http://www.aisbergs.lv/?p=3950

Par ārstēšanos, raugoties no pacienta viedokļa

PĀRDOMĀM 16.12.2008

Par veselības aprūpi runā un raksta daudz, taču man dažkārt gribas jautāt, vai šodien to maz var tā dēvēt. Nereti tantuki kājo uz poliklīniku ar termometru padusē, jo mājas vizītes ir dārgas un drīz to vairs nebūšot vispār. Pierakstīties pie speciālista var pēc vairākām nedēļām. Pa to laiku daža kaite jau pierimusi, cita progresējusi.

Slimībai ierasties brīvdienās nenoliegsi, bet vienā otrā vietā laukos pat dežūraptiekas nav. Ministrs gan solās ģimenes ārstus pierunāt strādāt vismaz sestdienās, bet vai tā būs?

Allaž tiek runāts par naudu. Dzirdot slimnīcām piešķirtās summas, rodas sajūta, ka nauda tur birst kā caurā maisā, jo tās vienmēr ir par maz. Prēmijas parasti tiek ārstiem. Vai māsiņām, kuras aprūpē slimniekus, tās nepienākas? Cilvēki ik dienu mirst no vēža. Daži dakterīši ņem naudu pat no mirstošajiem. Ko darīt tiem pacientiem, kuriem skanošā nav?

.

Mediķi cīnās par algu palielinājumu, tikai nav skaidrs, par ko tas pienāktos dakterei, kura, uzposusies kā Jaungada eglīte, gadu sūta pacientu uz dažādām pārbaudēm, kamēr nauda noplēsta ne pa jokam, bet diagnozes nav. Slimnīcā bižainas māsiņas tērgā gaiteņos, kamēr pacienti izmisīgi sauc pēc palīdzības. Lūk, tāda ir ikdiena! Gribas cerēt, ka tie, kuriem pieder lēmējvara, kādreiz atcerēsies, ka ir arī tāda cilvēku kategorija - pacienti. Par viņiem tiek runāts vismazāk.

Jaunā paaudze mums vesela neizaugs. Skolu ēdnīcās galdā liek lielveikalu dārzeņus un augļus - ne pirmā svaiguma, bet iepirkt labas kvalitātes no zemniekiem nedrīkst. Arī dārzu izveide pie skolām atstāta novārtā. Bērni lielāko daļu brīvā laika pavada bezdarbībā uz ielas. Lai nu kas, bet darbs veselībai nekad nav kaitējis! Tie, kuri strādājuši fizisku darbu, dzīvo ilgāk nekā tie, kuri enerģiju gūst, apreibinoties ar tabletītēm.

No: http://www.tvnet.lv/women/skaista/veseliba/article.php?id=5128093
15.12.2008