http://www.aisbergs.lv/?p=2013

Pie mums par dzimtenes mīlestību jāmaksā

PĀRDOMĀM 06.11.2008

Globālā ekonomiskā krīze skar praktiski visu pasauli, arī valstis, kurās masveidā darba meklējumos aizbraukuši Latvijas iedzīvotāji. Nesen izskanēja ziņa, ka ekonomiskās krīzes sekas sākuši asi izjust arī viesstrādnieki. Īrijā daudzi Latvijas viesstrādnieki palikuši bez darba. Polijā jau paspējuši atgriezties ap 30 000 viesstrādnieku un tiek prognozēts, ka tuvākā gada laikā atgriezīsies vēl vairāk.

Varētu gaidīt, ka nu beidzot mūsu darba meklējumos pa pasauli klejojošie Latvijas iedzīvotāji atgriezīsies dzimtenē. Valdība jau labi sen to ir nodefinējusi kā vienu no savām prioritātēm – atgriezt Latvijas dēlus un meitas dzimtenē. Dzimtenes mīlestība un tieksme atgriezties tur, kur tavas saknes, vienmēr ir bijusi ļoti spēcīga. Taču, vai tā šoreiz notiks? Vai ekonomiskā krīze liks Latvijas iedzīvotājiem atgriezties?

Izrādās, ka Latvijā par dzimtenes mīlestību ir jāmaksā. Neskatoties uz to, ka Latvijai ir noslēgti līgumi par dubultās nodokļu aplikšanas novēršanu, pie mums paredzēts, ka ikvienam, kas atgriežas Latvijā no legāla darba ārvalstīs, kurā viņš ir maksājis visus attiecīgajā ārvalstī noteiktos nodokļus, jāsamaksā Latvijas valsts budžetā starpība starp Latvijā noteikto 25 % iedzīvotāju ienākuma nodokli un attiecīgajā ārvalstī jau samaksāto nodokli..

.

Tikai šī gada rudenī Latvijas valdība attapās, ka nepietiek tikai deklaratīvi stāstīt par vēlmi atgriezt Latvijas iedzīvotājus darbam Latvijā, bet kaut kas arī būtu jādara un … Latvijas valdība dāsni ierosināja, ka varētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpību no Latvijas viesstrādniekiem neiekasēt … sākot ar 2008.gadu. Taču Latvijas viesstrādnieki masveidā ārvalstīs sāka strādā nevis 2008.gadā, bet gan vairākus gadus iepriekš.

Īrijā, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 20 %, kas nozīmē, ka Īrijā strādājošie Latvijas viesstrādnieki atgriežoties Latvijā būs spiesti samaksāt valsts budžetā 5 % no saviem vairāku gadu garumā gūtajiem ienākumiem, pie tam, nevis „uz rokas” saņemtajiem, bet gan pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gūtajiem. Domājams, ne katram Latvijas viesstrādniekam ir izveidoti šādi uzkrājumi, kurus samaksāt par „ceļazīmi uz dzimteni”.

Tādējādi Latvijas viesstrādniekiem, piemēram, Īrijā, kuriem šobrīd šajā valstī ir problēmas ar darbu, jāapsver, vai palikt Īrijā un saņemt bezdarbnieka pabalstu un cita veida sociālo palīdzību, vai atgriezties Latvijā un par dzimtenes mīlestību samaksāt 5 % no visiem saviem bruto ienākumiem Īrijā, vai, nespējot to samaksāt, kļūt par nodokļu parādnieku. Manuprāt, lēmumu nav grūti prognozēt. Tie, kas neatgriezīsies, šo nodokļu starpību nemaksās. Tādejādi vienīgais ieguvums no noteiktās nodokļu starpības samaksas ir nevis šie 5 %, bet gan „barjera”, lai Latvijas viesstrādnieki neatgrieztos Latvijā. Paliek tikai jautājums, vai tā nav nejēdzība – deklarēt Latvijas viesstrādnieku atgriešanu par prioritāti, bet darbos padarīt to par praktiski neiespējamu? Vai tiešām Latvijas valdība uzskata, ka Latvijas viesstrādniekiem par dzimtenes mīlestību būtu jāmaksā?

Aigars Krūms
No: http://www.tvnet.lv/zinas/lasitaju/article.php?id=568196