| Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Pārdomām |
|
http://www.aisbergs.lv/?p=16476
PĀRDOMĀM 20.03.2010
Te ir runa par varnešiem, kas netic latviešu tautas nākotnei. Tie tic mantības, bagātību nezūdamībai pie jebkuras varas, saprotams, izņemot viņējo, un kalpībai pasaules varenajiem. Latvieši savā tēvzemē vēl nav brīvi! Vispirms no saviem varas pārstāvjiem, kas braukā pa pasauli un gvelž, velns zina ko. Mūsu Valsts prezidente ASV kongresmeņiem klārē, ka ar nevardarbīgu un dziesmotu revolūciju Latvijā "mēs atguvām brīvību” un ka tie mēs esot bijuši: tad "totalitārā režīma jūgā ieslodzīta nācija”, tad "Latvijas iedzīvotāji”, tad "mūsu iedzīvotāji”, tad "Latvijas tauta”, tad "dzīvīga un neatlaidīga nācija”. Ej nu sazini, kas tad to brīvību te īsti ir atguvis, visādā ziņā latviešu starp tiem nav, teikts tikai, ka "daudz latviešu, kuri bija pametuši savu dzimto zemi Otrā pasaules kara beigās”, uzņemti Amerikā. Kur uzņemti pārējie, un vai vēl Latvijā arī kāds palicis? "Mēs lepojamies ar savām etniskajām kopienām un ar ieguldījumu, ko šo kopienu dēli un meitas ir devuši Latvijas cilvēciskajā, ekonomiskajā un kultūras attīstībā.” Tālāk pieminēšanas vērti izrādās tikai ebreji. Paliek neskaidrs, kas tie mēs, kas ar viņiem lepojas. Valsts atjaunošana esot notikusi "nevis vienkārši no tukšas vietas, bet vispirms aizslaukot iepriekšējās sistēmas gruvešus.” Vai tik tiem slaucītājiem nav misējies un kāda cita vietā aizslacījusies latviešu tauta, ja viņa vairs nekur netiek pieminēta, viņu pat baidās pieminēt? "Katrai nācijai uz šīs zemes ir tiesības uz brīvību. Tas ir sapnis, kas ir jāuztur pie dzīvības, lai cik ilgi nāktos gaidīt tā īstenošanos un lai cik grūti būtu to sasniegt.” Sapņot un gaidīt jau ir latviešu dabā… . Latviešu tautai nevis jāsapņo, bet pie daudz kā steidzami un nopietni jāpiestrādā, protams, ja tā grib pastāvēt. Vispirms mazāk jāklausās, bet vairāk jādomā. Varas vīri mums pastāvīgi kladzina, ka kopēja vēsture, kopēja pagātne, kopējas ciešanas esot tas, kas mūs Latvijā dzīvojošos, vienojot. Laikam paši tam visai netic, jo valsts iedarbinājusi iecietības un tolerances veicināšanas programmu – sava veida sorosiešu ideoloģijas valstisku turpinājumu. Arī mūsu Valsts prezidente, aizstāvot homoseksuālistus, savu sorosisko būtību atklāj teikdama, ka cilvēku radīti likumi ir pāri visam ētiskam. Latviešiem jābūt iecietīgiem pret svešiem ieklīdeņiem: mums un mūsu kultūrai naidīgiem kolonistiem, reizē arī pret mūsu morāli graujošajiem nekaunīgiem homoseksuālistiem. Tolerance, saprotams - tikai no latviešu puses, mūs vienos? Tīrākās blēņas! Kopējā pagātnē mūs "vienoja” ar brutālu spēku. No latviešu puses nekādas vienošanās tieksmes nebija, nav arī tagad un nevar arī būt. Ja kas bija, tā bija piespiedu pakļaušanās un piemērošanās pārspēka varai. Ja kas ir, tā ir pieciešana un pacietīgas gaidas vai nu uz gaišreģa Finka pareģojumu brīnumainas piepildīšanās, vai nu uz pagaidām latviešu politiskās varas kaut kādu reālu darbību latviešu reālās brīvības atgūšanā. Ja kas būs… Jā, kas tad varētu būt, ja šie abi latviešu tik gaidītie brīnumi nepiepildīsies? Projām jau mūs vairs nevedīs, neatmaksājas un nav arī kur. Mēs iznīksim, kā saka, neatejot no gultas. Nupat dziļās sērās mēs pieminējām totalitārās varas pirms 65 gadiem masveidā deportētos Latvijas iedzīvotājus. Vai pēc nākošiem 65 gadiem latviešus kāds vēl vispār pieminēs, ja viņi tikai ar gaidīšanu nodarbosies? Pēdējais laiks viņiem kaut ko tautu vienojošu un organizatorisku darīt, bet ne masveidā dibināt "nacionālas” bluspartijiņas! To kodieniņus nez vai totalitārās varas, kurām etnoss, tā kultūra kā cilvēces vērtība, salīdzinot ar atvērtās sabiedrības un brīvā tirgus principu ievērošanu, neko nenozīmē, pat pamanīs. Latviešiem vienādi jācīnās kā pret austrumu, tā pret rietumu totalitārismu, nevienam mēs kā etnoss neesam vajadzīgi – mūsu zeme un darba rokas gan. Lai izvēlētos pareizos cīņas ieročus, jāsaprot totalitārisma sakne. Viens, kaut vai pats lielākais neģēlis tipa Staļins, Hitlers vai Huseins, nekādu totalitārismu neizveidos, ja tam nebūs pietiekošs atbalsts masās. Tāds visiem trim bija, var pat teikt – palika. Staļinam tas bija lielkrievisms: lieliem etnosiem raksturīgā savas masas – skaitliskā pārākuma apziņas nekritiska pārnešana citās cilvēcisko attiecību jomās un ļoti liels iejūtīgums pret sava, un ļoti mazs pret cita etnosa locekļa sāpi, bez jebkādas savas vainas apziņas. Nekur jau tas lielkrievisms pazudis nav. Putina visi mēģinājumi daudzetniskajā Krievijā izveidot vienotu tautu un rietumu tipa demokrātiju ir nesekmīgi. Pat uz tāda vēsturiski kopēja vienojoša faktora kā uzvara Lielajā tēvijas karā vienota tauta Krievijā neveidojas un Putins tāpat kā Staļins spiests sēdēt uz lielkrievisma. Varai pietiek ar saukli "mūs apbižo un sit”, lai krievi jebkurā brīdi būtu gatavi stutēt šo varu. Atbildību nest par varas sastrādāto šī stute gan līdz šim nav bijusi gatava. Latvijas valsts vara sēd uz latviešu naivuma un apolitiskuma. Kaut mūsu prezidente saka, ka mēs esot aizslaucījuši iepriekšējās sistēmas gruvešus, taču civilkolonisti ar savu lielkrievismu tepat vien ir un stipri paralizē latviešus. Tāpēc viņi padevušies rietumu totalitārismam, kas balstās uz viltus cilvēktiesībām, naudas varu un taisnību, mantību. Ja latvieši šo valsti grib uzskatīt par savu, tiem strikti jāiznīdē visi mēģinājumi te veidot kaut kādu tur vienotu Latvijas tautu un Latvijas valsts vara, līdzīgi kā Putinam, jāuzsēdina uz latvietisma (ja tādu izdotos atrast). Praktiski tas nozīmē, ka Latvijā ir tikai viena tauta – latvieši, kura ir noteicošā valsts pilsonībā! Nelatvieši Latvijā pārstāvēti ar nacionālām un etniskām grupām vai kā atsevišķi klaidīti. Tad varētu būt - ka latviešu tautai būs vēl kāda nākotne. No: http://www.aisbergs.lv/?p=3350 V «AISBERGA» piezīme: | |
| Kategorija: Pārdomām | Pievienoja: Janis_A (20.Mar.2010) | |
| Skatījumu skaits: 1012 |
| Komentāru kopskaits: 0 | |