Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Pārdomām |
http://www.aisbergs.lv/?p=16421
Vai spēsim vēlreiz piecelties? PĀRDOMĀM 09.03.2010
Mēs esam paraduši runāt par gara neiznīcību un sevišķi par tautas gara mūžību. Bet katra parādība top nekas un paliekas bezdarbīgā stāvoklī, ja mēs tai nenoticam. Ja tas notiekas, tā ceļas augšā un sāk darboties. To mēs redzam arī pie mūsu dienu latviešiem. Mūsu tautas mūžība līdz šim bija nekustīga. Tagad mēs to apstarojam ar savu ticību un redzam, ka šī snaudošā gara matērija sāk kustēt un dzīvot, nākdama mums palīgā, izplūzdama ārā no ikdienības likumības. Tas ir milzīgs un neizmērojams spēks, un šie neredzamās ticības viļņi, ko mēs radām sev visapkārt, nevar neiespaidot arī visu to tālo, kas ir ap mums un ko mēs turējām par sev vienaldzīgu. Tā arī atjaunotā Latvija nav nejaušība, bet tā ir latviešu uzmodinātās un tagad darbīgās mūžības un gara spēku saskaņošanas iznākums. Noticiet, ka arī jūs esat vainīgi pie šī dievīgā pavasara, kas nācis pāri mūsu tēvijai. Cilvēks dzīvo tikai uz zemes, bet ne uz
kādas citas planētas: šī mūsu tagadējās zinātnes atziņa nostāda visu cilvēci
ļoti augsti, un nemaz nevar būt, ka gara koncentrācija, no kuras veidojas
cilvēks, nevarētu savu apkārtni iespaidot. Varbūt mēs to iespaidojam vairāk
nekā varam to iedomāties. No vienas puses, mēs esam ļoti niecīgi, bet, no
otras, cilvēkam piemīt dievu varenums, un sevišķi viņa neredzamai daļai. Ja
saka, ka mēs nevaram panest nekā absolūta, ne lielu aukstumu, ne lielu
karstumu, tad jāredz, ka absolūtais nav pasaules valdnieks. Viņš ir visu spēku
līdzsvaru nodibinājis, lai pats varētu pastāvēt. Uz šīs grunts stāv mūsu
latviskā gara drošība un mūsu ticība, kas izgājusi kalnus pārstatīt. Mācieties
sevi iedvesmot, lai redzētu neredzamo un izdarītu neizdarāmo. . Salīdzinot ar Vakareiropas tautām, mums
latviešiem ir vēl tā priekšrocība, ka mēs atrodamies stāvoklī, ko nevar saukt
par vienpusīgu. Mēs neesam sevi pakļāvuši tehnikai, kaut gan zinām tās vērtību.
Mēs pazīstam atdzimšanas burvību, bet tāpēc mums nekāds dievs nav bijis
jānogāž. Pilns latvisku īpašību viņš elpo tepat mums blakām. Mums nav jāceļ
zemes dēļ, jo katram latvietim, kam griba pēc tās, to iedod rokā kā atvērtu
grāmatu. Mēs neesam galējību cilvēki, kaut gan zinām, ka pasaulē viss ir
bezgalīgs. Mēs esam veca tauta, bet skatāmies pasaulē it kā pirmo reizi to
ieraudzījuši, jo neesam zaudējuši svēto spēju apbrīnot. Fragments no: http://www.aisbergs.lv/?p=6247 | |
Kategorija: Pārdomām | Pievienoja: Janis_A (09.Mar.2010) | |
Skatījumu skaits: 973 |
Komentāru kopskaits: 0 | |