Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Pārdomām

Pēdējais līdzeklis…

http://www.aisbergs.lv/?p=18604

 

Pēdējais līdzeklis…

PĀRDOMĀM 29.09.2010

 

Pārbaudīts jau pirms 9. Saeimas vēlēšanām.
.


Polit-klauna priekšvēlēšanu lūgšana

Ak, mīļie Kungi, da Pestītāji "Mākoņhauzē”, Lemburģijā, Švondersektā un visās citās Muļķu Zemes privātinterešu kom(b)andās, brālībās, biedrībās, klubiņos, nodibinājumos, padomēs, aģentūrās, struktūrās un citās institūcijās, kā arī Muļķu Zemei un tās varenajiem cieši piejūgtajās ofšoru nekurzemēs, pa visu glīši apaļo globusu!

.

Jūs nu klāri redzat manu ērkšķaino un grumbuļaino, politreklāmām u.c. atbilstošiem navarotiem notjūnēto priekšvēlēšanu kampaņas ceļu uz tikai to vienu vienīgo no "100 polit-klaunu balagāna” mīksti polsterētajiem beņķiem. Un tik pat klāri zināt, ka es, kā sacīt jāsaka, pa to nečīboju vis, dzīdamies tikai pēc pasaulīgā goda un varas kāruma apsēts, bet arī dēļ "tautas priekšstāvja” maizes kartītes. Jo, rau, šamā tak ir nokomplektēta ar mērenu taustāmo labumu strēķi: nevāju, regulāri un veselīgi pieaugošu "tautas kalpa” loni, apgreidotu ar daudzām un dažādām prezentnaudiņām, Muļķu Zemes budžeta un Jevropas kāposta ēvelēšanas koordināciju un vēl pulkākām līdzīgi ienesīgām riktēm, korporatīviem, koruptīviem, puskrimināliem, daļēji mafioziem un citiem adekvāta formāta lietišķajiem kontaktiem, "tautas kalpa” imunitātes aizsargširmīša un tamlīdzīgiem, priekš katra viena "vienlīdzīgāko” siles figuranta pašsaprotamiem haļavas standartsīkumiem.

Bez visa iepriekšuzskaitītā mazumiņa, mīļie Kungi, da Pestītāji iekš minētajām Muļķu Zemes privātinterešu blicēm, es pie jumsīm iedrošinos meklēt un izlūgties vēl to nieku, lai jūs, kā sacīt jāsaka, dotu saviem "pozitīvisma” sludinātājiem, "pa-saulē” gājējiem un citiem asiņainajiem punduriem akceptu priekš manas personas apsiekalošanas. Dēļ tam, āreče, lai līdzās citiem jūsu izredzētajiem biedriem, biedrenēm un nekonkrētas orientācijas partaigenossēm, arī es, necilais tārpiņš zem jūsu spoži viksēto šņorzābaku papēžiem, tiktu pablamierēts krietnāku bišķi iekš Muļķu Zemes drukātajiem, virtuālajiem, audiovizuālajiem un citiem prastļaužu lohatronus elementāri un tradicionāli zombējošajiem masmedijiem.

Gan mani politkonkurenti - jumsīm jau tak viņi ir zināmi, mandomāt – visādīgā vēzī, tradicionāli izmantojot, kā sacīt jāsaka, nekorektus un destruktīvus, ilgspējīgi kapacitatīva un advancēta partaigenosses godu un cieņu skarbi traumējošus opcionālos programmnodrošinājumus, borē un rāda Muļķu Zemes reņģēdājiem, kā vēlēšanu farsa potenciālajam elektorātam, pavisam šķērseniskas glupības. Pa to starpu arī, ka tām vēlēšanu šeinēm, kurās šamie stāv iedriķēti, vajagot krist urnu dziļumos pulka biezākā slānī, nekā tām listēm, kurās ešu sev iepircis pieticīgo 99-to numuriņu. Jo šamo listes esot, kā sacīt jāsaka, no vienas vietas ar bijušām un  izbijušām eminencēm, ekselencēm un citām prominencēm piegānītas, stāvgrūdām. Tad nu, mīļie Kungi, da Pestītāji no iepriekšminētajām superzonderkom(b)andām, skatāties vien, ka lai šamie, kuri konkurenti, neuzdomā paši sevi par tiem lielākajiem kretīniem Muļķu Zemē esam! Un, papriekš mani un citus sīkus politprotekcijas diedelniekus norādītajā nekorektajā vēzī apčakarējuši, nesašņorējas i jūs ar "uzmest”, Die’s pasrg’! Kā sacīt jāsaka: ir precedenti…

Kad nu šitentādā vēzītī, mīļie Kungi, da Pestītāji no zināmajām politiski / ekonomiski / korporatīvi / pusmafiozi kapacitatīvajām, stratēģiski un taktiski ilgspējīgajām struktūrām un aprindām, ar jūsu laipnajām un spalvainām rociņām viedi piebikstīts un toleranti vadīts, būšu iedaticis manis pieticīgi uzcerētajā, tikai vienā no "100 polit-klaunu balagāna” mīksti polsterētajiem "tautas priekšstāvju” beņķiem, pašiverējiet, par mīļu un pazemīgu lūgšanu, vēl mazu biškucīti iekš Augstā Nama kuluāriem, tualetēm, foajē, kafē un saviem cūkādas portmonē! Tik vien dēļ tam, lai man, niecīgai, hroniski politiska baušlaka pārņemtai gnīdai zem jūs, mīļie Kungi, da Pestītāji, atlasa cilinderiem, smalkfilca katliņiem, velūra hūtēm, zamšādas kepkām un bobreņfasona žokejnīcām, tiktu iedalīts, kā sacīt jāsaka, vai gandrīz mūžīgai izsēdēšanai tāds pajaunāks, mīkstāk uzbužināts, atspercēlmetāla drātēm federēts, biezāku un saudzīgāk ģērētu lopādu un maksimāli denktākiem piķa diegiem tapsēts, ar visiem iespējamajiem mehāniskajiem un elektroniskajiem navarotiem notjūnēts goda padirsenis.

Un, kā sacīt jāsaka, pavisam feini būtu konstatēt, ka iestellēts tas manīm atvēlētais amatbeņķis būtum tādā mēreni pieklājīgā attālumā gan no ieslēgtiem mikrofoniem, gan spīkera blāvajām, pastāvīgi aizlietajām ačām, gan no frakcijas brigadiera un īkšķa tirinātāja traucējošās uzbāzības, gan no mūžīgā sensāciju badā ieciklētiem žurnaļugām, dažāda kalibra, specializācijas un angažētības bilžmākeriem, kā arī citiem prastiem, pie izredzēto un vienlīdzīgāko sugas nepiederīgiem ļautiņiem atvēlētā steliņģa. Tas nu lai būtum tā, kā sacīt jāsaka, dēļ mīļā miera un gruntīgas sabiedrībai kalpošanas labad. Un, atkaliņās, būtu jau aumež stimulējoši, ja tā manīm caur jūsu nesavtīgo laipnību atvēlētā parlamentārās kretinēšanās sēžam/snaužam/vieta nebūtu neko diži tālāk par žirgtas un vērīgai kāras ačas uzmetienu no plenārsēdēšanām, dažāda nosaukājuma un satura svinīgajiem vai alternatīvajiem aktiem, anekdošu, svaigāko klaču, tepat vien snauduļojot noredzētu sapņu klārēšanām un līdzīgiem pasākumiem paredzētā, lielfermas siena šķūņa vai helikopēteru angāra gabarītiem un ietilpībai atbilstošā cimmera gala, kurā, kā sacīt jāaska, tas gaumīgi un pabiezi kosmetizētais, nosacīti tvirti fitnesētais, eleganti štātētais un apdullinoši, vai līdz pašiem iekšu dziļumiem grābājoši smaržojošais parlamentāro dāmīšu kontingents dislocēts būtum. Kā sacīt jāsaka, ne jau nu manīm prasta bezsugas suņa sirds aiz ribām un beigtas aknas vien šaipus nabas!…

Aber, jau necerēti lustīgs prāts manīm būtu, ja jūs, Kungi, da pestītāji, kuriem, kā sacīt jāsaka, ir konceptuāla teikšana un adekvāti strikta paklausīšana pie zināmajiem ešeloniem, ģildēm, institūcijām, struktūrvienībām, aģentūrām un līdzīgiem kantoriem, dotu tiem frakciju brigadieriem tādu prātu, ka viņi bez ceisbinokļa iespētu saredzēt manā pašpietiekamajā necilībā pareizo kadru un ne jau to pašu vismazāko no kretīniem. Kurš, kā sacīt jāsaka, nedzenas vis pārsvarā pēc tādām mantībām, kuras grēcīga miesa uzkāro, bet tik vien pēc tām pārpasaulīgajām vērtībām, kurējās nāk dvēselei svētīgi par labu. Un, ka tie frak-cionisti, manu prāta šķīstumu un dvēseliskos bonusus ievērtēdami, saberzētu man dažus, kā sacīt jāsaka, atbilstoši apmaksātus astotdaļ’, cetrtdaļ’, vai pat puspriekšnieka papildamatiņus tādās komisijās, biedru grupās un citos "tautas priekšstāvju” interešu un izklaides pulciņos, kuros nebūtu nekas jārunā, jāraksta, jābalso vai pat, nedo’ Die’s!, jālemj. Jo - ne mani senči pa dzimtu iraid izcēlušies, ne es pats ešu, kā sacīt jāsaka, izdzimis vai pa dzīvi klunkurējot daticis līdz tik retoriski kapacitatīviem, uz mutes vai pakauša gluži nekritušiem ļaužiem, kuriem runājamais, tāpat kā domājamais, ir īsti vietā iestellēts. Tamdēļ ar manīm visbiežāk iegadās tā, ka iekšā gan ir visa kā bezjēgā pulka, bet, kā sacīt jāsaka, ārā gan lāgā nenāk ne traks, i ne ar sirsnīgu stenēšanu. Tā tas ir bijis no laika gala un tur, kā proponēja skolmeistari, kas pa visiem tomēr nejaudāja mani līdz pamatskolas atestātam aizstīvēt, nekā padarīt nevarot: ābols, kā sacīt jāsaka, no zirga nekur tālu aizsmirdēt nemēdzot…

Nu tad, mīļie Kungi, da Pestītāji iekš Muļķu Zemes ar visiem tās pribambasiem, šitā nu būtu tā mana sīkā, pavisam salīdzinoši necilā vajadzībiņa, dēļ kuras manīm pietika dūšas ar savu lūgšanu jumsīm virsū bāzties. Ja nu kādi bonusiņi tiktu papildus atvēlēti par manu pret jumsīm, Kungi, da Pestītāji, prezentēto respektu un toleranci, tad – vēl viens grūtums, kā sacīt jāsaka, guļ uz manas relatīvi tīrās, godīgi ar jumsīm unisonā klapējošās sirds: gauži labi būtu arī, ja maniem iepriekšminētajiem politkonkurentiem kāds makten dūšīgi sajauktu dienu skaitīšanu. Un, ka tas kāds, kurš tas jaucējs/putrotāts būtum, to iespētu nošārēt tik kardināli un neatgriezeniski, ka viņējie nezinātu pavisam, taisni kuro dienu Muļķu Zemes elektorāts ir ticis noriktēts stāties intīmās attiecībās ar urnām katram vienam tuvākajos vēlēšanu iecirkņos. Un, ja nu viņi, tie konkurenti, kādā nejaušā vēzī to īsteno datumu tomēr nebūtu gluži pavisam no smadzeņpoda pakāsuši, tad lai iedomātu tik vien labi vēlu uz vakaru par tām urnām. Kurās uz to laiku, kā sacīt jāsaka, būs jau taisni tik daudz mūsējās listes salidinātas, ka nevajadzēs vairāk par trijām reizēm pēc kārtas vienas un tās pašas šeines skaitīt, katrreiz pa divi lāgi sakaitot tās kopā, piesummējot šitādā makarā iegūtajiem cipariem klāt vēlēšanu dienas datumu, mēnesi un gadu, bez punktiem pa starpu, lai manai politblicei sanāktu riktīgi feins rezultāts. Nu, ka vai akurāt tāds pats, kāds uzrādījās tajā Muļķu Zemes politkolektīvu reitingu aptaujā, kurā mēs, kā sacīt jāsaka, aizmaksājām reitinfirmai dūšīgu čunguru, sakasot kopā visu, kas bija palicis vēl nenotērēts pa krogiem, bāriem, naktsklubiem un tamlīdz kulturāliem iestādījumiem no mums prezentētajiem "otkatiem”. Kurējie, kā šamā Muļķu Zemē ir tapis institucionāli ilgspējīgi ieriktēts, nāk slaiži dabonami par nemaz rakstīt neiesāktu Jevrokolhoza uzsaukto struktūrfondu kāposta absorbēšanas projektu apstiprināšanu par gataviem un kondīcijā esošiem. Pie kam, kā sacīt jāsaka, ar vienu piegājienu akceptējot tos pēc visiem administratīvajiem, tehniskajiem un specifiskajiem kritērijiem. Stilli tādā vēzīti, kā jau tas ierasts pie Jevrokāposta sadales un atpogāšanas pašiem "vienlīdzīgākajiem” no mūsu politkom(b)andas maksātspējīgāko sponsoru sarakstiņa, kurš, kā sacīt jāsaka, ir neizskrāpējami piefiksēts iekš mazas, mellas burtnīciņas.

Še nu ta būtu viss tas no manīn uz jumsīm šaireizē pasakāmais, mīļie Kungi, da Pestītāji iekš jūsu viedajā pārraudzībā un profesionālajā kontrolē mūžīgi plaukstošās uz zeļošās Muļķu Zemes, ko mana vājā, Ķengurzemes aumež fiksi skraidelējošā un apskaužami dziļi smiltīs galvu stūķējošā lielputna olai līdzīgā galva iespēja izkūkot un, kā sacīt jāsaka, jumsīm priekšā nest. Nenieciniet gan manas vājās lūgšaniņas, bet dariet mēreni vairāk, nekā lūgt jumsīm spēju! Jo zināms tak, ka bez reālas vajadzības manīm i ne prātā nenāktu jumsīm laiku nobambalēt, bezjēgā lieki nelūdzoties un pavisam negribot ar savām privātajām problēmām tīši kādu kaitināt. Jo, kā sacīt jāsaka - kurš ta vēl ir tik maz, vai arī tik cieši "garām kasei”, ar savām lūgšanām jumsīm bāzies virsū, kā es pats?…

Nu, pavei: ka tā no sirds un dvēseles palūdzies tieci, i prāts mierīgāks top, i dūša kā miets sataisās uz tām urnu kaujām! Gan jau, ka Kungi un Pestītāji, šitik sirsnīgi un korekti pieticīgi uzbilsti, sajutīsies motivēti gādāt, lai, kā sacīt jāsaka, pār visu Muļķu Zemi, no rietumkrasta Lemburģijas, ar nesamērīgo Ūdensgalvu pa viduci, da līdz pat austrumkraja 3,14-tālovai, mūžam velvējas rudzupuķu zili debeši, kuros smuki karāsies tāds trekni apaļš, vēl dažu "100 klaunu balagāna” sasaukumu nenorietošs oranžkrāsa saules plācenis.

Uz šito nu gan, kā sacīt jāsaka ~
~ viens riktīgs (kr)Āmen!

Ir sacīts: "Katra sabiedrība dabū tieši tādus priekšstāvjus, kādus ir pelnījusi.” T.i. – ievēlējusi, vientiesīgi un zombējumam paklausīgi balsojot par "mazāko ļaunumu”…

(oriģinālfundaments: R. & M. Kaudzītes, "Mērnieku laiki”, ANNO ~ 1879.)
(optimizēts O.M. jurisdikcijā & integrēts "O.M.© arChīvā”, ANNO ~ 2006.)
Attēls no: http://strelec.ucoz.ru/

Kategorija: Pārdomām | Pievienoja: Janis_A (29.Sep.2010)
Skatījumu skaits: 779
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Pieteikšanās

Informaģentūra
TAUTASFORUMS
INFOWARS
ABOVE TOP SECRET
NATURALNEWS
GLOBALRESEARCH
DRUDGE REPORT
ECOCOLLAPS
PLANETA-MOJA
EARTH CHRONICLES
Statistika