http://www.aisbergs.lv/?p=2784

Vai Latvija var atļauties Pirra uzvaru?

PĀRDOMĀM 29.11.2008

Nedaudz par homoseksuālismu un robežu starp tiesībām un pienākumiem.

No vienas puses piekrītu - jā cilvēkam ir tiesības uz savu privāto dzīvi, ir tiesības izteikties un paust savu viedokli. Ir tiesības būt gejam vai tādam nebūt. Bet ir tāda lieta, ka cilvēks viens pats nav nekas. Nometini vienu cilvēku uz vientuļas salas vai dziļos džungļos un viņš drīz vien aizies bojā. Cilvēks ir sociāla būtne, viņš nevar bez citu cilvēku atbalsta izdzīvot, vienlaicīgi viņa pienākums ir palīdzēt citiem sabiedrības locekļiem. Bet sociāla vide nevar pastāvēt bez "iekšējās kārtības noteikumiem”. Tikai pateicoties cilvēka spējai ierobežot savas privātās vēlmes sabiedrības labā, mēs esam sasnieguši civilizācijas augstumus. Ja katrs darīs ko grib, mēs viens otru apsitīsim vai nomirsim badā.

Un tagad par galveno. Jautājums ir, vai geju un lesbiešu sabiedriskais akcepts tiešām ir tikai cilvēktiesību akcepts, vai tā tomēr ir sava veida viena no sabiedriskās sociālās vides - vides, kura ar saviem iekšējiem aizliegumiem un sabiedriskiem pienākumiem ir uzcēlusi mūsdienu civilizāciju, graušana? Droši vien jau tā māja (sociālā vide) tamdēļ nesabruks, ja izņemsim to vienu ķieģelīti (homoseksuālisma noliegšanu) no sienas ārā, bet cik lielā mērā mēs rodam precedentu, lai neizņemtu vēl kādu ķieģelīti ārā? Ja cilvēktiesību vārdā tiek akceptēts homoseksuālisms, tad ar kādām tiesībām lai neakceptētu incestu (brālis ar māsu vai vecāki ar bērniem), zoofīlus un citus "ekstrēmistus”?

/

Tiešu ļaunumu jau viņi sabiedrībai nenodara. Kāpēc lai nelegalizētu pašnāvības? Lamāšanos? Lamājoties aizskar citus? Bet man ir tiesības izteikties! Ja cilvēkam, kuru aizskar homoseksuālistu publiska uzvedība, liek justies vainīgam par savām emocijām, tad varam pasniegt, ka visiem, kam traucē kāda cilvēka lamāšanās ir viņu pašu nepilnvērtība.

Alkoholisms un narkomānija. Nu lai tas cilvēks dara ar sevi ko grib. Viņa cilvēktiesības ir sašņaukties līdz nāvei. Var jau šos spriedelējumus uzskatīt par muļķīgiem un teikt, ka tā nekad nenotiks, bet ar ko viņi atšķiras? Viņos visos ir viena kopīga iezīme - sabiedriskā domāšana un sabiedriskā pašaizsardzība, kas cilvēkiem ir nepieciešama, lai uzturētu dzīvotspējīgu sociālo vidi, tiek nolikta pretstatā individuālai pasaules uztverei.

Visu cieņu cilvēktiesībām, bet atkārtošu, ka viens cilvēks nav nekas, viņš neizdzīvos, cilvēks sākas ar sabiedrību un ja tos, kam rūp veselīga un dzīvotspējīga sociālā vide tiek noniecināti - tiek grauti sabiedrības pamati un savā attīstībā speram soli atpakaļ. Tiek arvien vairāk un vairāk propagandēts par indivīda tiesībām nerēķināties ar sabiedrības viedokli, bet darīt to, ko "sirds kāro”. Un vai gadījumā mēs neredzam rezultātus?

Vai Latvijas sabiedrība nesūdzas, ka visi domā tikai par sevi, bet par valsti kopumā neviens? Vai nav tā, ka trūkstot sociāli apzinīgiem cilvēkiem, vai viņus "nostumjot malā”, pamatojot ar "nepareizu” pasaules uztveri, arī valsts kopumā kļūst mazāk aizsargāta un konkurētspējīga? Un tomēr - kur sabiedrībā vispār radies negatīvs priekšstats par homoseksuālam attiecībām? Vai sabiedrība ir kļūdījusies, neuzskatot to par normu?

Acīm redzot, ja visu šo laiku to noliedza, tad bija arī pamats. Pamatojums tam varēja būt pretrunas ar kristīgām vērtībām, uz ko balstījās sociālā vide un zemāks dzimstības līmenis. Mūsdienās kristīgās vērtības vairs neieņem tik lielu lomu sabiedrības dzīvē. Paliek dzimstība. Ironija ir tā, ka valstis, kurām tiešām lielā dzimstība sagādā problēmas ar savu ļaužu masu pabarošanu - homoseksuālisms tiek stingri noliegts, savukārt Rietumu pasaulē, kur tas balansē uz atzīšanas/neatzīšanas robežas dzimstība jau tā ir zema.

Ņemot vērā Latvijas un latviešu demogrāfisko situāciju, homoseksuālismam ir stipri negatīva ietekme. Par cik homoseksuālisms nav nekas cits, kā citāda veida sociālā vide, tad uzskatu, ka pašreizējā situācijā Latvija jācenšas pasargāt no homoseksuālisma propagandas. Iesaku homoseksuālisma propagandu izvērst trešās pasaules valstīs, tādējādi palīdzot viņiem cīnīties ar pārapdzīvotību. Skan jau nihiliski, bet vai bērna laišana pasaulē, kur viņam jācieš bads un bezcerība nav aktuālāka problēma par Rīgas jauniešu tiesībām protestēt pret sabiedrības vispārpieņemtajām normām.

Paldies par pacietību un tikšanu līdz beigām.

No: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/forums/attiecibas/gimene_un_berni/vai-latvija-var-atlautes-pirra-uzvaru
Sestdiena, 10. maijs (2008)