http://www.aisbergs.lv/?p=18108

Par „patiesi neatkarīgu labklājības valsti”…

PĀRDOMĀM 15.07.2010

Vēl arvien nevaru rimties par diskusijās zem raksta „Politiskais testaments” izskanējušo domu – ja atradīsim pareizo recepti, tad varēsim dzīvot „labi”, kā amerikāņi, pārtērējot savus resursus uz citu rēķina, lai nodrošinātu maksimālu komforta līmeni. Arī ES dzīvo uz „citu” rēķina. Un mūsu nelaime ir, ka esam tie „citi”, nevis izredzētie, kuru pulkā gribam iesprukt. Nu lūk – šī pasaules kārtība nu jau ir pie beigām. Tikai vismaz manā apkārtnē cilvēki nez kāpēc (patiesībā jau saprotams, kāpēc) nevēlas to uzklausīt un adekvāti reaģēt. Pieļauju, ka arī citās apkārtnēs ir tāpat.

Piedāvāju «Aisberga» lasītājiem vienu brīvu tulkojumu no kāda vakar publicēta raksta. Varbūt noder tiem, kuriem angļu valodā sarežģītāk lasīt. Pievienoju arī saites uz oriģinālu un dažiem līdzīgiem rakstiem…

Marianna R.

.

Depresijas bezdibeņa malā
.

Ekonomikas eksperti lieto dažādus burtus, piemēram, U, V, W, lai aprakstītu patreizējo recesiju. Burtiem būtu jāsniedz grafisks priekšstats par recesijas gaitu. Tā piemēram, U-veida recesijā ekonomika pārcieš kritienu, kādu laiku stagnē un tad vienmērīgi atjaunojas. V-veida recesijas gadījumā ekonomika strauji sasniedz zemāko punktu un tikpat strauji atjaunojas. Burtu apraksts nereti tiek pielietots akciju tirgus minimumu definēšanai. Labs piemērs V-veida krīzei bija 1989.gada akciju tirgus kolapss, kuru pat grūti par tādu nosaukt, ja no kopējā grafika izņemtu ārā 1989. un 1990. gadus. Šobrīd daudzi ievērojami ekonomisti runā par W-veida atjaunotni, ko citādi sauc arī par „double-dip” (dubultkritiena) recesiju. Tas nozīmē, ka pēc pirmā kritiena un nepilnīgas atgūšanās seko otrs un tik pēc tam galīgā atjaunošanās.

.

.

Kurš no šiem scenārijiem – U, V vai W – ir visticamākais? Par nožēlu, droši, ka neviens. Liekas, šobrīd traucamies pa ceļu, ko vislabāk apraksta grieķu burts, par kuru nevēlamies runāt. Lai labāk saprastu, nepieciešams iedziļināties tā saucamajās ekonomikas „zemūdens straumēs” („hidden flows”). Mēs ļoti daudz ko varam uzzināt laikrakstos vai citos mēdijos, bet lielākā daļa REĀLO notikumu ir pilnīgi savādāki, kā tiek daudzināts, un noslēpti mūsu skatieniem. Tomēr dažkārt noslēpumi uzpeld virspusē, līdzīgi kā patreizējā Grieķijas krīze. Mēdiji nosaka, vai mūs informēs par šādiem notikumiem vai nē. Gadu vai divus atpakaļ par grieķu parādiem informācija bija pieejama, tikai neviens par to nerunāja.
.

Lai labāk saprastu recesiju un tai sekojošo atveseļošanos, nepieciešams apskatīt, par ko tad īsti netiek runāts šobrīd. Neviens nestāsta par faktu, ka patreizējā krīze atšķiras no iepriekšējām ar to, ka visas pasaules valstis tajā ir iesaistītas, varbūt izņemot tādas izolētas un relatīvi neatkarīgas ekonomikas kā Ziemeļkoreja un Mongolija. Neviens nerunā par faktu, ka krīzē iesaistoties visai pasaulei, „burbulis” veidojas daudzkārt lielāks par iepriekšējiem, un kad tas beidzot plīsīs, sekas būs daudzkārt sāpīgākas un skaļākas kā līdz šim pieredzēts.
.

Skaļākā skaņa, ko jebkad dzirdējusi cilvēka auss, domājams ir Krakatau vulkāna izvirdums 19.gadsimtā, kuru dzirdēja tūkstošiem kilometru tālu līdz Austrālijai dienvidos un Deli ziemeļos. Līdzīgi kā Krakatau, patreizējā finansu un kredītu burbuļa sprādziens apdullinās ikvienu banku menedžeri un finansu „ekspertu”. Patreizējā finansu sistēma ir radījusi vēsturē nepieredzētu parādu „burbuli”. Par nelaimi, tā dieniņas ir skaitītas.
.

„Vidēji statistiskais iedzīvotājs”, pirmkārt un pārsvarā, ir saistīts hipotekārā kredīta saitēm, bet tas ir tikai sīkums. Hipotekārie kredīti ir tikai aisberga virsotne. Šāda „vidējā” iedzīvotāja darba devējs visdrīzāk arī ir ņēmis kredītu, iespējams pat daudzus kredītus, vienalga vai uzņēmums ir banka, viesnīca vai vairumtirgotājs. Uzņēmumi nepārtraukti meklē investorus vai aizdevējus, lai pelnītu vairāk naudas, kuru tie pieklājības labad sauc par „kapitālu”.
.

Šodienas izplatītā nostāja, ka bizness nav iespējams bez kredīta, tiek uztverta kā norma. Ikviens aizņemas naudu, un ikvienam liekas, ka tā tam vajag būt. Ekonomikas mācību grāmatās tiek apskatīts, kāda parādu deva ir „optimāla” noteiktos apstākļos. Mācību grāmatas māca, ka ja īpašnieks neaizņemas pietiekami, tas nozīmē, ka viņš nav pietiekami gudrs, lai palielinātu sava kapitāla ienākumus. Tiek radīts iespaids, ka aizņemšanās ir viena riktīgi gudra padarīšana.
.

Taču neviens nopietni nedomā, ka kādreiz parādi tiks pilnībā atmaksāti un uzņēmums turpinās strādāt bez kredītiem. Katrreiz ņemot kredītu, automātiski tiek ņemts vērā, ka kredīta atdošanai būs nepieciešams nākošais kredīts. Ja kāda fiziska persona gribētu pavadīt savu dzīvi ņemot no bankas kredītus un atmaksāt tos, aizņemoties no citām bankām, tā tiktu uztverta kā krāpnieks un visdrīzāk beigas tai būtu bēdīgas. To sauc par piramīdu shēmu un tieši šādā veidā Bernie Madoff (?) veidoja savu biznesu. Tajā pat laikā, kad runa sākas par uzņēmumiem, šāda shēmošana izskatās pilnīgi normāla. Par normu tiek uztverta līdzekļu piesavināšanās saukšana par dotācijām/subsīdijām, par normu uztverta finansu menedžeru nezināšanas kļūdas saukt par parādu refinansēšanu. Lai vai kā, vienmēr var būt situācijas, kad jauns kredīts vairs netiek sniegts, lai finansētu vecos, un tad uzņēmums bankrotē.
.

Biznesa neveiksmes ir ekonomikas labākais regulators – visdabiskākais, biežāk sastopamais un nepārvaramākais regulators tirgus ekonomikā, tā tas vienmēr ir bijis un tā tam vajadzētu būt. Diemžēl tieši vislielākie „brīvā tirgus” fani paši pirmie sāk satraukties, kad izrādās, ka arī viņi varētu kļūt par tirgus disciplīnas vai biznesa neveiksmju upuriem. Tad viņi met kažoku otrādi – stingra tirgus disciplīna priekš visiem, bet „pārāk lieli, lai kristu” („too big to fail”) priekš viņiem ar valdības atbalstu un finansu dotācijām. Cik ērta „brīvā tirgus” filozofija!
.

Un jo tālāk, jo „ērtāk”. Daudzi ekonomikas eksperti mīl „pūst miglu” tādejādi jaucot izpratni cilvēkiem, lietojot teicienus „centrālās bankas atbrīvo monetāro politiku” (ease the monetary policy) vai arī „stingra monetārā politika” (tighten the monetary policy). Pašā mūsdienīgākajā skatījumā tas nozīmē vienkārši pazemināt vai pacelt procentu likmes. Pirmajā gadījumā ekonomika tiek stimulēta, kamēr pēdējā sašaurināta. Bez tam, stimulēšana nozīmē to, ka uzņēmumi, kuru biznesa plāni bija nerentabli, tiek iekārdināti ar zemajām procentu likmēm, viņi nu ir spējīgi aizņemties, ir spējīgi attīstīt nerentablo ideju – šādi veidojās Austrijas „uzplaukums”, kurā slikti investēts kapitāls gala beigās izrādījās „malinvestment”. Ekonomikas sašaurināšana turpretī nozīmē, ka jauni kredīti vairs nav pieejami, līdz ar to nav iespējams refinansēt vecos, līdz ar to sākas bankrotu vilnis, kad uzņēmumi, savu darbību balstījuši uz banku aizņēmumiem, sāk slāpt, palikuši bez līdzekļiem.
.

Patreizējā ekonomikas paradigma neakceptē šo it kā vienkāršo fundamentālo principu. „Nav naudas, nav biznesa” („no-capital, no-busines”) kultūra nemirs, kamēr pati patreizējā sistēma nenobeigsies briesmīgā un ciešanu pilnā nāvē. Bet sistēmas nāve nenovēršami nāk, jo parādu taisīšana nebeidzas uzņēmumu līmenī. Augstākās varas struktūras – pagastu, novadu, pilsētu, valstu līmenī – visas ir parādos līdz ausīm. Nu un šajā mirklī kāds inteliģents lasītājs varētu vēlēties pajautāt: ja jau visi ir tiktāl parādos, tad kurš ir tas, kas AIZDOD visu šo naudu? Pareizā atbilde ir gan pārsteidzoša, gan absurda – NEVIENS. Notiek tā, ka bankas rada naudu no „zila gaisa” tajā momentā, kad to aizdod, t.i. bankas rada parādu no nekā pateicoties mūsu nestabilajai un neilgtspējīgajai banku rezervju sistēmai (system of fractional reserve banking).
.

Gluži nesenos laikos, un reizēm pat tagad, nereti lielākiem uzņēmumiem pievienojot sev mazākus, nauda, par kuru uzņēmumu apvienošana („aprīšana”) tiek veikta, pat nepieder lielajai kompānijai. Tā vietā pievienotgribētājs dodas pie investīciju bankas ar savu bilanci un aizņemas, lai apēstu mazāko. Tādejādi uzņēmums ir izmantojis savu bilanci par ieroci savas finansiālās stabilitātes uzspridzināšanai. Var pat gadīties, ka šā uzņēmuma augstākā vadība iegūst titulu „Gada veiksmīgākais uzņēmējs”. Jo mūsu sistēmā par „visveiksmīgāko” tiek uzskatīts tas, kurš prot saņemts visvairāk kredītu no bankām un iegūt/pievienot visvairāk uzņēmumu, kā piemēram Dennis Kozlowski no Tyco(?), nevis uzņēmēju, kurš savu biznesu veidojis uz stabilas paša kapitāla bāzes.
.

Šobrīd ar visas pasaules kopīgiem pūliņiem ir radīts milzīgs Parādu Burbulis, un nav pat teorētiskas iespējas, ka šos parādus būtu iespējams atmaksāt reālā laikā. Tajā pat laikā vienīgais, ko dara mūsu politiķi - pieliek plecu, lai tas vezums no tā kalna ripo vēl ātrāk. Viņi aizņemas vēl vairāk. Vienkārši hipotekārā kredīta ņēmēji, nokļuvuši maksātnespējas priekšā, refinansē vai restrukturizē savus kredītus, tā palielinot atdodamo summu un turpinot būt parādā. Tādā pat veidā risinājumus globālā līmenī meklē valstis – piemēram Dubaja, Grieķija vai Latvija. Nemiet vērā – tas vēl ir tikai sākums. Islande ir bankrotējusi. Klīst baumas par PIGS valstīm, Japānu un Lielbritāniju. Par ASV parādu nastu vispār nav jēgas izteikties. Pēc dažiem aprēķiniem, pat pārvēršot visas ASV bagātības un pelnīšanas spēju naudā, nepietiks lai atmaksātu šīs obligācijas, līdz ar to iespēja segt parādus tuvākajās desmitgadēs nav pat teorētiski iespējama. Vienīgā izeja ir drukāt naudu un veicināt inflāciju. Līdz sāksies hiperinflācija.
.

Svarīgi saprast, kā līdzīgi mēsli ir notikuši jau vairakkārt, tikai mazākos mērogos. Šajos gadījumos izeja bijusi radikāla monetārās sistēmas maiņa, parasti iepriekšējo sistēmu iznīcinot ar hiperinflācijas palīdzību. Visbiežāk minētais piemērs ir Vācijas Veimāras republika, bet pavisam nesenā pagātnē arī Krievija, Ukraina, Baltkrievija un Zimbabve. Dažus mēnešus atpakaļ Vjetnama ķērās pie savas valūtas (dong) revalvācijas (valūta tika devalvēta). Ieteiktie pretpasākumi vienmēr ir taupība un devalvācija. Ekonomisti apgalvo, ka devalvācija stimulē eksportu, bet reālā dzīvē tas nozīmē valsts iedzīvotāju iedzīšanu nabadzībā salīdzinājumā ar pārējo pasauli un viņu ierastā dzīves līmeņa krasu pazemināšanu. Arī tagad esam valūtu vērtības krišanas un devalvāciju gaidās. Tomēr ir kāds vērā ņemams aspekts – valūta var tikt devalvēta attiecība pret kādām citām valūtām. Visas valūtas vienlaicīgi nevar tikt devalvētas, bet tās vienlaicīgi var zaudēt vērtību attiecībā pret zeltu! T.i. zelta cenai pasaules tirgū jāaug, ko varam novērot jau tagad. Ja patlaban vēl tiekam inflācijas vietā biedināti ar deflāciju, tad drīz situācija mainīsies. Turpinoties aizsāktajai politikai, krasa cenu inflācija kļūst nenovēršama. Mēs esam ceļā uz hiperinflāciju – tas ir tikai laika jautājums.
.

Šodienas recesijai vēl tālu līdz laimīgām beigām. Mēs pat neesam vēl „piezemējušies” tā sauktajā „zemākajā punktā”. Zemāko punktu mēs beidzot sasniegsim, kad notiks patiesi fundamentālas un revolucionāras sistēmiskas pārmaiņas mūsu ekonomiskajā un finansu sistēmā. Par nožēlu ikvienā sistēmā iestrādāti gana daudz pašaizsardzības mehānismi, kuri centīsies aizsargāt sistēmu līdz „beigām”. Par nožēlu, nebūs nekādas miermīlīgas „restrukturizācijas” – visdrīzāk mūs sagaida krasi dramatiski un nežēlīgi notikumi.
.

Līdz šim neviens no krīzes fundamentālajiem cēloņiem nav atrisināti – tie visi vēl ir ar mums kopā. Pārmērīga parādu nasta vēl ar vien tiek uztverta kā „normāla” un tā pat pieaug; vēl arvien gaužām nepamatoti tiek ticēts, ka valdības mūs no krīzes izglābs. Bankas turpina taisīt naudu no „zila gaisa” un aizdot to valdībām, par spīti tam, ka jau Cicerons apgalvoja, ka godīga monetārā sistēma jābalsta uz dārgmetāliem vai līdzīgām vērtībām. Bankas vēl ar vien saņem savus ienākumu, kamēr sabiedrībai tiek uzkrauti banku zaudējumi. Šobrīd nevienam pasaulē nav tik daudz naudas, lai samaksātu Grieķijas vai Spānijas parādus. Mācība nav ņemta vērā.
.

Tā nu beigu beigās esam tikuši līdz patreizējās „atveseļošanās” grafiskā veidola. Patreizējā ekonomiskā recesija atbildīs grieķu burtam Eta. Tas izskatās šadi - ɥ. Sākās viss ar kritienu. Tad nāca valdību iniciētā glābšanas pakete, kad valdības aizņēmās un izdeva naudu, kas viņām nepieder un tika radīts viltus „atveseļošanās” iespaids. Un nu esam nonākuši pie fināla – ilgstoša un dziļa kolapsa. Ļaunākā scenārija gadījumā, kura iespējamība ir ļoti pat liela, rītdiena būs līdzīga Romas impērijas krišanai.
.

Un tomēr – lielākā daļa cilvēku tic, ka esošā sistēma nekad nebeigsies. Gluži kā akmens laikmets, verdzības iekārta un feodālisms, tāpat arī Rietumu „brīvā tirgus” sistēma tūliņ pārstās eksistēt. (lai gan šī būtu jau daudz plašākas un detalizētākas diskusijas tēma). Oswald Spengler, kurš pētījis septiņas vēsturē pastāvējušās civilizācijas, nosaucis kopējās civilizāciju krišanas pazīmes – urbanizācijas pieaugums, lauku dzīves noliegums, ģeometrisku pilsētu izveidošana, tikumu sistēmas degradācija līdz principam „kas nav aizliegts, tas ir atļauts” („everything is allright legally”), pieaugošs pašnāvību un seksuālas izvirtības daudzums sabiedrībā. Rietumu problēmu cēloņi nav meklējami finansēs vai ekonomikā, Rietumu problēma ir morāles, kultūra un civilizācijas attīstības problēma.
.

Tad nu galvenais šodienas jautājums ir – „Cik ilgi turpināsies kritiens, līdz radīsies jauna sociāla sistēma, kura atjaunos nonivelētās vērtības, kā intelektuālā attīstība un garīgā harmonija, kura nodibinās līdzsvaru starp cilvēku un vidi, un kura atteiksies no īpašuma, bagātību un varas koncentrācijas atsevišķu indivīdu/indivīdu grupu rokās?” Recesija BŪS ilga un sāpīga, daudzkārt ilgāka, kā spējam iedomāties. Visām vajadzīgajām izmaiņām varbūt būs nepieciešamas vairākas paaudzes. Tas tomēr ir jau cits stāsts. Tikām mēs turpinām ripot pa ɥ zīmi.
.

——————————————

.
Oriģinālteksts: http://www.financialsense.com/contributors/krassimir-petrov/the-eta-recovery

.
Līdzīgi avoti:
.
http://thearchdruidreport.blogspot.com/ - Esejas. Interesanti rakstītas, bet garas. Noteikti vērts palasīties 12. maija rakstu „Laiks pēc naudas laikmeta” – apstāstītas primārās, sekundārās un terciārās ekonomikas nenormālās attiecības un ietekme.
.
http://www.chrismartenson.com/crashcourse - šeit ir video tiem, kuriem angliski vieglāk saklausīt kā salasīt. Ļoti skaidrojošs stāsts par neierobežotas izaugsmes galu ierobežotu resursu apstākļos.
.
http://campfire.theoildrum.com/node/6713 - raksts par riskiem un to iestāšanās varbūtībām (brrrrrr…). Īss.

.