt pudeli brandvīna, lai izdabūtu visus zādzības un blēdības dalībniekus…

Bet šie vācieši aizmirst, ka viņi paši ir latviešus par tādiem izaudzējuši, kādi tie ir. Tādēļ arī latvietis var viņam tikai no tādas puses rādīties, no kādas paši uz viņu skatās. Šādam vienpusīgam spriedumam nevar ticēt…

Bet ja kāds svešnieks pie viņiem nonāk un grib satikties kā cilvēks ar cilvēku, tas atradīs pie viņiem draudzību, viesmīlību un atklātību lielā mērā…

/J. Kohl, Ostseeprovinzen, II, 1841, 35 - 45./

No: http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/
«L»; 16485.

Kategorija: Pārdomām | Pievienoja: Janis_A (26.Jan.2009)
Skatījumu skaits: 888
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Statistika