http://www.aisbergs.lv/?p=1588

Vai sirma māmuliņa pat mūža beigās nav pelnījusi atpūtu?

PĀRDOMĀM 24.10.2008

Es domāju, ka daudzi ir novērojuši, ka bieži vien Rīgā par sētniekiem strādā pensionāri, un arī šodien, dodoties no Operas nama uz dzelzceļa staciju, divas reizes es piedzīvoju situāciju, ka man aiz žēluma gribējās raudāt, jo, manuprāt, tas ir skumji, ka sirmai māmiņai, salīkušu muguru, ir jāpiestrādā par sētnieci, lai varētu izdzīvot. Viņa taču visu dzīvi strādājusi! Vai tiešām viņai nepienākas atpūta pat vecumdienās?

Otra situācija bija, kad redzēju, kā kundzīte ap gadiem 70 - 75 ar spieķīti rokā stāvēja tunelī un ubagoja. Šai kundzītei bija tik mīļa seja, šai sejā nebija redzamas ne dusmas, ne neapmierinātība, bet, ja tā padomā, viņai noteikti nebija viegli tur stāvēt un ubagot - bet dzīve piespiež viņu to darīt.

Tie ir tikai divi gadījumi, bet tādu ir neskaitāmi daudz. Tanī pašā laikā mūsu valdības vīri braukā smalkās mašīnās, sēž neskaitāmās padomēs un pelna tādas naudas summas, kas parastam ierindas cilvēkam pat sapņos nerādās. Labprāt gribētu redzēt, kā šie cilvēki izdzīvotu ar 150 Ls mēnesī, kad par siltumu būtu jāsamaksā aptuveni 60 - 70 mēnesī, zālēm 20 - 30 Ls mēnesī un vēl jau ir arī elektrība, gāze, ūdens un citi maksājumi… Tad kur lai tas pensionārs rauj to naudiņu arī vēl pārtikai?

.

Man ir tiešām ļoti skumji, redzot, ka mūsu valstij pensionāri ir pēdējā vietā. Mūsu "gudrās” galvas ir tā pārņemtas katra ar sava maciņa papildināšanu, ka neredz, kas tad īsti notiek Latvijā. Viņiem biežāk vajadzētu pastaigāt pa ielām, pavērot, kas notiek veikalos…

Es, kad sāku studēt Rīgā, piecus mēnešus pastrādāju par kasieri; redzēju, kā iepērkas pensionāri: viņi skaitīja katru santīmu, pirka nocenotos produktus.

Šādas vecumdienas es nenovēlu ne saviem vecākiem, ne arī citiem!

No: http://www.tvnet.lv/zinas/lasitaju/article.php?id=567109